Gaidāmi siltuma viļņi, starp tiem sals: pirmās prognozes par turpmāko 0
Naktī 11 meteoroloģisko novērojumu stacijās labots 31.decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Termometra stabiņam pakāpjoties līdz +5,9..+7,7 grādiem, rekords pārspēts Ainažos, Alūksnē, Jēkabpilī, Madonā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Ventspilī, Zosēnos un Zvejniekciemā.
Vēl augstāk – līdz +8,3 grādiem – gaisa temperatūra pēdējā diennaktī pakāpās Kolkā un Mērsragā. Kolkā atkārtots 30.decembra siltuma rekords.
Savukārt galvaspilsētā pārspēts gan 30., gan 31.decembra rekords. Pirmdienas vakarā Rīgas galvenajā meteoroloģiskajā stacijā tika reģistrēti +7,8 grādi, labojot 1994.gada rekordu, kad gaiss sasila līdz +7,5 grādiem.
Naktī uz otrdienu Rīgā par vienu grāda desmitdaļu pārspēts gada pēdējās dienas siltuma rekords; iepriekšējais bija +7,6 grādi 1975. un 2016.gadā.
Nav pārspēts visas valsts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta 30. un 31.decembrī, ir attiecīgi +9,2 grādi 1994.gadā un +9,3 grādi 2016.gadā.
Tuvākajās divās nedēļās gaidāmi vēl vairāki siltuma viļņi, starp tiem būs vēsāki periodi un sals, prognozē sinoptiķi. Brīžiem būs nokrišņi un stiprs vējš.
Šā gada decembris – viens no trim siltākajiem novērojumu vēsturē
2019.gads Latvijā noslēdzas ar vienu no siltākajiem decembriem novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Pagaidām vēl nav zināms, vai šā gada decembris būs kļuvis par otro vai trešo siltāko gadu noslēdzošo mēnesi. Tā vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni tāda pati kā 2015.gadā – 2,9 grādi virs nulles. Vissiltākais decembris bija 2006.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +4,3 grādus. Decembra norma jeb vidējā temperatūra 1981.-2010.gadā ir -2 grādi.
Jau septīto gadu pēc kārtas decembris ir siltāks par normu.
2019.gads kopumā kļuvis par vissiltāko kopš 1924.gada, kad Latvijā sāka darboties vienots meteoroloģisko novērojumu tīkls. Šā gada vidējā gaisa temperatūra pakāpusies līdz +8,1 grādam, par trim grāda desmitdaļām pārspējot iepriekšējā siltākā – 2015.gada – temperatūru.
Šogad pārspēti vairāk nekā 330 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 14 bija arī Latvijas siltuma rekordi. Turklāt jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 grādi bija siltākais novērojumu vēsturē.
Tomēr 2019.gadā bija arī īsāki un garāki laika periodi, kad gaisa temperatūra bija zem normas. Janvāris bija nedaudz aukstāks par 1981.-2010.gada pirmā mēneša vidējo temperatūru, savukārt maija sākumā bija sals, kura laikā tika pārspēts pirmais nacionālais diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords kopš 2017.gada. Vēl divi Latvijas aukstuma rekordi tika uzstādīti jūlijā, un šis bija pirmais gads kopš 2007.gada, kurā pārspēti vismaz trīs Latvijas diennakts minimālās temperatūras rekordi.
Garākais periods ar gaisa temperatūru zem normas bija no septembra vidus līdz oktobra sākumam.
Gada kopējais nokrišņu daudzums šogad bijis nedaudz mazāks par normu. Marts bija pirmais mēnesis kopš pērnā aprīļa, kura nokrišņu daudzums bija virs normas, līdz ar to noslēdzās desmit secīgu mēnešu periods ar nokrišņu daudzumu zem normas, kas bija otrais garākais šāds periods novērojumu vēsturē un bija galvenais iemesls, kādēļ 2018.gads kļuva par pašu sausāko. Savukārt pēc tam šā gada aprīlis ar vidēji trim milimetriem nokrišņu kļuva par sausāko aprīli novērojumu vēsturē.
Jau ziņots, ka šogad tikai janvārī un jūlijā gaisa temperatūra bija zem normas – attiecīgi par 0,8 un 1,2 grādiem. Pārējie mēneši bija 0,3-4,8 grādus siltāki par 1981.-2010.gada vidējo temperatūru. Lielākā temperatūras novirze no normas piedzīvota februārī un decembrī.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumā teikts, ka 2019.gads noslēdz dekādi ar rekordaugstu globālo gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes.
