Ar 183,5 miljoniem eiro uzņēmējiem palīdzēs realizēt digitālo izrāvienu 3
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunu pakalpojumu un produktu izstrāde, atbalsts procesu digitalizācijai, digitālo prasmju attīstība – šīs ir tikai dažas no iespējām, kas būs pieejamas uzņēmējiem digitālās transformācijas ietvaros.
Par uzņēmumu digitalizāciju un inovācijām atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) aplēsusi, ka ES finansējums digitālās transformācijas prioritātēm būs 183,5 miljoni eiro, tostarp jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei – 45,5 miljoni eiro.
Šajā programmā uzņēmēji varēs saņemt grantu jaunu digitālu produktu un pakalpojumu ieviešanai. Atkarībā no uzņēmuma lieluma granta intensitāte būs 35–80%, un tas būs pieejams gan komersantiem, gan pētniecības organizācijām. Ar šiem līdzekļiem paredzēts līdzfinansēt pilnīgi jaunu un tirgū neesošu digitālo produktu vai pakalpojumu izstrādi, to skaitā tehniski ekonomisko priekšizpēti un rūpnieciskos pētījumus.
Kā sasniedzamos rezultātus EM iezīmējusi atbalstu 80 komersantiem un privātās investīcijas šajā programmā varētu sasniegt deviņus miljonus eiro. Uzņēmēji varēs saņemt atbalstu granta veidā digitālo prasmju attīstībai, kur plānots atbalstīt vairāk nekā četrus tūkstošus komersantu. Tāpat plānots atbalsts procesu digitalizācijai, kur grants vienam projektam paredzēts līdz 100 tūkstošiem eiro, savukārt mazajiem komersantiem – līdz pieciem tūkstošiem eiro. Šajā programmā plānots atbalstīt vismaz 200 komersantu.
Automatizēs un efektivizēs
Iespējas startēt jaunajos pasākumos gaida uzņēmēji. Valmieras Attīstības aģentūras (VAA) valdes locekle Līga Vecā uzsver, ka šobrīd vissvarīgāk ir noorientēties plašajā informācijā par dažādām digitalizācijas atbalsta programmām un atrast katra uzņēmuma vajadzībai atbilstošāko. Daudziem uzņēmumiem trūkstot informācijas par digitalizācijas sniegtajām iespējām un ieguvumiem. Šobrīd uzņēmēji interesējas par esošo ražošanas un citu iekārtu atjaunināšanu un modernizēšanu un digitālā mārketinga attīstīšanu.
“Valmieras pusē ir vairāki uzņēmēji, kas piedāvā kompleksus IKT risinājumus sporta, loģistikas, ražošanas optimizācijas un citās jomās. Šiem uzņēmējiem nepieciešams atbalsts jaunu un inovatīvu produktu un platformu izveidei un testēšanai. Īpaši svarīgi tas ir nelieliem uzņēmumiem, kur ir zināšanas un idejas, bet bieži nav pieeja jaudīgākajam tehniskajam aprīkojumam vai laboratorijām, lai jauno produktu vai pakalpojumu notestētu pirms laišanas tirgū. Savukārt ražojošiem uzņēmumiem, kā arī pakalpojumu sfēras pārstāvjiem būs pieejams atbalsts uzņēmuma procesu digitalizēšanai,” atklāj Līga Vecā.
Iespējas piesaistīt ES atbalstu palīdzēs vietējiem uzņēmējiem kļūt konkurētspējīgākiem Eiropas un pasaules tirgos. Šobrīd, kad darbaspēka trūkst, digitalizācija ir lieliska iespēja dažādus procesus automatizēt un padarīt efektīvākus, tajā pašā laikā esošos cilvēkresursus nodarbinot uzdevumos ar lielāku pievienoto vērtību un dodot iespēju viņiem saņemt augstākas algas.
Turklāt šo programmu ietvaros iespējams veikt darbinieku apmācības, kas vērtējams ļoti pozitīvi. VAA cer ar šo atbalsta programmu palīdzību pilnveidot arī pašvaldības pakalpojumus, uzlabojot drošību, ceļu apsaimniekošanu, organizējot transporta plūsmas.
“Šobrīd tiek radīti dažādi viedie risinājumi, kurus vēlamies testēt un ieviest pie sevis Valmieras novadā. Novada ieguvums būs kvalificētāki un apmierinātāki cilvēki, konkurētspējīgāki uzņēmumi un sakārtotāka dzīves vide,” uzsver VAA valdes locekle L. Vecā.
