“Publisko iepirkumu kandidātu reputāciju vērtēs uz aizdomu pamata,” stāsta Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis 3
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis atbild uz “Latvijas Biznesa” jautājumiem par aktualitātēm konkurences nodrošināšanas jomā.
Visi būvnieku karteļa lietā iesaistītie, izņemot būvuzņēmumu “Velve”, pārsūdzējuši Konkurences padomes lēmumu šajā lietā. Vai kopumā tā ir parasta prakse, ka visi iesaistītie pārsūdz?
J. Gaiķis: Tiesas kontrole šādās lietās ir neizbēgama – pirmkārt, tādēļ, ka tās ir lietas dalībnieku procesuālās tiesības, un, otrkārt, tādēļ, ka šādām lietām būs liela ietekme uz nākotnes ekonomisko darbību. Tas, ka Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzēts, visticamāk, liecina par to, ka lietā iesaistītie tādējādi panāk lēmuma spēkā stāšanās atlikšanu un kaut kādi šīs lietas aspekti vēl ir nezināmi un varētu atklāties tiesas laikā.
KP lēmums, kurš tika pieņemts ilgas un rūpīgas izmeklēšanas gaitā, pārbaudot visus pierādījumus un gūstot pilnīgu pārliecību par savākto pierādījumu attiecināmību uz konkrēto lietu, ir pilnīgi pamatots. Gribētu minēt arī to, ka KP lēmums nebalstās tikai uz KNAB savulaik veiktajiem sarunu ierakstiem, savākta arī plaša pierādījumu bāze, kas apstiprina sarunās minēto.
Labi, ņemot vērā KP iepriekšējos tiesāšanās rezultātus – jūsu iestāde uzvar vairāk nekā 90% tiesas prāvu, var ticēt, ka arī šoreiz būsiet labi sagatavojušies tiesai. Taču tiesāšanās ar būvniekiem nav vienīgais būvnieku karteļa lietas rezultāts – dzimusi arī iniciatīva pārbaudīt publiskā iepirkuma kandidātu reputāciju pirms to pielaišanas pie paša iepirkuma. Vai atbalstāt šo iniciatīvu un vai redzat veidu, kā šo ideju īstenot, neradot papildu korupcijas riskus iepirkumos?
Jāsāk ar to, ka šī iniciatīva nav būvnieku karteļa vai kādas citas KP lietas sekas, bet gan Eiropas Komisijas Iepirkumu direktīvas ieviešanas rezultāts. Šīs direktīvas ieviešana sākās jau pirms kāda laika un turpinās šobrīd – Saeimā iesniegtie grozījumi likumdošanā, formulējumi, kas izraisījuši asas diskusijas, ir šīs direktīvas ieviešanas process. Iespējams, ka būvnieku karteļa lietai, kas tika izmeklēta paralēli šo grozījumu gatavošanai, bija kaut kāda ietekme uz Finanšu ministrijas sagatavoto grozījumu formulējumu, bet diez vai izšķirošā.
Runājot par pašu grozījumu būtību – KP tos pilnībā atbalsta. Piemēram, Lietuvā publisko iepirkumu kandidātu reputācijas pārbaude darbojas jau kopš 2018. gada, esam ar viņiem konsultējušies par šīs prasības ieviešanas gaitu. Sākotnēji reputācijas pārbaude radīja zināmu saspringumu konkurences uzraudzības iestādes darbībā, jo bija jāsniedz daudz šādu atzinumu, taču pēc brīža viss nostabilizējās. Reputācija tiks vērtēta saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādātām vadlīnijām un procedūrām un īstenībā mēs jau strādājam saskaņā ar šīm procedūrām, piemēram, būvnieku karteļa izmeklēšanas lietas gaitā. Ja tas darbojas Eiropā, kāpēc lai tas nedarbotos Latvijā?
Tā nu ir sanācis, ka pēdējā pusgada laikā vairāki juristi un uzņēmēji man pauduši klajas bažas par šīm reputācijas pārbaudēm, par koruptīvajiem riskiem šajās pārbaudēs. Ļoti bieži viņu jautājums ir skanējis šādi – vai tagad pie publiskā iepirkuma varēs nepielaist dēļ kādas negatīvas publikācijas masu medijos vai sociālajos tīklos? Iespējams, KP nav pietiekami izskaidrojusi, kā tiks vērtēta reputācija…
Reputācijas izvērtēšanas gaitā vairāk būs runa par pamatotiem pierādījumiem, ka iepirkuma pretendenti konkrētā iepirkuma ietvaros ir kaut ko savā starpā sarunājuši. To ir iespējams konstatēt jau no iesniegtās iepirkuma dokumentācijas un to spēj pamanīt jau paši pasūtītāji. Turklāt gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan KP papildus izglīto pasūtītājus par to, kā pamanīt iespējamās aizliegtās vienošanās iepirkumos.
Turklāt KP priekšlikums paredz, ka publiskā iepirkuma kandidāti iesniedz apliecinājumu, ka viņu priekšlikums sagatavots neatkarīgi. Domāju, ka arī publisko iepirkumu kandidātiem šīs prasības ir zināmas, tādēļ spekulācijas par “Facebook” ierakstu vai kādu svētdienas raidījumu ietekmi uz iepirkumu rezultātiem ir ne vairāk kā spekulācijas. Visbeidzot, kas attiecas uz korupcijas iespējām šajā vērtēšanā, – ar to nodarbojas un gluži efektīvi tiek galā cita iestāde – KNAB.
