Taps jauna iestāde, ko vadīs zinātnieks un pārraudzīs ministrija 3
Likvidējot divas institūcijas un sadalot vienu, līdz 1. jūlijam tiks izveidota jauna Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) padota zinātnes politikas ieviešanas iestāde: Latvijas Zinātnes padome (LZP).
Tā būs iestāde, kas turpmāk būs atbildīga par Latvijas zinātnes politiku, tostarp sadalīs finansējumu, ko valsts un Eiropas Savienības struktūrfondi atvēlējuši zinātnei, kā arī uzraudzīs finansējuma izlietojumu. Iecerēts, ka padomes pieņemto lēmumu tiesiskumu savukārt varēs izvērtēt IZM.
Līdz šim zinātnes pārvaldība bijusi pārāk sadrumstalota, pēc jaunas iestādes izveidošanas tai vajadzētu kļūt vienotākai un ilgtspējīgākai. Prātīgāk tikšot plānots, kādus zinātniskos pētījumus vērts finansēt. Jaunā iestāde būs kā vienas pieturas aģentūra, kas nodrošinās pilna spektra konsultācijas pētniecības projektu piesaistē un īstenošanā.
Šādas institūcijas izveide bija solīta arī Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā.
Sākotnēji jaunā LZP tiks veidota uz Studiju un zinātnes administrācijas, kā arī esošās LZP bāzes. Taču esošā zinātnes padome ir koleģiāla zinātnieku institūcija, ka sanāk uz sēdēm aptuveni reizi mēnesī, kamēr
jaunā LZP būs valsts pārvaldes iestāde, kas darbosies ikdienā.
Esošajā koleģiālajā institūcijā gan darbojas ne tikai zinātnieki, bet arī ministriju un augstskolu pārstāvji, tās vadībā gan ierasts ievēlēt zinātniekus. Iepriekš to ilgstoši vadīja Andrejs Siliņš, bet nu priekšsēdētājs ir Jānis Kloviņš.
Koleģiālajai institūcijai ir dažādas funkcijas, viena no svarīgākajām: sadalīt finansējumu, ko valsts piešķir pētniecības projektiem. Tomēr IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs vērtē, ka
pēdējos gados LZP loma jau bijusi formāla,
jo, piemēram, dalot valsts finansējumu pētniecības projektiem, bija jāapstiprina ārvalstu ekspertu pieņemti lēmumi. Savukārt attiecībā uz stratēģiskiem lēmumiem zinātnes jomā zinātnieku pārstāvju kā valdības konsultantu loma saglabāšoties.
Likvidējamās Studiju un zinātnes administrācijas vairāk zināmais uzdevums līdz šim bija studiju kreditēšanas nodrošināšana, taču šo funkciju pārņems Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).
Savukārt no 2021. gada 1. jūlijā LZP tiks pievienota arī tā VIAA daļa, kas atbildīga par starptautisko pētniecības projektu finansēšanu un administrēšanu. Darbinieki gan no likvidējamajām iestādēm, gan arī attiecīgās VIAA struktūras pāriešot uz jauno LZP.
Taču LZP vadītājs tiks meklēts atklātā konkursā.
Tam būs vienlaikus gan jābūt starptautiski atzītam zinātniekam, gan jākļūst par valsts amatpersonu.
Kaut arī jaunā LZP nodrošinās vienotu zinātnes politiku, zinātnes rezultātu komercializācija tomēr nebūs tās rūpju lokā: tas paliks Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ziņā. Kā stāsta D. Stepanovs, nākotnē gan iespējama LZP un LIAA apvienošana, tādējādi izveidojot iestādi, kas atbildēs gan par pētniecību, gan par pētījumu rezultātu komercializāciju.
Iecerētās pārmaiņas atbalsta arī zinātnieku vidē. Līdzšinējās koleģiālās LZP priekšsēdētājs Jānis Kloviņš saka: “Es par to visu laiku esmu cīnījies, lai zinātni Latvijā pārraudzītu spēcīga, vienota institūcija, kā tas pārsvarā ir arī citās valstīs. Šā brīža funkciju sadrumstalotība nav normāla.”
Turklāt tādai koleģiālai institūcijai, kāda ir pašreizējā LZP, nav viegli pieņemt nepopulārus, bet nepieciešamus lēmumus.
Par to, ka pārmaiņu dēļ pašam nāksies zaudēt amatu, J. Kloviņš neuztraucoties, jo jūtas savu misiju LZP piepildījis, proti, iedibināta un attīstīta ārvalstu ekspertīzes sistēma visiem pētniecības projektu pieteikumiem, kas pretendē uz valsts finansējumu.
Tāpēc viņš secina, ka IZM uzņemtais virziens esot pareizs, izaicinājums gan būšot panākt, lai iestāde spētu apvienot valsts uzticēto funkciju veikšanu un ieklausīšanos zinātniekos. J. Kloviņa ieskatā visveiksmīgāk zinātnes nozari var vadīt, ja to dara pieredzējuši ierēdņi, ieklausoties zinātniekos – koleģiālā konsultatīvā padomē un arī ekspertu komisijās.
J. Kloviņš pieļauj, ka nebūs viegli atrast atbilstošāko LZP vadītāju, jo tam vajadzētu būt zinātnē pieredzējušam un autoritātei šajā jomā, tomēr tādam, kurš aktīvi pētniecībā vairs nedarbojas, pats nemeklē naudu projektiem, lai nebūtu interešu konflikta.
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (LZA) Ojārs Spārītis uzsver: tam, kāds būs jaunās LZP vadītājs, būs izšķiroša nozīme. Svarīgi, lai tā būtu politiski neitrāla persona. Kopumā arī viņš atbalsta jaunās iestādes veidošanu.
Vaicāts, vai tā nesamazinās zinātnieku ietekmi uz lēmumiem, O. Spārītis norāda, ka arī jaunajā sistēmā tiks saglabātas ekspertu padomes sešās zinātņu jomās, kas nodrošinās zinātnieku pārstāvniecību nozares pārvaldībā. LZA prezidents arī cer, ka, novēršot sadrumstalotību zinātnes pārvaldībā, mazināsies birokrātija nozarē.
Jaunās LZP finansējums pirmajā darbības pusgadā būs ap 13,5 miljoniem eiro, taču, kā uzsver D. Stepanovs, lielākā daļa šīs naudas jāsadala starp zinātniskajām institūcijām: pašas LZP administrēšanai varot iztērēt vien aptuveni piecus procentus no kopējā finansējuma.
2021. gadā LZP finansējums plānots ap 25 miljoniem eiro, taču daļa šīs naudas nāks no Eiropas struktūrfondiem. Par to, kas Latvijas zinātnei no ES struktūrfondiem tiks atvēlēts 2022. gadā, vēl nav zināms. Tāpēc finansējums plānots vien 15,5 miljoni eiro.
