Gaiša galva mūža garumā. Kas nepieciešams labai smadzeņu darbībai? 8
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Galvas smadzeņu attīstība sākas jau pirmajā grūtniecības mēnesī, tādēļ ļoti svarīgi, lai tiktu ielikti stipri pamati, proti, jau plānojot grūtniecību un tās laikā sieviete ar uzturu, kā arī papildus pēc ārsta ieteikuma uzņemtu visas nepieciešamās barības vielas un vitamīnus. Arī turpmākās dzīves laikā iespējams parūpēties par to, lai atmiņa, domāšana, koncentrēšanās spējas un citas kognitīvās funkcijas būtu pēc iespējas labākas.
Veiksmīgs starts turpmākai dzīvei
Galvas un muguras smadzenes kopā veido centrālo nervu sistēmu, kuras viena no galvenajām funkcijām ir nodrošināt pilnvērtīgu psihisko darbību, apstrādājot informāciju, ko sniedz visas piecas maņas – redze, dzirde, garša, oža, tauste.
Izrādās, ka vēl nedzimuša bērna galvas smadzenes sāk attīstīties jau pirmajā grūtniecības mēnesī, kad izveidojas nerva caurule, ieliekot pamatu centrālajai nervu sistēmai.
Izpētīts, ka otrajā grūtniecības trimestrī parādās atmiņas, domāšanas, jušanas spējas, bet pēdējā trimestrī – spēja iemācīties pašas elementārākās lietas, piemēram, atšķirt māti no citiem cilvēkiem.
Tieši tādēļ ļoti svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs – kā plānojot grūtniecību, tā grūtniecības laikā. Piemēram, atklāts, ka daudzos gadījumos nervu caurules defektu auglim iespējams novērst, ja sieviete pēc ārsta ieteikuma lietojusi B grupas vitamīnus, folskābi.
Joda, folskābes, dzelzs, cinka deficīts, nepietiekams, nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā, tāpat kā atkarības raisošu vielu lietošana un vides toksīni, piemēram, smagie metāli, ir biežākie bērna intelektuālās attīstības traucējumu, piemēram, zemu kognitīvo spēju, cēloņi.
Folskābes galvenie avoti uzturā ir termiski neapstrādāti zaļie lapu dārzeņi, lapu salāti, pākšaugi, apelsīni, tomāti. Tomēr sievietēm, kuras plāno grūtniecību, folskābi jāsāk lietot papildus jau pirms grūtniecības iestāšanās – cik lielās devās, to ieteiks ārsts.
Novērota arī omega-3 taukskābju – trekno zivju (lasis, forele, siļķe, sardīne) – lietošanas pozitīvā ietekme uz bērna kognitīvo attīstību un augšanu. Grūtniecības laikā sievietēm iesaka lietot arī D vitamīnu, jo pietiekami augsts D vitamīna līmenis mātei nepieciešams ne tikai bērna kaulu, bet arī galvas smadzeņu un imūnās sistēmas attīstībai. Riska grupā ir sievietes ar lieko svaru, tās, kuras reti uzturas svaigā gaisā un uzturā nelieto zivis.
Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras pasniedzēja dietoloģe Lolita Neimane, kura pētījusi jodu saturošu produktu īpatsvaru grūtnieču uzturā, secinājusi, ka ar to netiek nodrošināts pietiekams joda daudzums, kas nepieciešams normālai vairogdziedzera hormonu sintēzei.
Vēl nedzimušajam bērnam tas var radīt nopietnu kaitējumu, piemēram, neatgriezenisku smadzeņu bojājumu un garīgās attīstības traucējumus, bet pēc dzimšanas aizkavēt bērna augšanu un attīstību, būt par iemeslu zemām kognitīvajām spējām. Tas nozīmē, ka mātes nepilnvērtīgā uztura dēļ bērns var būt apveltīts ar zemāku intelektuālās attīstības koeficientu jeb IQ nekā vienaudži.
Neaizmirsti pabarot smadzenes
Smadzenes savai darbībai patērē apmēram 120 g ogļhidrātu dienā jeb 420 kcal. Saliktos ogļhidrātus, kurus satur putraimi, pilngraudu maize un citi produkti, dārzeņi, augļi, organisms pārstrādā lēnāk, radot nepieciešamo enerģiju smadzenēm uz ilgāku laiku.
Putra vai brokastu pārslas, saujiņa riekstu, kāds auglis pirms darba vai mācībām nodrošinās, lai smadzenes darbotos kā nākas līdz pat pusdienlaikam. Protams, ikdienas uzturam jābūt sabalansētam, lai tajā netrūktu ne olbaltumvielu, ne tauku, ne citu vajadzīgu vielu, piemēram, B grupas vitamīnu, joda, dzelzs.