Digitalizēs pārvaldi
Vienlaikus ar uzņēmējdarbības vides digitālo pakalpojumu attīstīšanu notiks valsts pārvaldes un pakalpojumu digitālā transformācija, to skaitā LIAA, VID, UR pakalpojumu modernizācija un e-rēķinu ieviešana, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
Esošajā periodā uzsvars bija uz pakalpojumu digitalizāciju, bet nākamajā periodā uzsvars būs uz datu pieejamību un to koplietošanu. Investējot pakalpojumos un tehnoloģijās, atbalsts netiks dots katrai iestādei vai ministrijai, bet tiks veidoti koplietošanas risinājumi, ko varēs izmantot visa valsts pārvalde ar mazākiem un efektīvākiem uzturēšanas izdevumiem. Kopumā no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plāna digitālajai transformācijai paredzēti 365,2 miljoni eiro, to skaitā lielāko daļu no šīs naudas paredzēts tērēt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai – 128 miljonus eiro, bet uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām – 125 miljonus eiro, liecina VARAM informācija.
Digitālo prasmju ieviešanai plānoti 94,7 miljoni eiro, savukārt infrastruktūrai un “pēdējās jūdzes” ieviešanai – 16,5 miljoni eiro. Tā saucamās pēdējās jūdzes mērķis ir nodrošināt interneta piekļuvi skolām, bibliotēkām, pētniecības centriem, biznesa centriem, slimnīcām un uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus.
G. Ozols skaidro – lielākais ANM plāna fokuss tiks veltīts cilvēku digitālo prasmju attīstībai un veicināšanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmējdarbībā – e-komercijā un ražošanā. Saskaņā ar OECD novērtējumu īpaša uzmanība jāpievērš tieši pētniecībai un inovācijām IT jomā.
Lai arī pašlaik digitālo pakalpojumu pieejamību Latvijā varot vērtēt kā labu, tomēr reģionos vēl ir, kur augt. Tāpat jārisina uzņēmējdarbības zemās digitalizācijas, datu savienojamība reģionos un to pieejamības jautājumi. “Esam identificējuši, ka valsts digitālo infrastruktūru vajadzētu organizēt efektīvāk, ar mazākiem resursiem nodrošinot modernāku valsts pārvaldi,” uzsver Ozols.
Vai līdzekļu sadalījums Latvijas digitālajai transformācijai ir optimāls?
Taps centri
Tieši uzņēmējdarbības vidē paredzēts jauns atbalsts digitalizācijai, un tiks veidoti digitālie inovāciju centri, kas sniegs atbalstu uzņēmējiem, palīdzot novērtēt komersantu digitalizācijas līmeni un ieteikt nepieciešamos pārmaiņu instrumentus. VAA valdes locekle Līga Vecā stāsta, ka Valmieras Attīstības aģentūra būs Vidzemes reģionālais kontaktpunkts vienam no kopumā Latvijā diviem Eiropas Digitālo inovāciju centriem.
Šajā centrā uzņēmējiem būs pieejams komplekss pakalpojumu loks. “Sākumā tiks veikts katra uzņēmuma digitālā brieduma novērtējums, balstoties uz vienotu ES izstrādātu metodoloģiju. Atbilstoši tā rezultātiem tiks izstrādāta individuāla ceļa karte ar konkrētām darbībām. Šā novērtējuma rezultātā arī skaidri varēs noteikt, kuras Ekonomikas ministrijas vai ES atbalsta programmas konkrētajām uzņēmuma vajadzībām ir visatbilstošākās,” stāsta Līga Vecā.
Īstenojot ar uzņēmumu kopīgi izveidotu plānu, būs pieejami vairāki pakalpojumi, kā, piemēram, uzņēmuma specifikai atbilstošas digitalizācijas stratēģijas izstrāde, tehnoloģiskās konsultācijas un pieeja laboratorijām, mācības un prasmju pilnveidošana darbiniekiem un vadībai, projektu izstrāde uzņēmuma vajadzībām, lai piesaistītu publisko finansējumu un digitalizāciju ieviestu praksē, un citi. Jau tagad partnerībā, kuru vada Latvijas Digitālais akselerators, kopumā apvienojušās vairāk nekā 15 organizācijas, to skaitā vadošie institūti un augstskolas, lai būtu iespējams nodrošināt katram uzņēmumam visatbilstošāko ekspertu piesaisti viņa digitalizācijas ceļojumā.
Īsā periodā
Visā procesā lielākais izaicinājums varētu būt jaunā finanšu instrumenta administrēšana, kā arī salīdzinoši īsais projektu īstenošanas periods – līdz 2026. gadam, pieļauj Ozols. Šogad jābūt izstrādātiem visiem MK noteikumiem, lai programmas varētu sākt darboties. Noteikumu saskaņošana jau pašlaik notiek gan ministrijās, gan Eiropas Komisijas līmenī, kas ir obligāts priekšnoteikums programmu ieviešanai.
Provizoriski daļa programmu darbu varētu sākt šogad trešajā un ceturtajā ceturksnī, un paredzēts, ka uzņēmēji atbalstam varēs pieteikties arī reģionos. ANM ir tikai viens no mehānismiem, kas ļaus piesaistīt ES finansējumu komersantiem. Jau līdz šim uzņēmumi saņēma ES atbalstu digitalizācijai un arī jaunajā plānošanas periodā turpināsies struktūrfondu atbalsts šā mērķa īstenošanai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
