Ekrānuzņēmums no filmas “Kurts Fridrihsons”.

Gaidot filmu par Kurtu Fridrihsonu, piedāvā noskatīties tās treileri 0

11. oktobrī pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma “Kurts Fridrihsons”, kas ir rakstnieces Gundegas Repšes personisks stāsts par Kurtu Fridrihsonu – mākslinieku, garīgo skolotāju, autsaideru, ieslodzīto un nonkonformistu Latvijas vēstures līkločos, informē projektu vadītāja Sandra Baltruka.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Filmas režisore Dzintra Geka: “Mēs kinovalodā uzbūvējām Fridrihsona pasauli bez arhīvu kadriem, ar nedaudzām fotogrāfijām un viņa darbiem. Moto “Visur ir būts” kalpoja filmēšanas grupai par iedvesmu, un mēs devāmies pa Fridrihsona fantāzijas ceļiem.”

Šī ir viena no 16 filmām, kas tapusi Nacionālā kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”. Filmas režisore un producente ir Dzintra Geka, scenārija autore – Gundega Repše.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Uzskaitot Fridrihsona ieguldījumu akvareļglezniecības iedibināšanā, grafikā, interjerā, muzeja darbā, grāmatu ilustrācijā un scenogrāfijā, esejistikā, nevar apiet viņa īpašo izteiksmes stilu,” stāsta Gundega Repše. “Elēģiskās, romantizētās figūras fatālā, estetizētā vidē – kā no citas pasaules, kā no materializētas gara un apziņas pasaules un to kosmiskajām dimensijām. Tas kalpoja kā atslēga uz gluži citām pasaulēm, nekā tā viena sociālistiskā reālisma dogma un ideoloģijas ierocis.”

Kurts Heinrihs Fridrihsons (dzimis 1911. gada 7. septembrī, miris 1991. gada 31. janvārī) bija pazīstams latviešu mākslinieks, kas savu mūžu veltījis glezniecībai, scenogrāfijai un grāmatu ilustrēšanai. Viņš piedalījies daudzās latviešu mākslinieku grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.

Kurts Fridrihsons jaunībā, trīsdesmitajos gados bija devies uz Franciju, tur redzētais un satiktā Andre Žida personība atstāja neizdzēšamu iespaidu uz viņa dzīvi un domāšanu. 1951. gadā viņš tika apcietināts par piedalīšanos “franču grupā” un nokļuva izsūtījumā Sibīrijā. Ieslodzījuma gados viņš sabija 17 cietumos. Tieši ieslodzījuma laikā tapuši daudzi darbi, kuros attēlota Spānija, Francija, Itālija, Zviedrija.

Filma par Kurtu Fridrihsonu tapusi trīs gadu garumā – no 2015. līdz 2018. gada septembrim. Filmēts septiņās valstīs, Francijā pat divas reizes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.