Kā gaisa baloni ar piestiprinātu ASV dolāra banknoti sašķēla jau tā naidīgo Koreju 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ziemeļkoreja vakar, 9. jūnijā, pulksten 6 no rīta atslēgusi visus – gan politiskos, gan militāros – sakaru kanālus ar Dienvidkoreju, radot satraukumu, ka jau tā saspīlētā situācija Korejas pussalā tagad var pāriet vēl bīstamākā kvalitātē.
Ziemeļkoreja pārstāja atbildēt uz zvaniem no Dienvidkorejas jau pusnaktī.
Panākumus nav nesuši arī mēģinājumi kontaktēties caur rezerves ārkārtas līnijām, kas domātas operatīvai saziņai robežincidentu gadījumā. Tas ir pirmais šāds gadījums kopš 2018. gada, kad līnijas ierīkotas.
Sakaru kanālu bloķēšana starp Seulu un Phenjanu nozīmē, ka vairs nav iespējama ārkārtas saziņa arī starp Ziemeļkorejas valdošās Strādnieku partijas centrālkomiteju un Dienvidkorejas prezidenta rezidenci, tāpat kā starp armiju vadītājiem.
Ja neskaita neizpratni, no Dienvidkorejas amatpersonu puses līdz otrdienas vakaram nekādi īpaši paziņojumi nesekoja. “Sakaru līnijas starp dienvidiem un ziemeļiem ir pamats kontaktu uzturēšanā. Tām ir jātiek uzturētām saskaņā ar Starpkoreju līgumu.
Turpinot ievērot Starpkoreju līgumu, Dienvidkorejas valdība turpinās rūpēties par mieru un uzplaukumu Korejas pussalā,”
teikts Dienvidkorejas valdības Korejas Apvienošanas ministrijas paziņojumā. Ziemeļkorejas oficiālā informācijas aģentūra KCNA iepriekš pasludināja, ka Phenjanai vairs neesot par ko runāt ar Dienvidkoreju, kas uzvedoties “viltīgi un nodevīgi” – līdzšinējās sarunas esot nesušas tikai “vilšanos”.
Phenjanas dusmu iemesls ir Dienvidkorejas studentu un ziemeļkorejiešu pārbēdzēju organizāciju, kā arī viņu atbalstītāju pēdējā laika aktivitātes, īstenojot tā saucamās “balonu akcijas”.
Šie aktīvisti ar karsta gaisa vai hēlija baloniem pie labvēlīga vēja virziena pārsūta uz Ziemeļkoreju skrejlapas un materiālus, kuros aprakstīts visai pārējai pasaulei zināmais par totalitārās valsts līdera Kima Čenuna un viņa svītas paradumiem un gaitām, kā arī cita Phenjanai netīkama informācija.
Lai iedrošinātu atradējus skrejlapas vai paciņas pacelt, pie tām nereti piestiprina ASV dolāra banknoti, šokolādes tāfelīti vai zibatmiņu. Nesenās akcijas laikā ar karsta gaisa baloniem robežlīniju šķērsoja ap pusmiljons skrejlapu.
Ziemeļkorejas naidīgums pret Dienvidkoreju ir strauji pieaudzis pēc tam, kad šī gada februārī ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam neizdevās vienoties par Phenjanas atteikšanos no militārās kodolprogrammas attīstīšanas.
3. maijā no Ziemeļkorejas puses tika apšaudīts kāds Dienvidkorejas armijas postenis demilitarizētajā robežzonā.
Dienvidkorejas karavīri atbildēja ar pretuguni. Novērotāji spriež, ka aiz jaunākā Phenjanas soļa visdrīzāk stāv Kima kareivīgā māsa Kima Jočena, kas arī ir viena no ietekmīgākajām amatpersonām valstī.
Pagājušajā nedēļā viņa to pašu skrejlapu dēļ piedraudēja lauzt militāro līgumu ar Dienvidkoreju, ko abu valstu vadītāji saspīlējuma mazināšanas vārdā parakstīja 2018. gadā. Tāpat piedraudēts sodīt Seulu ar “dažādiem citiem pasākumiem”, no kuriem “dienvidi drīz cietīs”.
Kima māsas retorikā pārbēdzēji ir “atkritumi”, “līdzīgi mežonīgiem dzīvniekiem, kas no nodevuši savu dzimteni”, “bezšķirnes kranči, kas rej, kad tiem liek”. Šo “kranču” saimnieki, protams, skaitās Dienvidkorejas varasiestādes, kas izrādot bezdarbību un pieļaujot naidīgu rīcību.
Balonu akcijas uz robežas notiek jau vairākus gadus. Pēc Kimas Jočenas pagājušās nedēļas draudiem Seula atzina, ka “plāno” tādus pasākumus ierobežojošus likumus, norādot uz akciju negatīvo lomu saspīlējuma pastiprināšanā.
“Faktiski lielākā daļa skrejlapu tiek atrastas mūsu teritorijā, tā radot tikai vides piesārņojumu un lieku slogu vietējiem ļaudīm, kam tas viss jāsavāc.
Jebkura rīcība, kas rada draudus šo cilvēku dzīvībai un īpašumiem, ir jāaptur,” presei papildu argumentus klāstījis Dienvidkorejas Apvienošanas ministrijas pārstāvis. Ir bijuši gadījumi, kad Ziemeļkorejas pusē karavīri atklāj uguni uz šiem baloniem, savukārt dievidkorejieši, nesaprotot, kas notiek, izsludina paaugstinātu gatavību vai pat šauj pretī.
Aktīvistu grupas “Cīnītāji par brīvu Ziemeļeiropu” vadītājs Paks Sanhaks sarunā ar britu raidītāju BBC uzsvēris, ka grupa negatavojas atteikties no tā, ko darījusi iepriekš. Aizvadītajā gadā skrejlapas sūtītas pāri robežai 11 reižu, bet šogad trīs reizes.
Kārtējais miljons skrejlapu jau pasūtīts: “Mēs Dienvidkorejā esam suverēni, un demokrātiskā valstī cilvēkiem ir trīs pamatbrīvības, viena no kurām ir runas brīvība. Es, Paks Sansaks, nedzīvoju Phenjanā, es neesmu Kimu ģimenes diktatūras vergs.
Es esmu Dienvidkorejas pilsonis. Ja viņi bloķēs skrejlapu pārsūtīšanu, mēs sūtīsim dronus. Viņi mūs neapturēs.
Faktus un patiesību apturēt nevar. 45 tūkstošu pārbēdzēju, patiesības meklētāju, balss turpinās skanēt.” Arī analītiķu skatījumā, nebūtu labais tonis, ja Dienvidkoreja tik izpildīgi reaģētu uz Ziemeļkorejas draudiem, kaut Seula pēdējos gados ir likusi ļoti lielas likmes uz attiecību uzlabošanu ar Phenjanu cerībā, ka tas cita starpā varētu pozitīvi ietekmēt tautiešu dzīvi ziemeļos.
No otras puses, Dienvidkorejas valdībai jārēķinās, ka pārliecīga piekāpība liks uzdot jautājumus – kura intereses tā galu galā aizstāv.
