Lai jau lepnais gallu gailis brauc, bet īstā vizītes vīnodziņa ir Bridžita. Egila Līcīša feļetons 2
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzzinājuši par septembra nogalē gaidāmo notikumu, visi ņemas kā sadeguši – pie mums viesos brauc Emanuels Makrons. Franču valsts galva nav tik visuvarens vīrs kā Savienoto Valstu prezidents, tomēr arī vēsturiska personība, kas stāv uz augstākās iespējamās varas pakāpes.
Komentētāji, kuri abonē un lasa laikrakstu “Le Monde”, izrakstījuši tintes pudeli, kāda būs parīzieša misijas nozīme un kādu politiku Makrons grasās eksportēt, iegriezies Latvijā To Kungu Levita un Kariņa valdīšanas otrā gada vidū, anno domini 2020.
Lai jau lepnais gallu gailis brauc, ja te, Eiropas kokzāģētavā, nav par prastu.
Tūlīt pēc triumfatoriskās ievēlēšanas varas augstumos Emanuelu Makronu uzņēma ar lielu sajūsmību visur Eiropas liberālajās aprindās. Francijas prezidents tika uztverts kā Eirosavienības rekonstruktors. Līdzīgi kā faniem pulcējoties ap rokstāru, kūstošu medu vien dzirdēja no daudzām mutēm – cik mazais princis no Parīzes eiropeiski domājošs, cik mesjē jauniņš, cik puisis “un homme tres chic”, ļoti elegants vīrietis ar bakenēm.
It īpaši uzlekušā spīdekļa krāšņums izpaudās pēc iepriekšējā franču līdera Olanda pelēcības.
Mūsu vietējības sita plaukstas, cik spēka, un katra liberāļa sirds pukstēja ritmā – slikts tas politiķis, kurš nevēlas būt kā Makrons!
Pēc izdevušās pirmizrādes Makrona zvaigznes slava sākusi bālēt, Francijas pirmās personas un progresīvo aprindu attiecībās kaut kas samežģījies. Emanuels pārstājis būt pielūgsmes objekts un vāji mirdz kā gaišais tēls.
Kad par Makronu runā kā cilvēku, kuram būs jāuzņemas ES līderība pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles ēras beigām, tad liekas, ka frau Merkele diez vai var atļauties pašreizējās sarežģītībās šopašubrīd pensionēties un atstāt Eiropu kā bārenīti bez pietiekami ietekmīga aizvietotāja pašas valstī un vēl pusaudzi politiķi pie vadības stūres kaimiņzemē.
Tikmēr daudz mazāk uzmanības pievērsts Francijas prezidenta otrajai pusei un labākajai daļai – šurp dodas neatvairāmi apburoša, šarmanta francūziete Bridžita Makrona!
Es visvairāk gaidu uz citu valstu apmeklējumiem izvēlīgo Bridžitu, kura – ja attiecīgā zeme neiepatiksies, vīram līdzi nebrauks. Tieši prezidenta laulene ir īstā vizītes vīnodziņa!
Patiesi interesē, cik īsos minisvārkos būs franču pirmā madāma – jostiņas izmērā vai mazliet garāk pastieptos, jo kājas 67 gadu vecumā Bridžitai vēl tādas, ka jaunekļi nosvilpjas garāmejot.
Lasītāji ir lietas kursā par mīlestību no skolas sola, kad piecpadsmitgadīgajam Emanuelam iekrita sirdī divdesmit četrus gadus vecākā skolotāja Bridžita, kuras meita bija nākamā vīra klasesbiedrene. (Un dēls Sebastiāns divus gadus vecāks par patēvu.)
Neraugoties uz Makrona sencīšu (prezidents dzimis materiāli nodrošinātā dakteru ģimenē) delikātām pūlēm pārliecināt tīni Emanuelu nesaieties ar pedagoģi lielās gadu starpības dēļ, mīlas romāns neizplēnēja.
Abi apprecējās, dzīvo laimīgi un saticīgi karaliskā pārī vēl šobaltdien.
Franču dārza liliju Bridžitu Makronu Latvijā uzņemt būs tas gods mūsu pļavu rudzupuķei Andrai Levitei. Vizīte gan notikšot protokolārā burbulī, lasi, bez tradicionālās sarokošanās, skaujām un bez mutes došanas uz abiem vaigiem sasveicinoties.
Andra vienkārši satvers jauno draudzenīti aiz rokas un aidā, garām lidostā nostādītai balto ziloņu parādei un jātnieku ierindas godasardzei – nesaburzot “Chanel” gaumīgo kostīmiņu, nepazaudējot Luī Vitona rokassomiņu, – steigsies uz galeriju “Rīga”, “Spices”, stokmaņa un citiem mazās Parīzes garīgi kulturāliem centriem.
Tālāk literatūras, mūzikas un mākslas cienītāju Bridžitu vedīs uz Nacionālo operu noklausīties šansona izpildījumu vadošo mākslinieku priekšnesumā un bijušajai katoļu skolas skolotājai tiek gatavota ekskursija uz katolisko labošanās darbu nometni Bruknā.
Franču pirmā pāra ēdināšana – tikai “Vincentā”!
Saldajā varbūt var iztikt ar kliņģera ēšanu, taču pirmajā un otrajā atbraucējus no izslavētu un izlepušu gurmānu zemes tak necienās ar kļockām, šķovētiem kāpostiem, uz pannas čurkstinātām medniekdesiņām.
Jāizmanto maestro Rītiņa smalkā mācēšana mērču pagatavošanā un talants izveidot ko vieglu un gaisīgu kā putnapienu. Un Šampaņas vīnam vakariņās jāplūst kā no hidranta!
Prezidenta kancelejā domā, ko dāvināt Francijas pirmajam pārim. No pārtikas precēm varētu būt celofānā fasēts “Latvijas” siers vai Carnikavas lunkano nēģu bundža.
Savukārt no suvenīriem par atmiņu no ceļojuma uz zemi Dzintarjūras krastā ir izvēle starp latviskajām relikvijām – Lielvārdes jostu un sezonālajām veltēm – kartupeļu grozu vai sēņu (trifeļu) griežamo nazīti.
Francijas prezidenta un viņa kundzes pavadoņu svītā ir trīs ministri, musketieru apsardze, ārsts Bjanšons un sulainis Planšē.
