Gailis: referendums ir varas pārstāvju cūcība 0
Ekspremjers Māris Gailis (attēlā) uzskata, ka divvalodības referenduma norise ir grūti piedodama varas pārstāvju cūcība. Tomēr Gailis pēc referenduma ar saviem krievu draugiem turpināšot runāt krieviski.
Gailis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1.ģimnāzijā izvietotajā iecirknī žurnālistiem pastāstīja, ka referendumā latviešu valodu atbalstījis kā vienīgo valsts valodu, jo tādā mazā valstī kā Latvija tā ir vienīgā vieta, kur šī valoda var eksistēt.
“Referendums noteikti liks aizdomāties, kā mēs izturamies pret savu valodu, un šķiet, ka nedaudz ir jāmaina uzvedība, protams, ar toleranci pret citām valodām un citiem cilvēkiem. Es domāju, ka es noteikti pilnīgi droši nemainīšu savus paradumus ‒ ar saviem draugiem, ar kuriem es tradicionāli runāju krieviski, es turpināšu runāt krieviski. Es domāju, ka sadzīvē mums būtu jāturas stingrāk pie valodas,” uzsvēra Gailis.
Uz jautājumu, kas ir novedis pie tā, ka referendums vispār notiek, ekspremjers atbildē bija skarbs.
“Tā ir vienkārši ārkārtīga neizdarība, es pat teiktu grūti piedodama varas pārstāvju cūcība, jo nedrīkstēja būt referendums par valodu, tāpat kā ir lietas, par kurām referendumu nevar taisīt. Tagad pēkšņi iedomātos kaut kā diskriminēt kaut vai gejus, es domāju, ka publika nobalsotu par, un tās ir lietas, par ko nerīko referendumu. Tas attiecas arī uz eksistenciālām lietām ‒ valsts iekārtu, valsts valodu ‒, tās ir jāizslēdz no referendumā liekamo jautājumu klāsta. Par to vajadzēja padomāt,” norādīja ekspremjers.
Gailis uzskata, ka juristiem jau pāris mēnešu ātrāk vajadzēja izdarīt izmaiņas likumos, lai jautājumus par valsts valodu nevarētu virzīt uz referendumu.
