Muižnieka lietā gaidāms mierizlīgums vai valdības padošanās? 0
Kamēr joprojām nav zināms, kad Administratīvā rajona tiesa pēc būtības izskatīs bijušā Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka sūdzību par to, ka valdība viņu neapstiprināja amatā, tikmēr turpinās juridiska cīkstēšanās par to, kam tad pagaidām jāpilda rektora pienākumi.
Kā zināms, valdība dažādu vēlēšanu procedūras pārkāpumu dēļ neapstiprināja amatā uz otru termiņu līdzšinējo LU rektoru Indriķi Muižnieku un līdz jaunām rektora vēlēšanām iecēla par rektora vietas izpildītāju LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Gvido Straubi. Taču I. Muižnieks valdības lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, turklāt lūdzot tiesu noteikt pagaidu aizsardzību un nerīkot jaunas rektora vēlēšanas, kamēr tiesa izlems, vai valdības lēmums par viņa neapstiprināšanu rektora amatā bija tiesisks.
Iepriekš Administratīvā rajona tiesa lēma, ka valdības rīkojums neapstiprināt amatā I. Muižnieku pirmšķietami varētu nebūt tiesisks. Tas gan vēl nenozīmē, ka valdības rīkojums tiks atcelts, jo “pirmšķietami” nozīmē: tiesai tā izskatās, kamēr tā lietu nav izvērtējusi pēc būtības. Tiesa arī nolēma, ka jaunas rektora vēlēšanas pagaidām nav rīkojamas un ka rektora pienākumi pagaidām jāpilda I. Muižniekam, kurš, lieki nekavējoties, arī atgriezās amatā.
Valdība savukārt šo tiesas nolēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Pagājušajā nedēļā tika pasludināts apgabaltiesas nolēmums, kurā savukārt atzīts, ka rajona tiesa rīkojās pareizi, neļaujot pagaidām organizēt jaunas rektora vēlēšanas vēl jo vairāk tāpēc, ka I. Muižnieks saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto kā valdības neapstiprināts rektors nevarētu tajās piedalīties.
Tiesa norādīja: ja tiktu nospriests, ka valdības lēmums bijis prettiesisks, bet jau būtu ievēlēts jauns rektors, I. Muižniekam vairs nebūtu iespējas atgūt amatu. Jāpiebilst, ka valdība iepriekš skaidrojumā tiesai bija paudusi viedokli, ka, ja tiesa uzdotu apstiprināt I. Muižnieku rektora amatā, Ministru kabinets varētu atcelt apstiprināto jaunievēlēto rektoru.
Valdība arī bija norādījusi, ka sabiedrības interesēs ir pēc iespējas ātrāk tikt pie jauna LU rektora un tās ir būtiskākas par I. Muižnieka kā indivīda interesēm. Tiesa toties norāda, ka nav konstatējusi “tik būtiskas sabiedrības intereses, lai situācijā, kad pārsūdzētais Ministru kabineta rīkojums pirmšķietami ir prettiesisks, lietā vispār nenoteiktu pagaidu aizsardzības līdzekli.”
Vai Straube piekritīs atgriezties?
Apgabaltiesa pretēji rajona tiesai pievērsa uzmanību tam, ka I. Muižnieka iepriekšējais pilnvaru termiņš rektora amatā jau beidzies un likums neparedz tiesības iepriekšējam rektoram turpināt pildīt rektora pienākumus, ja pēc rektora neapstiprināšanas Ministru kabinetā tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas. Līdz ar to apgabaltiesa nolēma, ka valdībai ir tiesības noteikt, kurš pagaidām pilda rektora amata pienākumus.
