Dabu nevar pāraudzināt 0
Puķu attīstībā katru gadu ir kas atšķirīgs, piemēram, šogad visas saaugušas kuplas, bet ar pumpuru raisīšanu nesteidzas. Pumpuri ieriesti bagātīgi, tomēr ziedēšana kavējas. Teorētiski citu gadu podiem pie apgaismes stabiem bija jāzied tā, ka lapas neredz. Dārzniece vaino saules trūkumu, taču pret dabas untumiem nekas nav līdzams. Šā iemesla dēļ šogad pievīlušas arī gauras, kas tup kā kupli krūmiņi, bet garos ziedkātus ar taurentiņiem līdzīgajiem ziediem pietaupa mazāk lietainam laikam. – Puķes laikam zina, kāds laiks gaidāms, un nogaida, – spriež Ingrīda un cer, ka drīz slinkie pumpuri raisīsies.
Taču arī pārlieku liels karstums augiem neder. Pērn saulainākajās vietās augsnes temperatūra podos bijusi tuvu 40 ºC grādu atzīmei. Protams, saknes tādā karstumā izsuta, un augi aizgāja bojā. Šādiem negadījumiem 10% augu no kopējā daudzuma tiek atlikti un audzēti dobju pielabošanai.
Postoši reizēm darbojušies arī cilvēki, paņemdami no kompozīcijām pa stādiņam pašu vajadzībām. Pēdējos divus gadus šis netikums gandrīz pilnībā izzudis. Vai nu cilvēki beidzot novērtējuši, cik skaisti izskatās pilsēta, un sirdsapziņa pamodusies, vai arī iedarbojusies jaunā taktika kompozīciju veidošanā, – kastes, piramīdas un puķu sienas tiek izliktas tikai tad, kad jau bagātīgi sakuplojušas un katrs atsevišķs stādiņš vairs nav atšķirams un izceļams.
Īpaša augsne dobēs un traukos
Dobēs augsne pilnībā tiek norakta un mainīta ik pēc trim gadiem. Tas tiek darīts gan tāpēc, ka jūrmalas smilts samaisās ar augsni un padara to nabadzīgu, gan tādēļ, lai tiktu vaļā no bēgļiem – dobēs neizraktajiem tulpju sīpoliem un puķēm, kas iesējušās, – tas bojā skatu jaunajos dobju zīmējumos, jo tie katru gadu ir atšķirīgi.
Augsni pilsētas apstādījumiem gatavo paši kopēji. Šim nolūkam visas augu atliekas, lapas tiek kompostētas, papildinot ar kūtsmēsliem. Rezultātā tiek sagatavots ļoti bagātīgs, organiskās vielas saturošs substrāts, kam pievieno arī ilgstošas iedarbības minerālmēslus.
Podos, piramīdās un puķu kastēs izmanto Kaigu kūdras purva substrātu KKS-NPP, kam uz 1 m3 pievienots 40 g māla granulu, kas palīdz saglabāt mitrumu. Šim substrātam ir 20–40 rupjuma frakcija, un šī struktūra neļauj augsnei sablīvēties.
