Remdē vitamīnu badu un ārstē! Gaiļbiksītes – ārstnieciskais augs no Olimpa kalna 0
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Gaiļbiksītes, gaiļpieši, gailenes – tā tautā sauc daudzgadīgo prīmulu dzimtas lakstaugu, vēl vienu no necilajām puķītēm, kurai piemīt daudz ārstniecisku īpašību. Kāda tam saistība ar gaili, tā piešiem vai biksītēm, nav nekādu ziņu. Toties no seniem vēstures avotiem zināms, ka senie grieķi gaiļbiksītes uzskatījuši par ārstniecisku augu no Olimpa kalna.
Gaiļbiksītes (Primula veris) aug pļavās, grāvmalās, pakalnos, zied no aprīļa līdz jūnijam. Ārstniecībai izmantojams viss augs. Var ievākt tikai dzeltenos ziediņus, var visu ziedu čemuru ar ziedkātiņiem. Gaiļbiksītes ir divējādas: bāliem un tumšāk dzelteniem ziediņiem. Pirmie ir mazāki, otrie mazliet lielāki un arī veselībai vērtīgāki. Gaiļbiksīšu lapiņas ievāc, kad augs beidzis ziedēt, tad tajās ir visvairāk vitamīnu, īpaši A un C. Gaiļbiksītes bagātas arī ar saponīniem (saknēs to vairāk nekā lapās), flavonoīdiem, miecvielām, organiskajām skābēm, ēteriskajām eļļām. Sēklas nobriest jūnijā, jūlijā, saknes vāc agrā pavasarī vai rudenī, kad lapas jau nokaltušas.
Žāvēšana. Savāktos ziedus izklāj plānā kārtā uz papīra lapas, kokvilnas vai lina drānas. Žāvē labi vēdināmā, ēnainā vietā, jo tiešos saules staros ziediņi ātri izbalo un tajos zūd daļa vērtīgo vielu. Arī lapas žāvē, izklātas plānā kārtā. Lai saglabātos maksimāli daudz C vitamīna (līdz 95%), tās žāvē pēc iespējas strauji ēnainā, atklātā vietā, labi vēdināmā telpā vai mākslīgā siltumā. Izšuvušās lapas ir pelēcīgi zaļā krāsā. Savukārt saknes attīra no zemes, nomazgā aukstā ūdenī, ļauj apžūt un žāvē atklātā vietā vai labi vēdināmā telpā.
Remdē vitamīnu badu un ārstē
Lai nodrošinātu cilvēka organismam nepieciešamo C vitamīna diennakts devu, pietiks apēst tikai pāris gaiļbiksīšu lapiņu, taču droši var ēst vairāk – pēc uzturvērtības tās krietni pārspēj zaļos dārza salātus. Tad nu gaiļbiksīšu lapiņas dāsni liekam salātu mauriņš sastāvā, pievienojam zupām, mērcēm, zaļumu sviestam, biezpienam, omletēm. Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško: “Šie zaļumi ļoti noderīgi visiem veselajiem un sevišķi slimajiem, to skaitā vēža slimniekiem, kad pavasaros organisms izjūt vitamīnu badu, kad nepieciešami mikroelementi un citas bioloģiski aktīvās vielas. Savukārt ziemai var sarūpēt kaltētu lapu pulveri – lai vienmēr pa rokai būtu vitamīniem bagāta piedeva, ko piešaut ēdienam.
Kā visus saponīnus saturošos augus, arī gaiļbiksītes lieto klepus, īpaši sausa un lēkmjveida, gadījumā, kad ir problēmas ar atkrēpošanu. Tās ieteicams lietot pie tā sauktā vecuma klepus, kas veidojas, mazinoties sirds saraušanās spēkam, kā rezultātā pasliktinās asins pieplūde plaušām, kas noved pie nepārtrauktas ieklepošanās. Šādos gadījumos ne tikai jāatvieglo klepus, bet vienlaikus jāiedarbojas uz asinsriti, parūpējoties par pastiprinātu šķidruma izvadīšanu no organisma. Tieši tā strādā gaiļbiksīšu uzlējums.”
Tautas medicīnā gaiļbiksītes lieto arī neiralģiju, neirožu, migrēnas gadījumos, menstruālā cikla regulēšanai, pie klimaksa sarežģījumiem. Gaiļbiksīšu ziedi un saknes īpaši labi palīdz emocionāli nestabiliem, nervoziem cilvēkiem, kam ir nosliece uz histēriju. Labas zāles arī tiem, kam nekas nekait, bet kas vienmēr jūtas pārguruši, apātiski, kas ļoti jutīgi pret laika maiņām, kurus nomoka galvas reiboņi. Gaiļbiksīšu tēja ieteicama vecuma trīces mazināšanai. To lieto arī hroniska aizcietējuma gadījumos, kā urīnu dzenošu līdzekli, miega uzlabošanai.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
• Pie vitamīnu trūkuma lieto stipru gaiļbiksīšu lapu tēju.
• Saaukstēšanās gadījumos dzer gaiļbiksīšu ziedu tēju bez zaļajiem kausiņiem.
• Labs līdzeklis pret klepu, bronhītu, iesnām, kā atkrēpošanas līdzeklis ir no gaiļbiksīšu ziediem izspiesta, ar cukuru saldināta sula.
• Pret reimatismu un ģikti palīdz gaiļbiksīšu kompreses.
• Nervozitātes mazināšanai, spēku un dzīvesprieka atjaunošanai lieto gaiļbiksīšu izvilkumu baltvīnā: trīslitru burku piepilda ar gaiļbiksīšu ziediem, pārlej ar baltvīnu, aizvāko ar plastmasas vāciņu. Tur saulē, laiku pa laikam burku sakrata. Lieto pa malciņam 3 reizes dienā. Uzlējumam ir aprikožu garša – jo ilgāk tas stāv, jo garša kļūst izteiktāka.
