Dāvinājuma un fiktīvi līgumi – skandālu ēnā noris LFF ārkārtas kongress 1
Šodien notiks Latvijas Futbola federācijas (LFF) šogad jau trešais ārkārtas kongress, un otro reizi tā darba kārtības galvenais punkts ir uzticības balsojums par organizācijas vadītāju Kasparu Gorkšu.
Kā cirkā
Iesniegumu par ārkārtas kongresa rīkošanu parakstīja 69 no 137 LFF biedriem. Kā atbilde pāris dienu vēlāk sekoja cits iesniegums ar 20 biedru parakstiem par vēlmi atsaukt no amata vēl trīs valdes locekļus – Aleksandru Isakovu, Arturu Gaidelu un Vadimu Direktorenko. Kā galvenais pamatojums minēts viņu atbalsts leģionāru limita krasai palielināšanai virslīgā – no pieciem šogad līdz astoņiem nākamgad. Par šādu lēmumu balsoja seši no desmit valdes locekļiem.
Februārī Kaspars Gorkšs pārliecinoši izturēja uzticības balsojumu, bet šobrīd viņa pozīcijas ir krietni sašķobījušās. Par prezidenta maiņu iestājas futbola piramīdas virsotne – septiņi no deviņiem virslīgas klubiem. Taču neapmierinātie ir arī pie amatieru galda. “Vadīšana nav Gorkša stiprākā puse, jūtam to arī savā novadā. Kaut kas jāmaina. Pērn vēlēšanās balsoju par viņu, taču sapratu, ka tā bija kļūda,” sacīja FK “Priekuļi” pārstāvis Andrejs Ivanovs. Nevienu konkrētu pārmetumu viņš gan nevarēja nosaukt.
Izlases galvenā trenera Slavišas Stojanoviča iecelšana, izsaukuma naudas neizmaksāšana izlases futbolistiem, pirms vēlēšanām doto solījumu nepildīšana – Mihails Zemļinskis, kurš iesniegumu parakstīja Latvijas Futbola treneru asociācijas vārdā, domā, ka Kaspars Gorkšs uzticības limitu ir izsmēlis. “Ilgi bija uzskats, ka ir jāmaina Guntis Indriksons, taču nu sanācis vēl sliktāk,” piebilda kādreizējais izlases aizsargs.
Jānis Engelis ir viens no sešiem LFF valdes locekļiem, kuri jūlija izskaņā aicināja Gorkšu atkāpties no amata, bet vēstuli par ārkārtas kongresa rīkošanu nav parakstījis. “Gorkšs un pārējie valdes locekļi ir mani kolēģi, tāpēc esmu izlēmis atturēties no šīm peripetijām.
Man apnikušas politiskās spēles. Visi bļaujam – opozīcija, pozīcija. Katru mēnesi jauns kongress, mēs publiski izskatāmies pēc cirka,”
neapmierināts ir Engelis. Viņš uzskata, ka ar LFF ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Mareka Gruškevica ienākšanu federācijas ikdienas darbs uzlabojies, taču būtiskas izmaiņas nejūt.
“Tik īsā laika posmā nevar paspēt daudz ko izdarīt. Ja traucē liela opozīcija, tad ir vēl sarežģītāk. Uzskatu, ka jāpagaida kārtējās vēlēšanas nākamajā gadā un tad jāpieņem lēmums – atstāt Gorkšu amatā vai ne,” “Valtera Talantu skolas” dibinātājs Valters Jekševics nevēlas sasteigt notikumus. Viņš parasti kongresos ir viens no aktīvākajiem LFF biedriem. Šoreiz vēloties opozīcijas pārstāvjiem pavaicāt, kāpēc nepieciešami tik daudzi kongresi un kāpēc tik aktīvi cenšas Gorkšu gāzt no amata. “Mans pieņēmums, ka tā ir aizvainojuma sajūta dažiem cilvēkiem,” spriež Jekševics. “Tā vairāk ir politika nekā problēmas futbolā Gorkša vadībā. Ja kāds gribētu kaut ko mainīt, tad Kasparam palīdzētu, lai arī kāds viņš būtu vadītājs un līderis.”
Nodokļu optimizācija
Šobrīd ir ļoti pateicīga situācija, lai LFF un tās vadību nolīdzinātu ar zemi, un to vēl tumšāku padara nu jau regulārā valsts iestāžu interese par futbola apcirkņiem. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) piedraudējis LFF ar sabiedriskā labuma statusa atņemšanu un prāvām soda naudām, jo netiek skaidrībā par līdzekļu izlietojumu.
