Kādus uzdevumus jaunajai valdībai dod novadu iedzīvotāji? 0
Kamēr turpinās valdības veidošanas process un ministru portfeļu dalīšana, iedzīvotāji gaida, kad jaunā valdība sāks darbu, lai risinātu cilvēkiem un valstij aktuālus jautājumus. Šoreiz aptaujāju Ērgļu iedzīvotājus.
Kaspars Breijers, automobiļu tirgotājs: “Varu runāt par savu nozari. Gribu, lai cilvēki, kas izlemj konkrētus jautājumus, ir lietas kursā par attiecīgo jomu, bet, ja kaut ko nesaprot – lai labāk neiejaucas. Tā, piemēram, tagad ir radīti apstākļi, ka Latvijas autoparks strauji novecos. Tas panākts, ģimenes izmēra, septiņvietīgiem automobiļiem ar jaudīgu dzinēju, kas ražoti pēc 2009. gada, uzliekot nepamatoti augstu nodokli. Tagad ļaudis būs spiesti pirkt vai nu lūžņus, vai labus auto ar vāju dzinēju. Ja runājam par jaunās valdības aprisēm, es Laimdotā Straujumā lielu potenciālu nesaskatu.”
Kaiva Bukovska, Ērgļu bibliotēkas vadītāja: “Gaidu pārmaiņas. Ne jau viss, kas līdz šim noticis un paveikts, ir bijis slikti, taču vēlos sajūtu, ka ir jaunas darbības, kas vēsta par attīstību, ka tiek domāts arī par lauku ļaudīm. Piemēram, laukos, arī Ērgļos, bērnu paliek arvien mazāk, tāpēc vajadzētu stimulēt bērnu dzimšanu un darīt to gudri, lai bērni dzimtu domājošiem un strādājošiem vecākiem. To varētu panākt ar ilglaicīgiem bērnu pabalstiem, kas atkarīgi no algas. Par Laimdotu Straujumu valdības vadītājas amatā sajūsmā neesmu, bet nav jau arī viņa gluži peļama. Cilvēks iestrādājies, lai turpina un pierāda, ko var. Valdības un Saeimas darbam sekoju līdzi. Mēģinu arī bibliotēkā izlikt dažādus materiālus par to, bet cilvēkus tas neinteresē – viņiem pietiek ar televizoru, radio, internetu un avīzēm.”
Gunta Bērziņa, Ērgļu saieta nama saimnieciskā darbiniece: “Cilvēkiem vajadzētu lielākas algas, savukārt medicīnas pakalpojumiem jāpanāk samērīgākas cenas, lai veselības aprūpi cilvēkiem padarītu krietni pieejamāku. Valstij būtu jāpadomā arī par pabalstu piešķiršanu tiem jauniešiem, kas no laukiem vēlas doties studēt uz pilsētām, bet nereti nevar to atļauties materiālā stāvokļa dēļ. Ērgļos jaunatnei nav ko darīt – darbs ir tikai valsts un pašvaldības iestādēs, bet visus jau nevar nodarbināt tikai šajā sektorā. Laimdota Straujuma kā premjerministre nav tas sliktākais variants. Viņai vajag tikai laiku, lai iestrādātos. Par valdības darbu esmu lietas kursā, jo skatos gan televīzijās diskusiju raidījumus, gan lasu avīzes.”
Ēriks Biters, fotogrāfs: “Lauku cilvēkiem svarīgākas ir darba vietas, lai te var dzīvot un strādāt. Valdībai jāmeklē un jāpiedāvā dažādi starta fondi cilvēkiem, kas vēlas uzsākt savu biznesu, kas vismaz paši kaut ko grib darīt. Nevis sēž un gaida tikai pabalstus un palīdzības paciņas. Tajā pašā laikā gribētos, lai valdība nesabojātu tās sistēmas, kas valstī jau strādā un par kurām cilvēki neuztraucas un pat vairs nedomā: nav vairs rindu dažādās valsts un pašvaldības iestādēs, daudzas lietas var nokārtot mājas kārtībā, izmantojot datoru. Laimdotu Straujumu līdz šim neesmu sajutis kā valsts vadītāju. Gribējās, lai viņa ir drošāka un kardinālāka savos lēmumos. Piemēram, uzskatu, ka “Liepājas metalurgu” kā valstij stratēģiski svarīgu uzņēmumu vajadzēja nacionalizēt.”
Gaidars Auns, enerģētikas speciālists: “No valdības personīgi neko negaidu. Diemžēl uz mūsu politiskās skatuves nav redzamas dižas personības, te valda tikai skaļi lozungi un intereses. Ārpus Rīgas attīstība ir tikai tur, kur pie varas ir cilvēki, kas personīgi ieinteresēti, lai būtu naudas plūsma, piemēram, kā tas ir Aivara Lemberga vadītajā Ventspilī. Manuprāt, Laimdota Straujuma ir kā tapa, kas aizpilda zināmu tukšumu noteiktā situācijā. Ir gadījies, ka šādā stāvoklī nonācis politiķis vēlāk tomēr kļūst par personību, bet šis acīmredzot nav tas gadījums. Es personīgi sekoju līdzi valdības darbam, bet tikai tik daudz, cik tas nepieciešams darbam: lai būtu lietas kursā par pieņemtajiem likumiem un noteikumiem enerģētikas jomā.”
