Gaidāms sarežģīts prezidenta ievēlēšanas process 27
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālās apvienības (NA) dome, kuru pārstāv visas šīs partijas nodaļas, visu līmeņu deputāti, kā arī partijas valde, pirmdienas vakarā pēc vairāku stundu sarunām un jautājumu krustugunīm par Valsts prezidenta kandidātu atkārtoti izvirzīja Egilu Levitu. Arī viņš pats beidzot pauda apņēmību kandidēt atkārtoti, kaut arī neesot pārliecināts, ka viņu ievēlēs. Vēl vienīgi partija “Jaunā Vienotība” izteikusi gatavību balsot par Levitu, bet ar to vien ir par maz, jo kopā ar Nacionālo apvienību Levits tad iegūtu tikai 39 balsis.
Pirmdien Levits bija uzaicināts uz NA biroju, lai domes pārstāvji ar sarunu gan klātienē, gan attālināti varētu novērtēt viņa četru gadu veikumu, uzdotu jautājumus un pēc tam, Levitam dodoties projām, izvērtētu prezidenta sacīto un pieņemtu lēmumu. NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka prezidenta Levita ideoloģiskā nostāja esot viņa partijai galvas tiesu tuvāka nekā citiem Valsts prezidentiem, ar kuriem viņa vadītā partija iepriekš sadarbojusies. Arī attieksmes un komunikācijas ziņā neesot otra prezidenta, ar kuru sadarbība bijusi tik veiksmīga.
Taču, lai Levits varētu turpināt strādāt nākamos četrus gadus, viņa izvirzītājiem ir jāmeklē sabiedrotie, kas būtu ar mieru atdot savas balsis par NA kandidātu. Patlaban šajā Levita iespējamo atbalstītāju sarakstā neoficiāli tiek pieminēta tikai viena partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai parlamentā ir 16 balsis.
NA frakcijas deputāts un partijas valdes pārstāvis Rihards Kols sacīja – kā rādot viņa pieredze iepriekšējā un arī šajā Saeimas sasaukumā, pilnīgi visas rezolūcijas un paziņojumus, kas saistīti ar Ukrainu un kuros nosodīta Krievijas agresija Ukrainā, ZZS esot atbalstījusi. “Līdz ar to tas, ka mēs aicinātu atbalstīt Levita kandidatūru, būtu normāla rīcība,”uzskata Kols.
Taču Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kura ietilpst politiskajā apvienībā ZZS un kurai ir noslēgts sadarbības līgums ar Aivara Lemberga vadīto partiju, nesen rīkotajā kongresā pieņēma rezolūciju, ka tā neatbalstīs Egila Levita kandidatūru gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās.
“Mēs augstu vērtējam Levita nostāju drošības jautājumos, bet iekšpolitiskajos jautājumos mums ir atšķirīgi viedokļi. Piemēram, par administratīvi teritoriālo reformu, par skolu tīklu, valsts pārvaldi… Levita kungs četru gadu laikā neatrada laiku, lai ar mums aprunātos par šiem jautājumiem. Citi prezidenti gan spēja runāt ar visām parlamentā ievēlētajām partijām. Prezidents mūs uz Rīgas pili uzaicināja tikai viņa pilnvaru noslēguma posmā. Daudzos jautājumos bijām vienisprātis, bet ir arī tādi jautājumi, par kuriem mūsu domas atšķiras. Prezidents gan mums nevienā brīdī nepavaicāja, vai varētu saņemt mūsu atbalstu, ja viņš kandidētu atkārtoti Valsts prezidenta vēlēšanās. Ja tas Rīgas pilī nevienu neinteresēja, tad, man šķiet, tas jautājums nav tik aktuāls, kā to šobrīd mēģina padarīt. Pēc būtības neviens pie mums patlaban šādu atbalstu nemeklē. Mēs nogaidījām un pieņēmām lēmumu, ka Levitu neatbalstīsim,” norādīja Saeimas deputāts un LZS valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis un piebilda, ka partija plāno tikties ar visiem oficiāli izvirzītajiem kandidātiem. ZZS Saeimas frakcijai gan esot arī savs kandidāts, bet pagaidām to nepubliskošot. “Mēs saprotam, ka mūsu loma būs ļoti svarīga šajā procesā, kāds tas šobrīd ir izveidojies. Līdz ar to mēs ļoti atbildīgi pieiesim šim jautājumam,” sacīja Valainis.
Neoficiāli zināms, ka NA domes sēdē, apsverot iespēju uzrunāt ZZS, kā arguments tika minēts, ka arī ZZS ir tradicionāli konservatīva partija, ideoloģiskajā ziņā samērā tuva NA un ka Aivars Lembergs tajā vairs neesot nekāds noteicējs.