Tiesa pieļāva, ka, iespējams, valdībai var būt nepieciešamība lemt par citu rektora vietas izpildītāju, nevis atkal šo darbu uzticēt iepriekš ieceltajam G. Straubem. Tāpēc termiņš, līdz kuram I. Muižnieks var turpināt pildīt rektora pienākumus, tika noteikts 1. decembris.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzreiz pēc apgabaltiesas pagājušās nedēļas nolēmuma steidza paziņot, ka no 1. decembra pienākumu izpildītājs atkal būs G. Straube. Vai viņš atkal gatavs vadīt LU, pagaidām gan nav zināms. “Latvijas Avīzei” neizdevās ar G. Straubi sazināties, taču neoficiāli zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) netop rīkojuma projekts par cita rektora vietas izpildītāja nozīmēšanu.
Prasa atcelt valdības rīkojumu
Tikmēr pati LU vai, precīzāk, I. Muižnieka komanda un LU nolīgtais advokāts Benno Butulis uzskata, ka apgabaltiesas nolēmums ir papildu arguments tam, ka valdības lēmums nav bijis tiesisks. Jau iepriekš bija izskanējis, ka I. Muižnieks būtu gatavs slēgt mierizlīgumu ar valdību un atsaukt savu prasību. Pagājušajā piektdienā preses konferencē, kurā gan pats I. Muižnieks nepiedalījās, bet runāja B. Butulis, kā arī LU juriste Anda Ozola un prorektore Ina Druviete, atklājās, ar kādiem nosacījumiem LU rektors gatavs šo mierizlīgumu slēgt: proti, valdībai jāapstiprina I. Muižnieks amatā, tad viņš atsauks savu prasību tiesā.
Nojaušams, ka IZM šis paziņojums izraisījis apmulsumu, jo šādi mierizlīguma nosacījumi nenozīmējot abu pušu piekāpšanos, bet gan pilnīgu valdības padošanos. Tas, ka I. Muižnieks tādā gadījumā neprasītu nekādas kompensācijas, netiek uzskatīts par ieguvumu.
Neoficiāli zināms, ka ministrija I. Muižniekam grasās piedāvāt iespēju kandidēt atkārtotās rektora vēlēšanās, ko šobrīd Augstskolu likums liedz, taču Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē jau pirms vairākiem mēnešiem tika runāts par iespēju attiecīgo likuma pantu mainīt. Oficiālo izglītības ministres reakciju uz šādu mierizlīguma piedāvājumu neizdevās sagaidīt līdz pat otrdienas pēcpusdienai.
Pārkāpumi – nebūtiski
Jau pagājušajā nedēļā IZM Komunikācijas nodaļa bija paziņojusi, ka tiesas lēmums nenozīmē, ka apstrīdētais Ministru kabineta rīkojums būtu nepamatots vai nelikumīgs, un uzsvēra, ka to tiesa izvērtēs, skatot lietu pēc būtības.
Jāpiebilst gan, ka Administratīvā apgabaltiesa lielā mērā piekritusi rajona tiesas secinātajam par LU rektora vēlēšanu procesu. Līdz ar to vismaz pagaidām tiesa pauž uzskatu, ka valdības uzskaitītie pārkāpumi LU vēlēšanu procesā vai nu nav bijuši būtiski, vai vispār nav uzskatāmi par pārkāpumiem. Piemēram, tika pārmests, ka LU rektora vēlēšanās nav piedalījušies LU pievienoto koledžu studenti, bet tiesa norāda, ka šiem studentiem ir tiesības darboties koledžu pašpārvaldē.
Tāpat tiesa nepiekrita pārsūdzētajā valdības rīkojumā paustajam, ka rektoram nav bijis tiesību sasaukt Satversmes sapulci.
Vai mainīs likumu?
Runājot par iespēju mainīt Augstskolu likumu, lai I. Muižnieks varētu kandidēt atkārtoti, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) “Latvijas Avīzei” teica, ka pagaidām likuma grozījumi netop, bet, ja tiktu izsludinātas jaunas LU rektora vēlēšanas, likumu varētu steigšus grozīt, jo aizliegums atkārtoti kandidēt varētu neatbilst Satversmei.
Tāpat A. Ašeradens norādīja, ka strīds starp valdību un LU būtu jāatrisina pēc iespējas ātrāk, jo tas, ka nemitīgi mainās rektora pienākumu izpildītāji, LU attīstībai par labu nenāk.