• Lai cilvēks no rīta pamostos laimīgs un smaidīgs kā mazs bērns, vakaros stundu pirms gulētiešanas ieteicams iedzert gaiļbiksīšu tēju kopā ar meža zemeņu tēju – 1 krūzi tējas 15 vakarus pēc kārtas.
• Kā urīnu dzenošu līdzekli pagatavo gaiļbiksīšu tēju: 1 ēdamkaroti izkaltētas drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens. Ļauj ievilkties (ziediem 20 minūtes, lapām ilgāk), nokāš un dzer pa pusglāzei 3–4 reizes dienā.
• Imunitātes, nervu sistēmas nostiprināšanai, dzimumaktivitātes veicināšanai: 4 ēdamkarotes gaiļbiksīšu, 4 ēdamkarotes zeltsaknes saknes, 4 ēdamkarotes maralsaknes saknes, 3 ēdamkarotes egļu skuju, 3 ēdamkarotes priežu un 2 ēdamkarotes bērzu pumpuru. Maisījumu ieber puslitra burkā, pārlej ar 300 g degvīna, cieši aizvāko, noliek tumšā vietā, ļauj 3 nedēļas ievilkties. Laiku pa laikam saskalo. Lieto pa 1 tējkarotei 2 reizes dienā pie tējas.
• Pie galvassāpēm, migrēnas, pastiprinātas uzbudinātības kā vieglu miega līdzekli lieto uzlējumu: 10 g kaltētu gaiļbiksīšu ziedu vai 20–30 g lapu aplej ar puslitru verdoša ūdens. Uz nakti noliek siltā vietā ievilkties. Lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā.
• Kā organismu stiprinošu līdzekli, arī pie anēmijas gaiļbiksīšu lapiņas gatavo kā parasto tēju. Lieto pa pusglāzei 3–4 reizes dienā. Tēju droši var lietot ilgstoši, jo tā neizraisa nekādas blaknes.
• Kā nomierinošu, urīnu dzenošu, vēdera izeju veicinošu, reimatisma un podagras sāpes atvieglojošu, galvas reiboņus mazinošu līdzekli lieto gaiļbiksīšu ziedu novārījumu: 8 tējkarotes ziedu aplej ar 2 glāzēm auksta ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties. Izdzer dienas laikā.
• Pie saaukstēšanās, angīnas, bronhīta, gripas lieto uzlējumu: 2–3 ēdamkarotes kaltētu gaiļbiksīšu lapu aplej ar puslitru verdoša ūdens, nostādina 2 stundas. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 4 reizes dienā pirms ēšanas.
• Atkrēpošanas veicināšanai lieto uzlējumu: 30–40 g gaiļbiksīšu sakņu aplej ar 1 litru verdoša ūdens, ļauj ievilkties 40 minūtes. Lieto pa pusglāzei 2–3 reizes dienā pie bronhīta, sausa klepus.
• Pie klepus un saaukstēšanās sarūpē maisījumu: 30 g gaiļbiksīšu sakņu vai ziedu, 10 g malvas lapu, 10 g fenheļa, 10 g anīsa sēklu. Tējkaroti maisījuma aplej ar 250 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties 10 minūtes. Dzer siltu, garšai var pielikt medu.
• Pie elpošanas orgānu slimībām lieto uzlējumu: 1 ēdamkaroti gaiļbiksīšu lapu un 1 ēdamkaroti sakņu aplej ar puslitru verdoša ūdens, nostādina, pieliek medu pēc garšas. Dzer siltu, izdzer 3–4 reizēs dienas laikā.
• Pie bronhīta, klepus, iesnām, saaukstēšanās, deguna skalošanai lieto uzlējumu: 20 g gaiļbiksīšu ziedu vai 40–60 g ziedu un lapu maisījuma aplej ar 1 litru verdoša ūdens, ļauj ievilkties 30–40 minūtes. Šo uzlējumu lieto arī pie hroniskiem aizcietējumiem, migrēnas; nemierīgiem bērniem tas palīdzēs iemigt.
• Pie epilepsijas vienādās devās ņem gaiļbiksīšu, piparmētras, lavandas lapas un baldriāna saknes. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 20–30 minūtes. Lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā, smagos gadījumos – pa glāzei.
• Ja sausa, bāla, iekaisusi āda, 1 ēdamkaroti gaiļbiksīšu, salviju un pelašķu aplej ar 1 litru verdoša ūdens, nostādina. Lieto pa pusglāzei 6 reizes dienā. Glāzi maisījuma var pievienot arī vannas ūdenim.
Ievēro!
Kad savvaļā augošās prīmulu dzimtas pārstāves gaiļbiksītes jau sen kā noziedējušas, arī lapiņas vairs nav atrodamas, to vietā uzturā var lietot puķu dārzā augošo prīmulu lapiņas. Vairākās Eiropas valstīs, arī Anglijā un Nīderlandē, prīmulas audzē sakņu dārzos kā salātu augu.
Interesanti
Daudzas tautas gaiļbiksītēm piedēvējušas maģisku spēku, senajās ķeltu zemēs tiesības vākt augu bijušas tikai druīdiem (priesteriem). Viens no tolaik populārākajiem savākto ziedu lietojuma veidiem bijis mīlas dzēriena pagatavošana. To vārījuši kopā ar verbenu, mellenēm, rudziem, āboliņu, vēl dažiem augiem un saldinājuši ar medu.
