Kā lietot gaisa kondicionētāju, lai neciestu veselība. Tas ir iespējams! 0
Nepareizi novietoti vai slikti noregulēti, tie var veicināt dažādu slimību rašanos.
Lai gan vasara šogad pārāk nelutina ar karstumu, reizēm darba vietā vai automašīnā tomēr nākas ieslēgt gaisa kondicionētāju. Ja vēso gaisa strūklu pūš tieši virsū, ja atšķirība starp āra un iekštelpu temperatūru ir pārāk krasa, ja iekārtas filtri tiek reti tīrīti un tajos savairojas baktērijas, var ne tikai saaukstēties, bet iedzīvoties arī sapūstā sprandā vai mugurā. Ļaunākais, ko ierīce spēj nodarīt cilvēkam, ir inficēt ar legionelozes baktērijām, kas savairojušās netīrītos filtros.
Vienu pusi dzesē, otru – silda
“Ja telpa aprīkota ar gaisa kondicionētājiem, pirmkārt, jāraugās, lai temperatūras kontrasts ar āra temperatūru nebūtu pārāk liels. Otrkārt, bieži vien tie tiek nepareizi noregulēti un izvietoti un pūš virsū ledainu gaisu. Ja viena ķermeņa daļa atrodas 33° C grādu temperatūrā, piemēram, caur logu uz to krīt tiešie saules stari, bet otra kondicioniera nodrošinātajos 22° C, ir tikai laika jautājums, kad cilvēks saaukstēsies, kaut kas tiks sapūsts, veidosies nerva iekaisums vai muskuļu savilkums. Ja ir karsts laiks, bet telpā atvērti logi, āra gaisa plūsmu kondicionieris uztvers kā komandu pūst telpā vēl ledaināku gaisu,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš. Sākumā diskomforts var būt lokāls – kādas ķermeņa daļas nevēlama dzesēšana vai sildīšana, bet virzīta aukstā gaisa plūsma var nelabvēlīgi ietekmēt ausis, zobus, sprandu, plecus vai muguru.
“Kāda uzņēmuma grāmatvede zvanīja un sūdzējās, ka jau trešo reizi pēc kārtas cieš no gūžas nerva iekaisuma. Viņas darba vietā gaisa kondicionieri atradās grīdā, un aukstais gaiss nepārtraukti tika pūsts uz vienu ķermeņa pusi,” viņš stāsta.
Arī Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne skaidro, ka gaisa kustības ātrumam telpā jābūt tādam, lai cilvēks to nejūt – aptuveni 0,15 metri sekundē. Ja gadījumā plūsma ir pārāk intensīva, piemēram, nepareizi novietots kondicionētājs, tiek traucēti organisma termoregulācijas procesi un iespējams saaukstēties, saslimt ar bronhītu vai pat plaušu karsoni. Risks ir lielāks, ja šādos apstākļos salīdzinoši nekustīgā pozā jāpavada ilgs laiks, piemēram, strādājot birojā.
Saaukstēties var arī tad, ja telpā ir vertikāla temperatūras starpība, piemēram, auksta betona grīda, kā arī temperatūras starpība starp dažādām vienas telpas vietām.
Krasi temperatūras kontrasti
I. Vanadziņš norāda, ka lielākā kļūda, ko pieļauj autovadītāji, iekāpjot saulē sakarsušā mašīnā, ir klimata kontroles noregulēšana maksimālā režīmā. Viņš iesaka temperatūru auto salonā pazemināt pakāpeniski 5–10 minūšu laikā. Optimāla salona temperatūra ir apmēram četrus piecus grādus zemāka par āra temperatūru, piemēram, ja laukā ir 27 °С, tad salonā – ne mazāk par 22… 23 °С. Ja apkārtējās vides temperatūra krasi mainās no karstas uz vēsu, ādas asinsvadi strauji sašaurinās, lai samazinātu organisma spēju atdot siltumu. Ja āda turklāt klāta ar sviedriem, iespējama pārmērīga organisma atdzišana.
“Lai gan sabiedriskā transportā gaisa kondicionētāji noregulēti tā, lai saglabātu salonā komforta temperatūru, īsti vasarīgā dienā pieturvietās salonā ieplūst karsts gaiss. Iekārta “saprot”, ka jādzesē stiprāk. Arī cilvēkiem rodas diskomforts, no saulē piekarsušas pieturvietas iekāpjot dzestrā trolejbusa salonā. Pārāk liels temperatūras kontrasts nenāk par labu sirds asinsvadu sistēmas veselībai. Īpaši jāuzmanās cilvēkiem, kas pieder riska grupām – senioriem, hroniski slimiem cilvēkiem un maziem bērniem,” stāsta I. Vanadziņš.
Arī darba drošības eksperti norāda, ka starpībai starp gaisa temperatūru darba vietā un ārpus tās nevajadzētu būt lielākai par 7 °C. Jo lielāka ir temperatūras atšķirība, jo organismam grūtāk piemēroties, darbinieki biežāk saaukstējas, paaugstinās arī sirds asinsvadu slimību risks.
Neuzlabo gaisa kvalitāti
Linda Matisāne min vēl vienu tipisku kļūdu, proti, gaisa kondicionētājos bieži vien cirkulē iekštelpas gaiss – lai gan šķiet, ka telpā gaiss ir vēss, spirgts un patīkams, skābekļa daudzums tajā arvien samazinās. “Telpā jāieplūst svaigam gaisam. Reizi stundā visam gaisam, kas atrodas darba telpā, būtu jāmainās. Ja tas nenotiek, gaisā savairojas baktērijas un vīrusi, kas novājina imunitāti, kā arī var izraisīt infekciju slimības,” viņa saka. Arī tad, ja iekārtās esošie filtri netiek regulāri mainīti, tajos var savairoties dažādi mikroorganismi, piemēram, pelējuma sēnītes un arī legionelozes baktērijas (tās var izraisīt plaušu karsoni), it īpaši tad, ja kondicionieros gaisa atvēsināšanai tiek izmantots ūdens.
Ne visiem gaisa kondicionētājiem ir gaisa mitrināšanas funkcija, tāpēc telpā, kur tas aktīvi darbojas, gaiss var kļūt sausāks, bet āda un acu gļotādas sāk pastiprināti zaudēt mitrumu. Īpaši to izjūt cilvēki ar sausu, jutīgu ādu. Apsārtušas acis, graušanas un niezes sajūtu acīs, neskaidru redzi un citas sausās acs sindroma izpausmes telpās ar ļoti sausu gaisu nereti izjūt pat cilvēki ar normālu asaru produkciju. Tad kādu laiku jāpalieto mākslīgo asaru pilieni un jālieto daudz šķidruma – vismaz divi litri dienā. Telpā, kur tiek darbināti kondicionieri, gaisa mitrumu var palielināt, izvietojot tajā gaisa mitrinātājus vai vaļējus traukus ar ūdeni.
Der zināt
Ja radušās sūdzības par mikroklimatu darba vietā (pārāk karsts vai auksts, slikta ventilācija, ļoti sauss vai mitrs gaiss, caurvējš, kondicionieru radīts diskomforts vai tml.), vispirms jāvēršas pie darba devēja. Ja darbinieku sūdzības nerod atsaucību, var sūdzēties Valsts darba inspekcijā klātienē vai zvanot uz konsultatīvo vai anonīmo uzticības tālruni. Tad inspektori ieradīsies darba vietā, novērtēs riska faktorus un rosinās darba devēju tos novērst vai mazināt.
