– Ģeopolitiskajā kontekstā mūs, protams, vairāk uztver kā reģionu, nevis kā atsevišķas valstis. Ne velti ir NATO Baltijas aizsardzības plāns, nevis NATO Latvijas aizsardzības plāns. Taču, ja iet niansēs un sāk vērtēt, kura no Baltijas valstīm ir vājākais ķēdes posms, tad Latvijai ir savas “priekšrocības”. Mums gan ir pētījumi, kas rāda, ka Latvijā “zaļie cilvēciņi” netiek gaidīti, taču referendums par valsts valodas statusu parādīja arī nelabvēlīgas tendences, kas liecina par zināmu ievainojamību. Nevajag tāpēc krist panikā, vienkārši vajag novērtēt riskus un stiprināt savas iekšējās un ārējās drošības spējas. Kā nupat izteicās Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers, Baltijas valstīm jābūt gatavām visām iespējamām konflikta formām.

R. Rublovskis: – Ir viens mierinājums, atcerēsimies vēsturi – Latvija kā neatkarīga valsts izveidojās, zaudēja savu neatkarību un vēlāk to atjaunoja reizēs, kad notika kādas globālas kataklizmas. Diez vai varētu notikt tā, ka Latvija tiek okupēta, bet apkārt dzīve mierīgi rit savu gaitu. Nē, tās būtu patiesi globāla mēroga izmaiņas pasaules kārtībā.

A. Sprūds: – Tam varētu piekrist. Šobrīd par to nekas neliecina un arī spēku samērs ir nesamērojams. Aukstā kara gados varēja runāt par kaut kādu simetriju starp diviem blokiem, bet tagad tādas nav, Krievijas potenciāls ir daudz vājāks nekā ASV un Rietumu potenciāls. Taču Krievijai ir ambīcijas un arī instrumenti. No starptautisko teoriju viedokļa – mazai valstij ir lielāki riski, ja tā atdalījusies no impērijas tās vājuma brīdī. Ja šī impērija atgūst spēku, tad parādās iespēja, ka tā mēģinās atgūt agrākās pozīcijas. No šā viedokļa, Latvija ieguva neatkarību 1918. gadā, kad sabruka Krievijas impērija, vēlāk 1940. gadā zaudēja, bet atkal atguva 1990. – 1991. gadā, kad sabruka PSRS.

– Mums labāk, ka Krievija paliktu vāja?

– Es vienmēr esmu teicis, ka vislabāk, ja mums blakus būtu spēcīga, demokrātiska un rietumnieciski orientēta Krievija. Taču reāli tas acīmredzot nav iespējams. Krievija ir vai nu vāja un demokrātiska, kā tas bija 90. gados, vai stipra un autoritāra.

R. Rublovskis: – Liberālās domas vājums ir visu rēķināt, ņemot vērā ekonomisko potenciālu. Taču ir ne mazums piemēru, kad valstis ar zemāku ekonomiskās attīstības līmeni un mazāku iekšzemes kopproduktu ir iekarojušas citas valstis ar augstāku līmeni.

A. Sprūds: – Tas nekad nav bijis ilgstoši…

R. Rublovskis: – Tomēr tas ir bijis pietiekami, lai šīs valstis iznīcinātu. Un nevajag aizmirst, ka bez Krievijas, ASV un Eiropas vēl ir Ķīna ar savām interesēm.