Rīgas domes vairākuma partijas esot par visu vienojušās 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes valdošais vairākums mēra kandidāta Mārtiņa Staķa (“APP”) vadībā ceturtdien pabeidza darbu pie koalīcijas sadarbības līguma, kā arī tam pievienotā rīcības plāna. Abi dokumenti būs publiski pieejami, bet tikai pēc tam, kad nākamajā nedēļā būs zināms Administratīvās apgabaltiesas lēmums par tiesā iesniegtajām sūdzībām, kurās apstrīdēti domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti.
Neparasti bija tas, ka ar ziņu par panākto vienošanos koalīcijas partiju pārstāvji iznāca diezgan norūpējušies.
Pastarpināti iegūtā informācija liecina, ka partijām nopietns pārbaudījums izrādījusies vienošanās par vietnieku amatiem komitejās, kur tie ir sadalīti, nevis ņemot vērā partiju prioritātes un izvirzīto kandidātu profesionalitāti, bet gan pēc tā dēvētās izsaukšanas metodes – partijas atbilstoši iegūtajam mandātu skaitam noteiktā secībā izvēlas sev komitejas.
Tajā pašā laikā vismaz divi politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija – nebija gatavas balsot par opozīcijas kandidātiem komiteju vadītāju vietnieku posteņos. “Runājot par opozīciju, te gan viss neiet pēc plāna.
Mēs no savas puses vienu vietnieka amatu bijām gatavi atdot opozīcijai, bet partneri lēmuši darboties pēc saviem ieskatiem,” sacīja M. Staķis, kurš jau bija sasolījis opozīcijai iespēju saņemt amatus arī komitejās.
Pret to neiebilda arī Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība (NA un LRA), bet ar nosacījumu, ka opozīcija neieņem posteņus Izglītības, kultūras un sporta, kā arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejā. Partiju pārstāvji apstiprināja, ka no nākamā gada arī vietnieki varētu saņemt atalgojumu.
M. Staķis atzina, ka iepriekš vietnieki nebija algoti, bet tad šie cilvēki pelnīja kā konsultanti kapitālsabiedrībās, kas vairs netiks pieļauts. Taču vietniekiem būšot skaidri jāparāda, kas ir viņu pienākumi.
“Ir tikai pareizi no labas pārvaldības principa, ka vietnieki dara savu darbu un par to saņem atalgojumu, nevis kaut kādā slēptā veidā tas notiek,” piebilda arī Linda Ozola (JKP).
Domē ir astoņas komitejas, lielākajā daļā no tām būs divi priekšsēdētāju vietnieki. Attiecīgi partijām ar lielāku mandātu skaitu – “Attīstībai/Par” un “Progresīvajiem”, un “Jaunajai Vienotībai” (“JV”) – tādējādi būs iespēja nodarbināt lielu daļu savu deputātu.
Vilnis Ķirsis (“JV”) skaidroja, ka tas jau ir liels solis uz priekšu, ka opozīcija būs iesaistīta frakciju padomes darbā un tai būs pieejama informācija. “Sadarbība nenozīmē tikai amatus – normāls mikroklimats jau ir solis pretim opozīcijai,” piebilda V. Ķirsis.
Kāds opozīcijas pārstāvis jau iepriekš prognozēja, ka koalīcijas deputātiem pašiem vajadzēs posteņus un viņi diez vai ar tiem gribēs dalīties. Neoficiāla informācija liecina, ka sarunas par amatiem tikšanās reizē nav bijušas vieglas, jo cits citu centušies apspēlēt, piesakoties uz komitejām, kurās vēlas deleģēt savus cilvēkus.
Lai gan zaudētāji šajā diskusijā varētu būt politiskie spēki ar mazāko mandātu skaitu, viņu sacītais pēc sarunām gan par to neliecināja.
“Tas veids, kā esam strādājuši, ir dzīva liecība tam, ka veiksmīgs sarunu rezultāts ir politiskās gribas jautājums, jo visi partneri ir bijuši ļoti motivēti,” sacīja L. Ozola.
Edvards Smiltēns (NA/LRA) ļoti pārliecinoši apgalvoja: “Visas četras partijas ir izturējušas savu pirmo pārbaudījumu, jo sarunas ir virzījušās neticami raiti. Būtisku konfliktu partiju starpā nav. Esam gandarīti, ka esam šo darbu paveikuši.”
“APP”, “JV”, NA, LRA un JKP kopīgais veikums gan oficiāli tiks publiskots nākamajā nedēļā, bet zināms, ka sadarbības līgumā ir paredzēts regulējums, kā nodrošināt koleģiālu sadarbību.
Ja viena partija iebilst, tad jautājums tiek atlikts uz nedēļu, bet, ja divas to neatbalsta, tad jautājums netiek virzīts tālāk, kamēr nav panākta vienošanās. Tikai pēc vienprātības principa varēs pieņemt ar pašvaldības budžetu saistītus jautājumus.
M. Staķis nosauca arī galvenos deviņus virzienus, kādos dome plāno strādāt – laba pārvaldība, kvalitatīva izglītība bez bērnudārzu rindām, augstvērtīgs piedāvājums kultūrā, mobilitātes uzlabošana un infrastruktūras atjaunošanas plāns, ērta un atvērta pilsētvide, ambiciozi mērķi vides aizsardzības jautājumos, jauni piedāvājumi mājokļu politikā, sociālās aizsardzības attīstība, ekonomikas attīstība un investīciju piesaiste.
