Gadu pēc skandāla arestētais Latvijas sniega krabju kuģis joprojām Norvēģijā 0
Līdzšinējie mēģinājumi rast risinājumu arestētā Latvijas zvejas kuģa “Senator” lietā nav devuši vēlamos rezultātus, atzina Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāra vietniece Vita Dobele.
“Latvijas zvejas kuģis “Senator”, kurš 2017. gada janvārī kā pirmais un vienīgais no Eiropas Savienības (ES) zvejas kuģiem uzsāka sniega krabju zveju Svalbāras ūdeņos, joprojām ir arestēts Norvēģijā. Līdzšinējie mēģinājumi rast risinājumu, diemžēl, nav devuši vēlamos rezultātus. Risinājuma panākšanai nepieciešama abu pušu konstruktīva pieeja. Latvija vairākkārt ir stingri aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) risināt ieilgušo situāciju. Turpinām meklēt risinājumus, lai mainītu situāciju,” sacīja Dobele.
Viņa pastāstīja, ka pērn, 11. līdz 12. decembrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika pieņemta Padomes regula, kas nosaka zvejas iespējas atsevišķos ūdeņos 2018. gadam, tostarp sniega krabju zvejas iespējas ES kuģiem Svalbāras ūdeņos.
“Latvija 2017. gada beigās ir informējusi EK par Latvijas zvejas kuģiem, kas ir izrādījuši interesi zvejot Svalbāras ūdeņos. Ņemot vērā iesaistīto pušu atšķirīgos viedokļus, un to, ka joprojām noris darbs pie visiem pieņemama risinājuma rašanas, pagaidām nav iespējams prognozēt, kad Latvijas zvejas kuģi varētu uzsākt sniega krabju zveju Svalbāras ūdeņos,” sacīja ĀM preses sekretāra vietniece.
Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) konferencē “Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana zivju produktiem” pērn novembrī atzina, ka EK rīcība attiecībā uz ES dalībvalstu interešu pārstāvniecību sniega krabju zvejas lietā nav pietiekami operatīva.
Viņš norādīja, ka Norvēģijā arestētais sniega krabju zvejas kuģis “Senators” joprojām atrodas šajā valstī un jautājums par zvejas tiesībām attiecīgajā zvejas rajonā joprojām nav atrisināts. “Ar nožēlu varu vien piebilst, ka šajā situācijā ļoti gribētos operatīvāku rīcību no EK puses. Diemžēl uzskatām, ka tā tāda nav. Arī pēdējās sarunas, kas ir notikušas, nav nesušas nekādus rezultātus. Neteiksim pozitīvus vai negatīvus, vienkārši nekādus,” sacīja Dūklavs.
Zvejas kuģa skandāls sākās pērn 13.janvārī, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Pēc incidenta Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo Eiropas Savienība un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi.
Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare – sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
