Gaiša, plaša, viegli uzkopjama. Ciemos Prolu ģimenes privātmājā Pierīgā 0
Vieglums, gaišums, vienkāršība, lai nekā nebūtu par daudz – tā īsumā varētu raksturot Prolu ģimenes namu. Saimniece Ilze mums izstāsta, cik viegli ir dzīvot šādā vidē, kura neļauj apaugt ar mantu, kurā pilnīgi pietiek ar minimālismu. Tas rada kārtību gan pašā namā, gan arī tā iemītnieku domās.
Ilze dzīvo kopā ar vīru, dēlu, meitu un meitas vīru, kā arī ar trīs aktīviem suņiem – vietas pietiek visiem: “Šī ir māja, kurā cilvēki cits citam netraucē. Vakaros kopā skatāmies televīziju, ēdam vakariņas, malkojam vīnu, bet, ja ir vēlēšanās, katram ir iespēja pabūt savā stūrītī, netraucēti nozust no citu redzesloka.
Tieši tāpēc meita ar vīru vēl nav meklējuši citu dzīvesvietu – esot labi tepat.” Prolu ģimene Mārupē dzīvo jau piecus gadus: “Pārvācāmies 2013. gada vasarā. Iepriekšējā māja mums bija kļuvusi par neparocīgu, tās plānojums vairs neatbilda mūsu prasībām, un vienmēr esam vēlējušies māju, kura būtu gaiša, plaša, viegli uzkopjama, tāda, kurā var viegli elpot – un šī māja neprasa ne daudz darba, ne uzmanības.
Piemēram, taisot pusdienas, liekas, ka viss ir izvandīts, trauki un ēdienu sastāvdaļas visās malās, bet to nokopt prasa ļoti maz laika – viss ir tik vienkārši sakārtojams, jo nav nekā lieka. Un katrai lietai ir sava vieta. Pārvācoties no vecās mājas, līdzi paņēmām tikai grāmatas, gleznas un traukus, pārējo atstājām vecajā dzīvē.
Gadu laikā bijām apauguši ar bērnu mantām, veciem traukiem, drēbēm, citiem priekšmetiem, kuri krājās bēniņos un pagrabā, un likās, ka kaut kad jau tas viss noderēs – kā tad metīsi ārā? Bet sakopojām domas, izsvērām, kas ir svarīgs un kas ne, un būtībā uzsākām jaunu dzīvi, veco un nevajadzīgo atstājot tur. Tādā veidā sapratām, cik vērtīga var būt tāda attīrīšanās.”
Par dzīvesvietas maiņu priecīgi bija arī ģimenes četrkājainie draugi: “Viņiem te ir kur izskrieties. Mums ir divi mazie čivavas šķirnes suņuki un viens korgijs. Viņiem patīk sargāt plašo pagalmu, kā arī iekārtoties uz grīdas saulītē, kura mājā iespīd caur lielajiem logiem. Iepriekšējā mājā mums tādu nebija, tāpēc esam ļoti priecīgi par šo ekstru – logiem līdz zemes līmenim.
Nereti atveram aizkarus, žalūzijas un vērojam pagalmu kā tādu gleznu. Īpaši skaisti tas ir ziemā.” Arī dārzs veidots, lai tas neprasītu pārmērīgu piepūli: “Dārzu galvenokārt veido krāšņumkrūmi un skujeņi. Zaļo ainavu atsvaidzina šur tur iestādītas košas vasaras puķes. Dārzs radīts pēc principa, ka tā ir atpūtas, nevis darba zona. Galvenais ir glīti nopļauts mauriņš.”
Ilzes ģimenei patīk minimālistiskais interjers ziemeļvalstu stilā – vienkāršas līnijas, piezemētas, neitrālas krāsas: “Neesam spilgtu krāsu un lietām pieblīvētas telpas cienītāji. Ērtāk jūtamies tādā vidē, kura sev līdzi nes gaišumu un vieglumu. Visa māja ir veidota vienotā stilā, vienīgais, kas stilistiski atšķiras, ir vīra darba kabinets – tā ir viņa pasaule.
Palēnām, protams, mūsu minimālisms apaug ar dažādām mīļlietiņām, jo, saprotams, ka vidi, kurā dzīvo cilvēki, nevar saglabāt aukstu un bezpersonisku kā stendu mēbeļu veikalā. Mums ir paveicies ar lieliskiem draugiem un radiem, kuri mūs ļoti labi pazīst un jūt, kas mums un mūsu mājai vislabāk piederas. Gandrīz katrai no šīm mazajām lietiņām ir savs stāsts. Ir trauki, kuri nākuši no citām zemēm, vai gleznas, kuras dāvinājuši draugi uz apaļām jubilejām.
Tāpat nevaru paiet garām glītiem spilveniem un mīkstiem plediņiem, uz kuriem parasti iekārtojas mūsu mīļie suņi. Meita ir liels svečturu un smaržīgo sveču fans – tad nu tumšie rudens vakari mums parasti ir īpaši romantiskās noskaņās.
Es savukārt esmu liela lasītāja, tāpēc var teikt, ka kādu daļu interjera veido arī grāmatu plaukti un pašas grāmatas. Un, protams, vienmēr uz plauktiem atrodas ģimenes fotogrāfijas. Varbūt šī nav māja, kura pārvērtīsies par dzimtas māju un kurā dzīvos mani bērnu bērni un viņu bērni, bet šobrīd šī māja ir mums ļoti mīļa un ērta. Esam priecīgi, ka šeit atrodamies visi kopā.”
Lietas stāsts
Ilzes dzimtā pilsēta ir Bauska, un, kad reiz kādā ainavu izstādē viņa ieraudzīja Jura Ģērmaņa gleznotas Bauskas ainavas, viņa saprata, ka vienu no tām vēlas savā īpašumā. Šajā gleznā attēlotā vieta ir Ilzei īpaši mīļa, jo bērnībā viņas ar vecmāmiņu devās bradāties seklajā upē, kura redzama ainavā.
Saimnieces padoms
Būvējot māju, iesaku padomāt par ventilācijas ierīkošanu, jo tā ļoti atvieglo mājas uzkopšanu. Iepriekš pat neiedomājos, ka tās dēļ mājā var tik ļoti mazināties putekļu daudzums.
