Gaidot baltos dūmus virs Siksta kapelas 0
Rīt Vatikānā sākas konklāvs, kurā 115 balsstiesīgie kardināli, noslēgti no ārpasaules (no šejienes nosaukums “konklāvs”, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “aiz atslēgas”) Siksta kapelā, izraudzīsies nākamo katoļu baznīcas vadītāju.
Pirms konklāva sākšanās Svētā Pētera bazilikā kardināli svin pāvesta ievēlēšanai veltītu svēto misi. Lai pāvests tiktu ievēlēts, kandidātam jāsavāc vairāk nekā divas trešdaļas balsu, šajā gadījumā vismaz 77. Beidzamajos simt gados pāvesta ievēlēšana nekad nav prasījusi vairāk par piecām dienām. Ja pāvestu neizdosies ievēlēt 34 balsojumu laikā, pēc tam balsošana notiks tikai par diviem kardināliem, kuri pēdējā balsošanas reizē būs ieguvuši visvairāk balsu. Kad pietiekamais balsu skaits būs savākts, kardinālu kolēģijas dekāns uzdos jaunievēlētajam pāvestam jautājumu, vai viņš pieņem savu ievēlēšanu. Saņemot pozitīvu atbildi, tiks sadedzināti balsojuma biļeteni, un tādā veidā tiks iegūti tradicionālie baltie dūmi, kas pavēstīs pasaulei par pāvesta ievēlēšanu. Ja jaunais pāvests vēl nav izraudzīts, dūmi tiek padarīti melni, degošajiem biļeteniem uzlejot darvu.
Eiropiešiem mazas izredzes
Gaidot konklāva rezultātus, visas pasaules plašsaziņas līdzekļi nebeidz izteikt minējumus par to, kurš no 115 konklāva dalībniekiem tiks ievēlēts vai kurš būtu piemērotāks un par kāda tipa pāvestu varētu kļūt. Vēsture liecina, ka pagātnē šie minējumi nav bijuši precīzi un konklāva rezultāts vienmēr ir pārsteidzošs. Tādēļ šoreiz dažādu ekspertu prognozēs dominē tendence atsijāt mazāk iespējamos kandidātus un atstāt iespējamo uzvarētāju sarakstā vismaz 20 vārdus. Lai nodrošinātu balsojuma slepenību, Siksta kapelā izvietota īpaša iekārta, kas bloķē mobilo tālruņu un citu sakaru ierīču darbību, ziņo raidsabiedrība BBC. Iepriekšējā reizē – 2005. gadā – konklāvs ilga divas dienas, un jaunā pāvesta ievēlēšanai bija nepieciešami četri balsojumi.
Itālijas prese raizējas, ka pēc poļu pāvesta Jāņa Pāvila II 27 pontifikāta gadiem un vēl astoņiem gadiem, kuros katoļu baznīcu vadīja vācietis Benedikts XVI, arī šoreiz maz ticama ir itāliešu pāvesta ievēlēšana, neskatoties uz to, ka aptuveni piektā daļa – 28 konklāva dalībnieki – būs itālieši. Taču uz itāliešu pleciem gulst atbildība par lielāko daļu Vatikāna beidzamo gadu problēmām, vai tās būtu nesaskaņas Kūrijā vai Vatikāna bankas “Ior” skandāls.
Arī ASV izveidotā pedofilijas upuru atbalsta grupa publiskojusi “melno sarakstu”, kurā iekļauti 12 balsstiesīgie kardināli, kas pieseguši pedofilijas skandālus un aizsargājuši vainīgos priesterus, un to starpā ir arī divi Itālijas kardināli: Andželo Skola un Tarčīzio Bertone.
Neskatoties uz to, 71 gadu vecais Milānas arhibīskaps Andželo Skola saglabā vislielākās izredzes tikt ievēlētam starp Itālijas kardināliem. Pēc Itālijas laikraksta “Repubblica” rīcībā esošās informācijas, Skola var rēķināties ar aptuveni 40 atbalstītājiem, galvenokārt Eiropas un ASV kardināliem, kuri neilgojas pēc pārmaiņām Vatikānā. Arī citu Eiropas valstu kardinālu vārdi prognozēs izskan reti. Lielākās izredzes varētu būt 68 gadus vecajam Vīnes arhibīskapam Kristofam Šēnbornam, kurš aktīvi iesaistās dialogā ar pareizticīgo baznīcu un ar islāma pārstāvjiem, un Budapeštas arhibīskapam Peteram Erdo, kurš 61 gada vecumā ir viens no jaunākajiem konklāva dalībniekiem, bet pazīstams ar savu stingro raksturu.
Vajadzīgs pārmaiņu nesējs
Skaidrs ir viens – pēc Benedikta XVI atkāpšanās spēku izsīkuma dēļ kardināli nevēlas pieļaut, lai šāda situācija atkārtotos. Tāpēc viens no svarīgākajiem kritērijiem būs kandidātu fiziskā veselība un psiholoģiskā noturība, un vecumam šoreiz būs liela nozīme. Vatikāna vēstures pētnieks Antonio Sansoneti uzskata, ka svarīgs būs arī pārmaiņu faktors – lai jaunievēlētais pāvests šajā baznīcai sarežģītajā brīdī tiktu uztverts kā jaunums, kā pārmaiņu nesējs. Jau kardinālu pārrunās pirms konklāva ir izveidojusies reformatoru grupa, kas uzskata, ka baznīca vairs nevar tikt pārvaldīta kā līdz šim. Reformatori domā, ka ir pienācis laiks pāvestam, kurš nav eiropietis. Par šīs grupas galveno kandidātu tiek uzskatīts Odilo Pedro Šerers – 63 gadus vecais brazīliešu kardināls, kura dzimtas saknes meklējamas Vācijā.
Likt uz balto vai melno?
Azartiskākie pasaules iedzīvotāji, gaidot pāvesta ievēlēšanu, ir paspējuši iztērēt vairāk nekā 10 miljonus eiro totalizatorā, kas ir rekords ar sportu nesaistītam notikumam. Derību kantoru prognozes atšķiras no preses minējumiem. Par galveno favorītu bukmeikeri uzskata Andželo Skolu, bet līdzīgas izredzes piedēvē arī Ganas kardinālam – 64 gadus vecajam melnādainajam Pīteram Tērksonam. Āfrikas kardinālu līderis ir enerģisks un harismātisks, taču vienlaikus konservatīvs. Ziņu aģentūra “AgiPro” ziņo, ka tieši melnādainais kardināls ir tas, uz kuru tiek likts visvairāk. Trešajā vietā bukmeikeru prognozēs ir 68 gadus vecais Kanādas kardināls Marks Uvjē – stingri pret abortu, eitanāziju un homoseksuāļu laulībām noskaņots teologs, kurš gan ir paziņojis, ka kļūt par pāvestu viņam “būtu murgs”. Par konklāva pārsteigumu var izrādīties filipīniešu kardināls Luiss Tagle, kurš savos 55 gados ir jaunākais konklāva dalībnieks. Tagle uzskata, ka baznīcai jāatbalsta vājākie, jābūt bargai ar pedofiliem un jāuztraucas par ekoloģiju.