Viena no problēmām ir dāvinājuma līgumi par iepriekšējiem trim gadiem. LFF tādi slēgti neizskaidrojami bieži kā norēķināšanās līdzeklis un varbūt ne tikai.
Piemēram, izlases futbolistiem prēmijas maksātas ar dāvinājuma līgumiem, apdāvināts kādreizējais valdes loceklis Vladimirs Žuks un vēl daudzi citi gadījumi. Taču tādējādi nav nomaksāti visi nodokļi, un LFF draud sods trīskāršā apjomā.
Otrs problēmu loks ir aizdomas par fiktīviem līgumiem, tostarp ar LFF darbiniekiem vai viņiem pietuvinātām personām. Zvērināts revidents joprojām nav sniedzis atzinumu par 2018. gadu, tādēļ LFF vadībai nācies skaidroties arī ar Valsts policiju. Dokumentācijas savešanai kārtībā piesaistīti grāmatvedības speciālisti. VID devis laiku līdz 8. novembrim.
Grūti spriest, vai šīs nebūšanas šodienas balsojumā vairāk nāks Gorkšam par labu vai sliktu.
Putra savārīta iepriekšējā prezidenta Gunta Indriksona laikā, zvērināts revidents jau ziņojumā par 2017. gadu norādījis, ka ir aizdomas par krāpniecību, taču tas viss tā arī palika uz papīra.
Gorkšs ir futbola šefpavārs pusotru gadu un varēja to izstrēbt. Viņš pats gan uzsver, ka deguma smaku sajuta vien jūlijā, kad pārņēma ģenerālsekretāra funkcijas pēc Edgara Pukinska aiziešanas no darba.
Lai kongresā pārmetumu akmeņi veiksmīgu oratoru izpildījumā netiktu mesti tikai vienā dārziņā, Kaspara Gorkša atbalstītāji ātri noorganizēja balsojumu arī par Gaidela, Direktorenko un Isakova izslēgšanu no valdes. LFF biedri šodien arī varēs atcelt valdes lēmumu par leģionāru skaita palielinājumu virslīgā.
Kārtējās valdes vēlēšanas paredzētas nākamā gada aprīlī. Kas vadīs organizāciju līdz tam, ja Gorkšu atsauks no amata? “Uz šo jautājumu atbildes nav nevienam, esmu to uzdevis FIFA un UEFA pārstāvjiem, viņi vēl analizē, kāda būs rīcība. LFF statūtos tas nav atrunāts un bija viens no argumentiem, ko atzīmēja šo starptautisko organizāciju pārstāvji, kāpēc nepieciešami jauni statūti vēl līdz nākamā gada aprīļa kongresam,” atzīst Mareks Gruškevics.
LFF viceprezidenti ir Artūrs Zakreševskis un Sergejs Kovaļovs, taču nav skaidrs, vai kāds no viņiem varētu būt pagaidu vadītājs. “Viceprezidents var vadīt valdi, nevis organizāciju. Lai vadītu organizāciju, jākļūst par izpildinstitūcijas locekli – prezidentu vai ģenerālsekretāru. Tas nozīmē, ka pilnvaras un atbildība jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, bet neesmu jurists un nevaru prognozēt, vai reģistrs atzīs šādu izmaiņu, kas ir pretēja statūtiem, bet saskaņā ar biedrību nodibinājumu likumu,” uz pretrunām norādīja Gruškevics.
Nepilnību ir daudz
Kaspars Gorkšs: “Pirmais ārkārtas kongress šogad notika pēc tam, kad pieķērāmies Staiceles bāzei, savukārt šis – kad esam pievērsušies LFF grāmatvedībai un finanšu lietām. Taču kongress ir demokrātijas izpausme, LFF biedri izteikuši vēlmi diskutēt par aktuālajām tēmām, un aicinu izteikt savu viedokli, jo tikai kopā varam sakārtot futbola saimniecību. Nepilnību ir ļoti daudz, pieņemu, ka atklāsies vēl citas. Mums jāstrādā, lai atgūtu savu reputāciju un noregulētu attiecības ar valsti, jo šobrīd, no vienas puses, runājam par finansējuma piesaisti infrastruktūras attīstībai reģionos, bet, no otras, jāpamato VID, kāpēc piekopjam šādu samaksas politiku. Tās ir nesavienojamas lietas un apgrūtina jebkuru tālejošu mērķu sasniegšanu. LFF biedriem jābūt atbildīgiem un jāpieņem tādi lēmumi, kas veicinātu Latvijas futbola attīstību.”
