Gaile un Demakova atklājušas sev simpātiskāko no Laikmetīgās mākslas muzeja metiem 1
No septiņām piedāvātajām Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) vīzijām no konkursa žūrijas neatkarīgiem cilvēkiem tīkamākais šķiet dāņu “Henning Larsen Architects” sadarbībā ar Latvijas “MARK arhitektiem” piedāvātais muzeja variants.
Arhitekta Zaiga Gaile aģentūrai LETA sacīja, ka viņas favorīts ir “Henning Larsen Architects”. Viņasprāt, piedāvātās muzeja ēkas siluets sasaucas ar Latvijas Okupācijas muzeju un Salaspils memoriālu. Tāpat viņu prezentācijas laikā uzrunājusi tieši Lielbritānijas kompānijas “Adjaye Associates” dibinātāja Deivida Adžeja prezentācija.
“Tomēr es nevaru teikt, ka 100% man būtu kāds favorīts,” sacīja arhitekte, piebilstot, ka no piedāvājumiem nepatika amerikāņu “wHY” piedāvājums, kas licies sadomāts un par sarežģītu vietai, kur apkārt būs liels raibums.
“Kopumā varu teikt, ka prezentācijas pasākums bija brīnišķīgi organizēts. Tas bija nebijis gadījums, kad varējām redzēt savus ārzemju kolēģus dzīvā prezentācijā. Tas bija patīkami. Iespaids pēc prezentācijām radās tāds, ka visi piedāvātie projekti ir ļoti mierīgi, bet varbūt tāda ir šodienas arhitektu pieeja. Droši vien, ka banka un Teterovu fonds gaidīja kādu brīnumu, iespējams, viņi bija sasapņojušies par Luī Vitona fonda muzeja ēku Parīzē,” sacīja Gaile.
Arhitekte minēja, ka viņu tieši tas ir iepriecinājis, ka piedāvātie projekti ir bijuši pārsteidzoši mierīgi. Pēc viņas domām, arī Latvijas arhitekti ar saviem piedāvājumiem būtu ļoti labi iekļāvušies starptautisko arhitektu vidū, tādēļ Gaile pauž nožēlu, ka šoreiz Latvijas pārstāvji tikuši aicināti tikai kā partneri.
“Vieta, kur iecerēts muzejs, ir ļoti sarežģīta – pilnīgi klajā laukā, kur nav vēl nekā. Vispirms tiks būvēta apkārtējā apbūve – bankas, biroju apjomi, nami un tikai tad uz garena gruntsgabala būvēs muzeja apjomu. Bet no tā visa vēl nekā nav, tādēļ tas man sasaucas ar futūristiskajiem 20.gadsimta plāniem. Patlaban tas ir futūristisks projekts, tāpēc ir grūti saprast, kāda esošajā kontekstā, kur pašlaik ir pļavas, būs nākotnes pilsēta,” piebilda arhitekte.
Arī bijušajai kultūras ministrei un mākslas izstāžu kuratorei Helēnai Demakovai visvairāk iepaticies “Henning Larsen Architects” muzeja piedāvājums.
Demakovai mentalitātes ziņā tuvāka ir dāņu un somu arhitektūra, tādēļ arī šajos projekta piedāvājumos bez dāņu “Henning Larsen Architects” piedāvājuma saistošas viņai šķiet arī somu “Lahdelma&Mahlamäki Architects” piedāvātās muzeja skices.
“Tas, ka “Henning Larsen Architects” ir liels birojs un viņiem ir liela pieredze, kā arī visi viņu darbi ir augstu novērtēti, ir tikai liels plus. Savukārt somi ar savu spēju strādāt ar koku mani pirmo reizi pārsteidza pagājušā gada februārī, kad Helsinku centrā ieraudzīju koka kapellu,” sacīja izstāžu kuratore, piebilstot, ka prezentēti tika skiču projekti un konkursa uzvarētājs turpinās strādāt, izstrādājot plānojumu.
“Šķiet, ka šoreiz sacenšas ne tik daudz funkcionalitāte, cik pasaules uzskati,” akcentēja Demakova. Tāpat viņa skaidroja, ka no piedāvātajiem LLMM skiču projektiem pieņemams nav vācu arhitektu “Sauerbruch Hutton” piedāvājums, jo tas viņai atgādina Bavārijas šķūnīti, taču no konkursa žūrijas dalībniekiem par šo projektu esot dzirdētas labas atsauksmes.
Tāpat Demakova piebilda, ka neatkarīgi no projektiem kvalitātes līmenis ir samērā augsts. Tomēr neviens no piedāvājumiem nav bijis tāds, kas pārsteigtu.
Jau ziņots, ka šonedēļ Rīgā septiņi starptautiski arhitektu biroji tandēmā ar Latvijas arhitektiem žūrijai prezentēja LLMM metu konkursa darbus.
Žūrijai darbus prezentēja “Lahdelma&Mahlamäki Architects” no Somijas un “MADE arhitekti” no Latvijas, “Henning Larsen Architects” no Dānijas un “MARK arhitekti” no Latvijas, “Neutelings Riedijk Architects” no Nīderlandes un birojs “Brigita Bula arhitekte” no Latvijas, “Sauerbruch Hutton” no Vācijas un arhitekts Ingurds Lazdiņš no Latvijas, “wHY” no ASV, “Outofbox Architecture” un ALPS no Latvijas, “Caruso St John Architects” no Lielbritānijas un “Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele” no Latvijas, kā arī “Adjaye Associates” no Lielbritānijas un “AB3D” no Latvijas.
Konkursa rezultāts būs zināms līdz jūnija beigām. Visas septiņas arhitektu komandas saņems atlīdzību, savukārt viena no komandām turpinās darbu pie turpmākās LLMM projekta izveides.
Muzeju paredzēts atklāt 2021.gadā. Ieceres īstenošanai ir izveidots Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF). To nodibināja “ABLV Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fonds, kopīgi muzeja būvniecībai atvēlot 30 miljonus eiro un parakstot nodomu protokolu ar Kultūras ministriju par sadarbību muzeja izveidē un darbībā pēc atklāšanas.