Vīlušies līderības trūkumā
Arī desmit partijas “Progresīvo” Saeimas frakcijas deputāti neesot atmetuši domu virzīt savu kandidātu, tāpēc cenšoties izvairīties no jebkādām spekulācijām, kā būtu, ja būtu. Partija ir izvirzījusi piecus kritērijus Valsts prezidenta amata kandidātam un, kā sacīja frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, ja par partijas kandidātu parlaments nenobalsošot, tad vētīšot citus kandidātus ar šo kritēriju mērauklu. Kritēriju skaitā ir kandidāta nevainojama reputācija un plaša atpazīstamība un atbalsts sabiedrībā. Arī tiesiskums un viss, kas esot saistīts ar cilvēktiesībām, tajā skaitā ģimeņu nevienlīdzību un pārējo, kas iekļauts Stambulas konvencijā. Svarīga būšot prezidenta izpratne un līderība ilgtspējīgas ekonomikas attīstības jautājumos, kā arī sociālās nevienlīdzības novēršanā un nemainīgs ārpolitikas kurss.
Briškens augstu novērtēja pašreizējā prezidenta veikumu, īpaši pārstāvot valsti starptautiskajā arēnā. No nākamā prezidenta, lai arī kurš tas būtu, partija gaidot ne mazāk iespaidīgu sniegumu. Taču viņš uzsvēra, ka sabiedrība ir vīlusies gan Levita, gan arī iepriekšējo Valsts prezidentu, izņemot Vairu Vīķi-Freibergu, līderības trūkumā. Tāpēc partija vēloties Rīgas pilī redzēt spilgtu personību ar lielu profesionālu pieredzi un kompetenci. “Mums ir cienījami kandidāti gan mūsu pašu partijas rindās, gan arī plašākai sabiedrībai zināmā cilvēku lokā ārpus partijas, no kuriem vienu mēs tuvākajā laikā izvirzīsim,” solīja Briškens. Taču pagaidām nekas neliecina, ka šīs partijas kandidāts varētu iegūt Saeimas vairākuma atbalstu.
“Ļaujiet šos tiltus šķērsot tad, kad mēs pie tiem nonāksim. Skaidrs, ka prezidenta vēlēšanu process būs sarežģīts, iespējams, vairākos cēlienos, iespējams, ka parādīsies kandidāti, par kuriem pat kuluāros vēl netiek runāts. Te var būt dažādi scenāriji, tāpēc nenovērtēsim par zemu arī mūsu virzīto kandidātu. Katrā ziņā kandidēšana jau pati par sevi ir ļoti nozīmīgs signāls sabiedrībai no mūsu puses. Mēs ļoti nopietni pieejam kandidātu virzīšanai – tas nav tikai mūsu partijas taktisks gājiens, lai iesaistītos kādās politiskajās spēlēs,” skaidroja Briškens.
“Progresīvajiem” atšķirībā no ZZS esot bijušas auglīgas un lietišķas sarunas ar Valsts prezidentu jau no koalīcijas veidošanas pirmsākumiem. Taču Levits neesot pieskāries jautājumam par viņa atkārtotu kandidēšanu Valsts prezidenta amatam. Briškens neizslēdz iespēju, ka tuvākajā nākotnē par to varētu runāt, īpaši, ja nonākšot pie situācijas, kad būs jāapsver iespēja savas balsis atdot citiem kandidātiem. Bet patlaban partijas galvenais vektors esot pašu kandidātu atlase.
Teorētiski varot būt pat simts kandidāti
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc pirmdien notikušās koalīcijas sanāksmes pauda, ka viņš vēloties, lai koalīcijai būtu savs kandidāts, bet tas pagaidām nav iespējams, jo trešais koalīcijas partneris “Apvienotais saraksts” (“AS”) ir izvirzījis Uldi Pīlēnu.
Nacionālā apvienība gan nav izslēgusi iespēju mēģināt vienoties ar “AS” par atbalstu Levitam, jo patlaban šis koalīcijas partneris rīkojoties ne pārāk lojāli no parlamentārās loģikas viedokļa.
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis sacīja, ka tas jau vēl neesot zināms, vai līdz 13. maijam, kad ir pēdējā diena, lai deputāti Saeimas Prezidijam iesniegtu partiju oficiāli virzītos Valsts prezidenta amata kandidātus, visi patiešām tikšot iesniegti. Teorētiski varot sanākt, ka ir simts kandidāti, jo ikvienam deputātam ir tiesības izvirzīt savu kandidātu.
“Situācija var būt tikpat sarežģīta vai vēl sarežģītāka nekā 1999. gadā, kad par prezidenti ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu. Tas notika pēc tam, kad Saeimas vairākuma atbalstu nebija ieguvis neviens kandidāts vairākās vēlēšanu kārtās. Es nebrīnīšos ne par kādiem pārsteigumiem. Neizslēdzu iespēju, ka prezidenta vēlēšanas būs pietiekami sarežģītas un tās var noslēgties ar to, ka būs jāmeklē jauns kandidāts, kurš iegūs Saeimas vairākuma un arī lielu sabiedrības atbalstu,” uzskata Latkovskis.
