Gaiļezera slimnīcā būvniecība vēl nav sākta, bet neskaidrība ciparos jau ir 0
Ja Rīgas Austrumu slimnīcas (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jauno korpusu būvniecības finansējuma piesaistē turpināsies darbosies “savienoto trauku” princips un nauda tiks paņemta no viena objekta, lai iedotu otram, celtniecība abos kavēsies un milzīgas pacientu rindas pie uzņemšanām kļūs par ikdienu. Vēl vairāk situāciju sarežģī tas, ka par situāciju abās slimnīcās atbild viens un tas pats cilvēks – Normunds Staņēvičs vienlaikus ir gan RAKUS valdes priekšsēdētājs, gan PSKUS padomes priekšsēdētājs. Interesanti, ka Veselības ministrija nekādu interešu konfliktu te nesaskata.
Šī gada sākumā kļuva zināms, ka RAKUS vērienīgā Infekcijas nodaļas celtniecība notiks par Stradiņa slimnīcas B korpusa celtniecībai paredzēto naudu. Tomēr sākotnēji izsludinātais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo ļoti īsā būvniecības termiņa dēļ pretendenti nepieteicās. Neviens būvnieks negribēja ķerties pie acīmredzami neizpildāma uzdevuma, lai pēc tam tiktu nozīmēts par vainīgo Eiropas doto miljonu neapgūšanā, pazaudēšanā vai izšķērdēšanā.
Cik liels īsti bijis lētākais piedāvājums
Termiņu pagarināja un šī gada februārī radās arī četri būvēt gribētāji. RAKUS valdes priekšsēdētājs Staņēvičs informēja, ka “pašlaik pieejamais budžets ir aptuveni 80 miljoni eiro, savukārt lētākā būvnieku piedāvātā summa ir aptuveni 86 miljoni eiro.”
Tikmēr no publiski pieejamā pretendentu finanšu piedāvājumu apkopojuma redzam, ka lētākais piedāvājums (AS “UPB”) bijis 71, 7 miljonu eiro liels, bet dārgākais (Personu Apvienība “AP”) – 88,7 miljoni eiro. Pārāk liela nesakritība, lai par to neliktos ne zinis.
Tomēr kad šī gada 26.februārī notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietus komisijas sēdē, kurā tika spriests par potenciālā būvniecības izmaksu sadārdzinājuma ietekmi uz LOC atjaunošanu, par šo maldīšanos “miljonu priedēs” netika bilsts ne vārda. Var jau būt, ka kāds no būvniekiem pa šo laiku sava piedāvājuma “cipariņus” ir grozījis, bet tas būtu klajš likuma pārkāpums. Tādēļ ar nepacietību gaidīsim, kurš no četriem pretendentiem un par kādu naudu izrādīsies uzvarētājs.
Kārtējo reizi duāla attieksme
“Nevienu slimnīcas būvprojektu nevar skatīt atrauti no pārējiem, tostarp atrauti no visas veselības aprūpes sistēmas Latvijā kopumā” un “ir kļūdaini domāt, ka Eiropas fondu finansējums “netiek apgūts” vai “tiek zaudēts”, jo realitātē to pārdala Veselības ministrija un tas tiek izlietots citiem infrastruktūras mērķiem.” Šie vārdi pieder Normundam Staņēvičam, kurš pamanās vienlaicīgi turēt gan RAKUS, gan PSKUS stūri. Savukārt attiecībā uz PSKUS A2 korpusa būvniecību mierinošie vārdi par “kļūdaino domāšanu” neatskanēja, bet tika runāts par 26 miljonu eiro no Eiropas struktūrfondiem zaudējumu. Šajā jautājumā tomēr derētu viest skaidrību, citādi nākas domāt, – kamēr no vieniem būvniekiem piedzen zaudējumus tiesas ceļā, citiem mierinoši pastāsta par “kļūdaino domāšanu”.
Tieši tā tika pārdalīta Stradiņu slimnīcas B korpusa nauda, kad no tā celtniecībai iezīmētajiem 90 miljoniem eiro Veselības ministrija daļu novirzīja reģionu slimnīcām aparatūras iegādei, bet vēl 60 miljonus RAKUS Infekciju nodaļai. Vai kāds aizstāvēja PSKUS intereses B korpusu tomēr uzbūvēt? Tā vien šķiet, ka nē. Redzot, kā aizpeld B korpusa būvniecībai paredzētā nauda, Stradiņu padomes priekšsēdētājam Staņēvičam vajadzētu spert zibeņus un pērkonus, kamēr RAKUS valdes priekšsēdētājs Staņēvičs, figurāli izsakoties, priecīgs dzertu šampanieti. Veselības ministrs Hosams Abu Meri šajā situācijā nekādu interešu konfliktu neredz.
