Kāpēc Eiropa gatavojas visļaunākajam? 238
Lielbritānijas ģenerālštāba vadītājs mudinājis valsti gatavoties lielam karam un palielināt rezerves, apmācot civiliedzīvotājus. Arī Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas un NATO amatpersonas nesen brīdināja par Krievijas uzbrukuma risku. Viņu teiktais atspoguļo pieaugošo satraukumu Eiropā, vēsta BBC krievu redakcija.
Jaunie briti ir pirmskara paaudze, un viņiem būtu jāsagatavojas valsts mēroga militārajam varoņdarbam, kas var būt nepieciešams tuvākajā nākotnē, pagājušajā nedēļā sacīja Lielbritānijas bruņoto spēku ģenerālštāba vadītājs ģenerālis sers Patriks Sanderss.
Ģenerālis ierosināja palielināt karavīru skaitu no pašreizējiem 73 000 līdz 120 000, izveidojot civilpersonu rezervi, un minēja konflikta ar Krieviju draudus.
“[Karš] Ukrainā spilgti ilustrē tēzi, ka regulārās armijas sāk karus, bet pilsoņu armijas tos uzvar,” teica Sanderss.
Pēdējo reizi Lielbritānijā iesaukšana armijā notika 1960. gadā, un kopš tā laika aizsardzības jautājumi ir pilnībā izzuduši no lielākās daļas iedzīvotāju dzīves.
Ģenerāļa runa tika uztverta neviennozīmīgi.
Liberālā laikraksta “The Guardian” viedokļu sadaļā pausts viedoklis, ka ir svarīgi, lai armija būtu efektīva, taču vienlīdz svarīgi ir arī sociālie izdevumi un cīņa pret globālo sasilšanu, tāpēc militārajiem spēkiem vajadzētu stāvēt rindā uz budžeta naudu.
Konservatīvais izdevums “The Times”, gluži pretēji, atbalstīja ģenerāļa aicinājumu un pat ieskicēja iespējamo rezerves palielināšanas scenāriju. Laikraksts uzskata, ka Ukrainas karavīru apmācība Lielbritānijā varētu veidot nākotnes rezerves pamatu.
Portsmutas Universitātes militāro stratēģiju vecākais pasniedzējs, kurš agrāk strādājis Lielbritānijas militārajā izlūkošanā, Frenks Ledvidžs saka: “Krievijas iebrukums Ukrainā ir tikai iegansts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību problēmai, kas ir radusies gadiem ilgas nevērības pret bruņotajiem spēkiem dēļ.”
Tāpat kā pārējā Eiropā, arī Londonā aizsardzības izdevumi kopš Aukstā kara beigām ir konsekventi samazināti.
Vēl viens iemesls bažām britu politiķu vidū ir arvien reālākas izredzes, ka Baltajā namā atgriezīsies Donalds Tramps, kam varētu sekot atbalsta Ukrainai pārtraukšana un pat NATO vājināšanās.
“Panika,” – tā Ledvīdžs raksturo dažu stratēģu noskaņojumu.
Eiropas Savienībā valda līdzīgs noskaņojums.
“Ņemot vērā iespējamo Trampa prezidentūru, valda viegla panika,” saka Somijas Starptautisko attiecību institūta pētniece Minna Alandere.
Politiķi uzdod divus jautājumus: cik ilgi ES spēs atbalstīt Ukrainu bez ASV palīdzības un kas notiks, ja Vašingtona atstās NATO dalībvalstis Eiropā vienatnē ar saviem pretiniekiem.
Šajā kontekstā pieaug bažas par tiešu sadursmi ar Krieviju, neraugoties uz Krievijas diktatora Vladimira Putina apliecinājumiem, ka viņš negrasās sākt karu ar NATO.
Lai gan kādreiz tika pieņemts, ka konflikts starp kodolvalstīm nozīmē kodolkaru, tagad arvien biežāk tiek apsvērti plašāki scenāriji, tostarp Krievijas armijas sadursme ar Eiropas armijām bez ASV atbalsta, turklāt izmantojot visus iespējamos ieročus, izņemot kodolieročus.
Eiropas politikas veidotāji apzinās, ka Krievija divus gadus ilgušo karu Ukrainā ir izmantojusi efektīvāk nekā Rietumi un ir spējusi palielināt munīcijas un bezpilota lidaparātu ražošanu, paralēli atjaunojot militārās spējas, saka Minna Alandera.
“Teikt, ka Krievija ir nopietni novājināta, nav nopietni. Krievija ir spēcīgāka nekā 2022. gadā un kļūst vēl spēcīgāka,” uzskata Frenks Ledvidžs.
Janvāra vidū Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja par Krievijas uzbrukuma NATO risku – un sacīja, ka viņa valstij nepieciešami pieci līdz astoņi gadi, lai tam sagatavotos.
Iepriekš Vācijas tabloīds “Bild” publicēja noplūdušu Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentu, kurā aprakstīts iespējamais scenārijs Krievijas uzbrukumam NATO austrumu robežām 2024. gada rudenī, pirms ASV vēlēšanām. Reaģējot uz informācijas noplūdi, Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās uzdevums ir aprēķināt visus iespējamos scenārijus.
Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs paziņoja, ka karš var sasniegt arī Zviedriju , un aicināja zviedrus gatavoties karam. Tāpat kā Lielbritānijā, šie brīdinājumi izraisīja pretrunīgu sabiedrības reakciju.
Tikmēr Norvēģijas bruņoto spēku vadītājs paziņoja, ka Eiropai ir “divi, varbūt trīs gadi”, lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam.
Robs Bauers, NATO militārās komitejas priekšsēdētājs un Nīderlandes Karaliskās flotes admirālis, sacīja, ka Eiropas civiliedzīvotājiem būtu jābūt gataviem pilna mēroga karam ar Krieviju nākamo 20 gadu laikā.
“Provokatīvie paziņojumi ir mēģinājums pamodināt šo valstu iedzīvotājus un paskaidrot, ka situācija ir krasi mainījusies,” sacīja Minna Alandera.