Jūs sakāt, ka reputācijas izvērtēšana notiks uz pierādījumu pamata. Bet vai tad nav tā, ka, piedodiet par tautoloģiju, pierādījumi kļūst par pierādītiem tikai tad, ja šādu atzinumu ir izdarījusi tiesa? Un, kamēr šāda atzinuma nav, savāktie pierādījumi būtībā ir tikai dati, kas, jūsuprāt, apstiprina zināmu notikumu versiju?
Bez šaubām, lai kādu atzītu par vainīgu un sodītu par pārkāpumu, nepieciešams tiesas nolēmums. Reputāciju vērtēs uz aizdomu pamata, taču negatīvs vērtējums iespējams tikai tad, ja tam ir pietiekams pamats. Protams, aizdomās turētajiem tiks dota iespēja izteikties un ticami izskaidrot savu rīcību un dažādas sagadīšanās, kas vērojamas iepirkumu dokumentos. Būtībā tas īpaši neatšķiras no tā, kā jau šobrīd strādā KP. Balstoties uz šo pieredzi, var teikt, ka visai bieži aizdomās turētā puse spēj ticami, pamatoti un pārbaudāmi izskaidrot savu rīcību un dažādas sagadīšanās un novērst pret sevi vērstās aizdomas.
Praktiski vienlaikus ar iepriekšējo iniciatīvu KP radījusi metodisko materiālu konkurences pārkāpumu zaudējumu aprēķināšanai. Kam un kādam mērķim šāds materiāls vajadzīgs?
Arī šis ir valdības uzdevums, kas savulaik uzdots Ekonomikas ministrijai un tālāk KP. Materiāls domāts konkurences tiesību pārkāpumos cietušajiem. Šobrīd likums paredz, ka zaudējumi no konkurences tiesību pārkāpuma vērtējami kā 10% no pasūtījuma summas. Taču civiltiesiskā strīda laikā izpildītājs centīsies pierādīt, ka faktiskie zaudējumi bijuši mazāki, savukārt pasūtītājam var šķist, ka tie bijuši pat lielāki par 10%. Šo neskaidrību novēršanai izstrādāts minētais materiāls.
Saeimā šobrīd noris Konkurences likuma grozījumu izskatīšana, kuru mērķis ir paplašināt KP pilnvaras un neatkarību. Kādu pilnvaru KP šobrīd pietrūkst?
Galvenais mērķis šim likumam ir ne tik daudz pilnvaru palielināšana, bet gan KP neatkarības stiprināšana – gan finansiālā, gan politiskā ziņā. Galvenais uzsvars būtībā ir tieši uz finansiālo neatkarību, to, ka mēs varēsim pieprasīt sev nepieciešamos resursus, nevis mums izmeklēšanas gaitā jārēķinās ar tā vai cita resora pieejamajiem resursiem.
KP pilnvaras šie likuma grozījumi skar tādā ziņā, ka palielinās mūsu iespējas pieaicināt citu iestāžu ekspertus un speciālistus konkurences pārkāpumu izmeklēšanas gaitā – te galvenokārt ir runa par augsti kvalificētu informācijas tehnoloģiju ekspertu pieaicināšanu. Bez tam likuma grozījumi paredz sodu politikas izmaiņas – tiks palielināti sodi par konkurences pārkāpumiem, kas skar tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, šiem sodiem jākļūst tādiem, lai tie spētu novērst konkurences pārkāpumus.
Nesen KP kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apbalvoja uzņēmējus par bezjēdzīgāko konkurences šķēršļu identificēšanu un nosaukšanu. Kas šobrīd ir bezjēdzīgākie šķēršļi konkurencei?
Šogad nominācijas bija trīs – par konkurences ierobežojumiem mūzikas un kultūras pasākumu organizēšanā. Proti, privātie tirgus dalībnieki spēj nodrošināt izklaides pasākumu rīkošanu par saviem līdzekļiem un tirgū nav tirgus nepilnības, taču vienlaikus pasākumu rīkošanā bieži iesaistās arī publiskās personas un to kapitālsabiedrības, kam ir pieejams publiskais finansējums. Otra nominācija bija par privāto mācību iestāžu ierobežojumiem profesionālās apmācībās, konkurējot ar valsts izveidotajām profesionāli tehniskajām mācību iestādēm.
Trešā nominācija bija par nākotnē iespējamiem šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas privātos tirgus dalībniekus nemotivē radīt risinājumus dzīvokļu īpašumu apsaimniekošanas jomā, – konkrēti runa ir par gatavotajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā. Lai gan šajā konkursā tas netika izvirzīts, taču kā iespējams konkurences šķērslis ir identificēts zaļais iepirkums, konkrēti – tajā minētie ierobežojumi attālumam, kādā šī iepirkuma ietvaros var piegādāt produkciju ar automašīnām. Šī prasība rada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem atkarībā no to atrašanās vietas un liedz piedalīties citiem. Esam sākuši diskusiju ar institūcijām, kā šo nepilnību novērst.
Vai pastāv kāds reitings, kurā tiek izvērtēta konkurences situācija valstīs – pasaules vai Eiropas mērogā, un vai iespējams izvērtēt Latvijas situāciju šāda reitinga kontekstā?
Konkurences ziņā tāda instrumenta kā korupcijas indekss nav, pārāk atšķiras valstu regulējums konkurences ziņā, lai to varētu pilnvērtīgi salīdzināt. Kā konkurenci uzraugošā iestāde mēs esam iekļuvuši “GCR” (“Global Competition Rating”) reitingā starp labākajiem, konkrēti – 16. vietā. Domāju, ka galvenais faktors šajā vērtējumā ir bijis tas, ka esam spējuši ar samērā ierobežotiem resursiem panākt labus rezultātus – ierosinātās lietas un konkurences pārkāpumu novēršanu.