Lolita Neimane uzsver, ka līdz 45 gadu vecumam veselam cilvēkam joda deficīta profilakse, piemēram, jodētā sāls lietošana, ir ļoti svarīga, jo Latvijā veikto pētījumu dati liecina, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju šī mikroelementa līmenis ir zem normas.
Joda deficīta dēļ pavājinās vairogdziedzera darbība, kas ilgtermiņā var veicināt ne tikai sirds un asinsvadu slimības un citus veselības traucējumus, bet arī atmiņas un citu kognitīvo spēju pasliktināšanos.
“Mūsu organisms bez skābekļa nevar funkcionēt, savukārt skābekli organismā pārnes hemoglobīns, kas ir sarkanajās šūnās. Lai tas izveidotos, organismā obligāti ir jābūt dzelzij. Mūsu organisms gadsimtu gaitā ir tā pielāgojies, ka labāk uzsūcas divvērtīgā dzelzs, kas ir gaļā,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes profesore, hematoloģe Sandra Lejniece.
Vislabāk dzelzs organismā uzsūcas no sarkanās gaļas – liellopa, jēra un aknām, nedaudz sliktāk no cūkas un putnu gaļas.
Trīsvērtīgo dzelzi, ko satur dārzeņi un augļi, piemēram, zemenes, spināti, pupas, organisms spēj izmantot mazākā mērā.
Ja bērna uzturā nav iekļauta gaļa, piemēram, vecāki ir vegāni vai veģetārieši, var attīstīsies anēmija jeb mazasinība, organisms būs sliktāk apgādāts ar skābekli un var sākties kognitīvās funkcijas traucējumi, piemēram, mācīšanās grūtības, norāda profesore.
Labai smadzeņu darbībai nepieciešami arī B grupas vitamīni, piemēram, B1 vai B12 vitamīna deficīts var nelabvēlīgi ietekmēt atmiņu, raisīt trauksmi, uzbudinājumu. Šai grupai pieder arī folskābe, kuru satur spināti, baltās pupiņas, kviešu dīgsti, apelsīni, rīsi, salāti, avokado, zemesrieksti.
Miegs un kustības
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Anželika Gudreniece norāda, ka ilgstoša fiziskā un psihoemocionālā pārslodze, nepilnvērtīgs miegs nelabvēlīgi ietekmē daudzas kognitīvās funkcijas, tajā skaitā atmiņu. Novēršot spriedzes cēloņus, kārtīgi izguļoties, atpūšoties, tās atkal uzlabojas.
Galvas smadzenes ir ļoti jutīgas pret toksiskām vielām, piemēram, alkoholu, smagajiem metāliem, ķīmiskām vielām, tostarp nikotīnskābi, ko izdala degoša cigarete un kas sašaurina galvas smadzeņu asinsvadus.
Lai uzlabotu smadzeņu darbību, liela nozīme ir ne tikai miega ilgumam, bet arī kvalitātei. “Ja miegs kaut kādu iemeslu dēļ ir nekvalitatīvs, neiestājas dziļā miega fāze, kuras laikā tiek apkopota un apstrādāta dienas laikā iegūtā informācija,” uzsver neiroloģe.
Miegam izšķir vairākas fāzes – ar ātrām acu kustībām (REM fāze), bez ātrām acu kustībām (ne-REM fāze), kura iedalās dziļā un seklā. Fāzes mainās katras 90 minūtes, turklāt sapņi var parādīties kā vienā, tā otrā. Pētījumos pierādīta saikne starp ne-REM miega fāzi un deklaratīvo atmiņu, kā arī REM fāzi un procesuālo, kā arī emocionālo atmiņu.
Uzskata, ka ne-REM fāzes laikā informācija tiek pārnesta uz noteiktām ilgtermiņa atmiņas glabāšanas vietām galvas smadzenēs.
Zinātnieki atklājuši, ka šāda pārnese notiek tikai ar to informāciju, kas pirms tam apzināti iemācīta. piemēram, mācību laikā. Neiroloģe norāda, ka ļoti svarīgi ir būt fiziski aktīviem, tas ir, vingrot vai nodarboties ar sportu, it īpaši ieteicama aerobā slodze – slēpošana, pastaigas, nūjošana, peldēšana.
Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki pētīja ilgtermiņa regulāras aerobas slodzes ietekmi uz kognitīvajiem procesiem senioriem vecumā no 65 līdz 85 gadiem un secināja, ka tiem, kuri vismaz 20 gadus bija iesaistījušies aerobajās fiziskajās aktivitātēs, ir daudz labāka vārdu atmiņa un augstāka kognitīvā produktivitāte nekā mazkustīgajiem vienaudžiem.
