Gaisā pakārts plāns 0
Finanšu ministrija (FM) atvēzējusies ambiciozam plānam līdz 2020. gadam pakāpeniski – par vienu procentpunktu gadā – ierobežot ēnu ekonomiku valstī, samazinot to līdz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējam apmēram.
Pēc pētnieka F. Šneidera atzinuma, 2015. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 28 ES dalībvalstu vidējais – 18,3%.
Ar šo FM sagatavoto plānu, kas satur 50 dažādus ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus, pagājušās nedēļas nogalē Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē Laimdotas Straujumas vadītā valdība gan iepazinās. Bet neapstiprināja, vien pieņēma zināšanai. Viens no iemesliem – ministrijās lāgā negrib piedalīties ēnu ekonomikas “karā”, uzskatot, lai karo FM un Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Pēc kādas amatpersonas izteikumiem, kaut arī pagājušā gada vasarā, – Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes pirmajā sēdē tika nolemts ēnu ekonomikas mazināšanā iesaistīt citas valsts pārvaldes iestādes, līdz šim tās piedalījušās ar gariem zobiem.
Kaut arī pēc padomes sēdes Laimdota Straujuma vēstīja žurnālistiem, ka daļu plānoto pasākumu sākšot īstenot nekavējoties, tomēr jāšaubās, vai tā notiks, ņemot vērā viņas vadītās valdības atkāpšanos un ieilgušos jauna valdības vadītāja meklējumus. Nākamā padomes sēde notiks tikai šā gada maijā.
Biedrības “Business Against Shadow Economy” (“BASE”) un “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka uzskata, ka FM sagatavotais valsts iestāžu darba plāns nedos cerēto. Pēc viņa domām, ēnu ekonomikas “vēzis” pārņēmis visas tautsaimniecības nozares, tāpēc plāna īstenošanā svarīga ne tikai atsevišķu ministriju, bet arī dažādu nozaru uzņēmēju organizāciju piedalīšanās. Arnis Sauka uzsver, ka valdībai būtu stingrāk jāpievēršas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tostarp nodokļu politikas pilnveidošanai. Bet daži plānā ietvertie represīvie pasākumi varot veicināt vien birokrātiju un jaunus žņaugus uzņēmējdarbībai. BASE valdes loceklis Jānis Butkevičs norāda, ka plānā pārmērīgi liels uzsvars likts uz kontroles pasākumiem. Kontrolieru skaita palielināšana savukārt palielinās valsts izdevumus viņu uzturēšanai. No 50 plānā iekļautajiem pasākumiem 37 ir tādi, kas rada papildu administratīvo slogu uzņēmējiem.
“Šis plāns būtībā ir cīņa ar sekām. Lai ēnu ekonomiku mazinātu, jāizprot tās cēloņi,” uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. “Diemžēl sabiedrība redz, ka samaksātā nodokļu nauda tiek tērēta neefektīvi, bieži vien nesaprotami, kas savukārt rada neuzticību valdībai. Nodokļu politika ir saraustīta, nestabila un orientēta uz legālā biznesa aizvien lielāku aplikšanu ar nodokļiem. Biznesam uzkrauti lieli administratīvie šķēršļi, valda birokrātija, pārāk liela ir valsts un pašvaldību iesaistīšanās biznesā, ar ko grūti konkurēt.
Iznākumā mazs cilvēku skaits nodarbojas ar biznesu. Bet viņiem ar nodokļu maksājumiem jāuztur nesamērīgi liels ierēdņu skaits, dažādu nesaprotamu valsts institūciju pastāvēšana, jāapmaksā lieli, bieži vien apšaubāmi un neveiksmīgi valsts pārvaldes darījumi. Daudzi uzņēmēji gan nevēlas, gan nespēj nomaksāt visus nodokļus.”
“Pēc aizvadītās ēnu ekonomikas padomes sanāksmes rodas iespaids, ka valsts pārvaldē joprojām neizprot šīs sērgas sekas un kā pret to varētu cīnīties. Kamēr sanāksmes dalībnieki, tostarp pat daži ministri, uzskatīs, ka ēnu ekonomikas lielumu nosaka tikai nodokļu iekasēšanas efektivitāte, no šīs bedres mēs neizkāpsim nekad,” spriež VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Par iespēju turpmākajos četros gados būtiski mazināt ēnu ekonomiku liek šaubīties arī LTRK valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa atziņa – uzņēmējdarbības vides uzlabošanā politiķi apspriežas nevis ar uzņēmēju organizācijām, bet pārsvarā ar partijām pietuvinātiem cilvēkiem – šo partiju naudasmaisiem.