Ir skaidrs, ka Latvijas valstij tādas naudas, lai visus šos objektus pienācīgi uzceltu, nav. Tādēļ Eiropas Savienības finansējums patiešām ir tas vienīgais salmiņš, kā būtu jāturas abām rokām. Taču arī te ir savi riski, kuri ietver gan projekta iespējamo sadārdzinājumu, gan arī tikpat iespējamo tā nodošanas termiņu kavēšanos. Starp citu, to neslēpj arī paši RAKUS valdes locekļi. Vismaz jau minētajā Saeimas Sociālo un darba lietu sēdē kā lielākie izaicinājumi tika minētas pieaugošās būvniecības izmaksas, neparedzamie papilddarbi, pretendentu pārsūdzības IUB, kā visa rezultātā darbi varētu noslēgties nevis 2027.gadā, kā plānots, bet gan 2029.gadā. Te nu katra būvnieka galvā vajadzētu ieskanēties trauksmes zvaniņam – atceries “Stradiņus” un “Velvi”! Proti, ja runa ir par lielu projektu, būvniecību un miljoniem, ne politiķiem, ne valdēm un padomēm ticēt nevar!
Vienmēr būs vainīgs būvnieks…
Kad kļuva skaidrs, ka Stradiņu A2 jauno korpusu laikā pabeigt neizdosies, slimnīcas jaunieceltās valdes (vecā tika patriekta, jo neesot spējusi vienoties ar būvnieku) primārais rīcības scenārijs bija turpināt A2 korpusa būvdarbu veikšanu, bet 2023.gadā neieguldīto finansējuma apjomu pārcelt uz 2024.gadu. Tam bija plānots izmantot ES fondu plānošanas perioda finansējumu, kas paredzēts Slimnīcas B ēkas būvniecībai, turklāt slimnīca pat tika iesniegusi nepieciešamos projekta grozījumus Eiropas Komisijā.
Vēl 2023.gada nogalē kā veselības ministrs Hosams Abu Meri, tā finanšu ministrs Artvils Ašeradens uz līguma turpināšanu ar “Velvi” raudzījās visnotaļ pozitīvi, par ko tika paziņots arī publiski. Proti: “Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības progresu kā labu vērtēja veselības un finanšu ministri Hosams Abu Meri un Arvils Ašeradens” un “šis jautājums ir jāskatās gan no tehniskās puses, gan no juridiskās puses, kā mēs varam līgumu pagarināt.”
Toties 2024. gada janvārī slimnīca paziņoja, ka varētu lauzt līgumu ar SIA “Velve”, jo būvnieks “kavē darbu izpildes termiņu un nespēj sniegt uzticamus pierādījumus par spējām īstenot būvniecības līgumu”. Kas gan tāds aptuveni mēneša laikā notika, lai domas par Stradiņu A2 korpusa būvniecības gaitu tik radikāli mainītos?
Ja ticam Normunda Staņēviča Armanda Broka podkāstā “Virziens” teiktajam: “Es esmu ļoti daudziem neērts kļuvis, jo es teicu, ka ir jālauž šis Velves līgums Stradiņos, jo tas apdraud visu to būvniecību, kas pierādījās arī tālāk,” tad desmitiem miljonus vērt līgumu lauza pēc viņa iniciatīvas. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, tas esot bijis veids, kā Stradiņu naudu pārdalīt par labu RAKUS Infekciju centra būvniecībai, jo jau tolaik bijušas bažas, ka iepirkums ievilksies un nav izslēgta Eiropas naudas zaudēšana.
Zināmā mērā par to liek domāt arī LV “Panorāmā” 2024.gada novembrī paustais, ka gadu iepriekš, tātad 2023.gada nogalē, N.Staņēvičs raidījumā “De Facto” esot apliecinājis, ka visi iepirkumi izdosies un “Mēs būtiskus riskus, tādus patiešām sarkanā karoga riskus, Austrumu slimnīcā neredzam.” Šis periods sakrīt ar laiku, kad tika lauzts līgums ar Stradiņu iepriekšējo būvnieku pat neraugoties uz riskiem par aptuveni 20 miljonu eiro zaudējumu un Stradiņu A2 korpusa būvniecības ievilkšanos pāris gadu garumā.
Nav garantijas, kas līdzīga situācija nerodas arī citiem būvniekiem, kuri riskēs ķerties pie daudzmiljonu projektiem. Galvenokārt jau tādēļ, ka mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos neviens nevar garantēt, ka neiestāsies kādi force majeure apstākļi. Tiesa, neviens nevar garantēt arī to, ka no pasūtītāja vai atbildīgās ministrijas puses šos apstākļus vispār kāds ņems vērā. Piemēram, Stradiņu A2 korpusa būvniecības laikā bija Covid-19 pandēmija un ar to saistītais piegāžu ķēžu sabrukums, bet, pandēmijai beidzoties, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Pasūtītājs to vērā neņēma. Arī sadārdzinājumiem bija un būs objektīvi iemesli.
Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksu līmenis 2025.gadā, salīdzinot ar 2024.gadu, palielinājies par diviem procentiem un ir ļoti iespējams, ka turpinās kāpt. Tas, savukārt, nozīmē, ka atkal var rasties pilnīgi neplānots sadārdzinājums, būvniecības kavēšanās vai vēl kādas ķezas un nāksies domāt, kam uzkraut visus grēkus. Toties Veselības ministrija atkal varēs pārdalīt finansējumu – šoreiz, piemēram, atpakaļ par labu Stradiņu B korpusa būvniecībai.
