Gaidīt vētru un lūgt Dievu? 0
Zvanīju uz “Latvenergo”, lai lūgtu palīdzību apzāģēt bīstamos kokus pie mājas starp divām elektrolīnijām. Taču man atteica, jo nekāda nelaime vēl neesot notikusi. Vai ”Latvenergo” uzrauga tikai elektrības skaitītājus, un vai man atliek vien Dievu lūgt, lai neuznāk liela vētra un neizposta māju? Lidija Slišāne Kārsavas novadā
Šonedēļ Ekonomikas ministrija iesniegusi Ministru kabinetā Aizsargjoslu likuma grozījumus, kuros atzīts, ka pēdējos gados gar gaisvadu elektrolīnijām augošo apsnigušu un apledojušu koku un zaru lūšana un krišana uz vadiem radījusi masveida pārtraukumus elektroapgādē. Lai to novērstu, Aizsargjoslu likuma grozījumu projekts paredz, ka turpmāk būs aizliegts atstāt atsevišķi augošus kokus gar elektrolīnijām. Tāpat paredzēts pārskatīt apdraudošo koku ciršanas kārtību elektrolīniju aizsargjoslās, ārpus tām, kā arī ārkārtējās situācijās. Likumprojektā nodalīti divu veidu apdraudošie koki. Pirmie ir tādi, kuri jau apdraud elektrolīnijas. Otrie – potenciāli apdraudošie koki, kuru izciršana tiek vērtēta un notiek plānveidīgi, saskaņojot to ar īpašnieku.
Ja Saeima apstiprinās šos likuma grozījumus, Slišānes kundzei ir cerības, ka “Latv-energo” darbinieki turpmāk atzīs, ka attiecīgie koki ir apdraudoši, un atbilstīgi šai definīcijai arī rīkosies.
Līdz šim Kārsavas novada Mežvidu pagastā veiktajā apsekošanā esot atklājies, ka koki pie Slišānes kundzes mājas elektrolīniju neapdraud, vēsta “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere. Ja koki apdraud dzīvojamo ēku, tās īpašniecei palīdzība būtu jālūdz Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestā (VUGD).
VUGD vecākā speciāliste Viktorija Šembele gan saka, ka viņas pārstāvētais dienests nodarbojas nevis ar koku zāģēšanu, kā to iedomājušies “Latvenergo”, bet ar cilvēku glābšanu. Dienests var sniegt palīdzību, ja ir acīmredzami draudi cilvēku veselībai vai dzīvībai, piemēram, pie mājas augošs koks ir aizlūzis. Viņasprāt, mājas īpašniecei jālūdz palīdzība vietējā pašvaldībā.
Mežvidu pagasta pārvaldes vadītāja Antra Bojāre saka, ka mājas iedzīvotāja palīdzību pašvaldībā neesot lūgusi. Taču viņa šaubās, vai pagasts spētu palīdzēt, tāpēc ka bīstamu koku apzāģēšanai vajadzīgs autopacēlājs, bet tāda pārvaldes saimniecībā neesot. Otrs iemesls, kāpēc pagasta pārvalde nevar palīdzēt – nav naudas palīdzības sniegšanai, jebkādi izdevumi esot iepriekš jāsaskaņo Kārsavas novada pašvaldībā.
Saskaņā ar likumdošanu elektrisko tīklu īpašniekam ir tiesības izcirst kokus, kas var krist uz tās elektrolīniju vadiem vai balstiem. Nocirstie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai lietotāja īpašums. Zemes īpašnieks vai lietotājs rakstiski jāinformē mēnesi pirms koku nociršanas. Taču avārijas draudu novēršanai vai tās seku likvidēšanai elektrisko tīklu īpašniekam vai valdītājam ir tiesības nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus bez iepriekšēja brīdinājuma, par to gan paziņojot Valsts meža dienestam. Pēc šo koku nociršanas vai zaru apgriešanas par to jāpaziņo zemes īpašniekam vai lietotājam piecu dienu laikā.
Uzziņa AS “Sadales tīkls” darbinieki pagājušajā gadā attīrīja elektrolīnijas no 90 000 kokiem. Aizsargjoslu likumā šobrīd noteikts, ka par apdraudošiem uzskatāmi tikai tādi koki, kas aug ārpus elektrisko un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trasēm un no šo tīklu malējā vada atrodas attālumā, kas mazāks par koka garumu, kā arī tad, ja: – koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem, – koki ir ar redzamām trupes pazīmēm, – lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma, koki blakus gaisvadu līniju trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem. |
