Gadu desmitiem nepārdomāta ūdens apsaimniekošana liek ES skandināt trauksmes zvanus – jāsāk domāt par ūdens krājumiem 47
Jaunākajā Pasaules Dabas Fonda (WWF) pētījumā konstatēts, ka daba un cilvēki Eiropā arvien vairāk cieš no ūdens trūkuma, ko izraisījusi gadu desmitiem ilga ūdens resursu nepareiza un nepārdomāta apsaimniekošana un saldūdens ekosistēmu degradācija. Upes un mitrāji izžūst, gruntsūdeņi tiek iegūti, pārsniedzot ilgtspējīgas ieguves robežas, un ūdenskrātuves un hidroelektrostacijas tiek būvētas nelikumīgi un ekspluatētas neilgtspējīgi.
Pētījumā “Water for Nature, Water for Life” uzmanība pievērsta četriem gadījumiem Francijā, Spānijā, Nīderlandē un Bulgārijā, taču tajā norādīts, ka
praktiski visu Eiropas upju plūsmu aptur dažādi šķēršļi, galvenokārt hidroenerģijas, dzeramā ūdens vai lauksaimniecības apūdeņošanas vajadzībām.
Ziņojumā aicināts izstrādāt jaunu pielāgošanās klimata pārmaiņām programmu, kurā prioritāte tiktu piešķirta dabā balstītiem risinājumiem, lai pasargātu eiropiešus no tādiem klimata apdraudējumiem kā sausums. Tā arī mudina ātri pieņemt ES Dabas atjaunošanas regulu, lai saglabātu ūdeni ainavā, atjaunojot brīvi plūstošas upes, mitrājus un palienes.
“Daudzi cilvēki visā Eiropā šovasar atkal ir cietuši no liela karstuma un sausuma.
Gadu desmitiem mums nav bijis jādomā par ūdens krājumiem, taču globālā karstuma ietekmē ūdens resursu nepareiza apsaimniekošana kļūst arvien aktuālāka.
ES vides un klimata politikā ir jārisina ūdens trūkuma problēma. Ja mēs nesāksim atjaunot dabu, lai saglabātu ūdeni ainavā – palienēs, mitrzemēs, brīvi plūstošās upēs un gruntsūdeņos, nākotnē mums draud nopietns ūdens trūkums lauksaimniecībai, dzeramā ūdens ieguvei un veselīgu ekosistēmu uzturēšanai,” sacīja WWF EPO vecākā speciāliste ūdens politikas jautājumos Klēra Bafēra (Claire Baffert).
Kopumā arī Latvijā vietām ūdens daudzums samazinās, bet nokrišņi paliek intensīvāki un neprognozējamāki, kas nereti izraisa plūdus.
“Mēs šobrīd neesam gatavi nākotnes laikapstākļiem, jo mūsu meliorācijas sistēmas un pilsētvide ir piemērotas stabilākiem laikapstākļiem, kādi bija agrāk.
Ir būtiski domāt par to, kā pielāgot pilsētvidi, lai tā spētu pasargāt iedzīvotājus no plūdiem, kā arī lauksaimniecības zemes, lai būtu mazāki postījumi ražai.
Diemžēl šobrīd mēs to darām ar aizsargdambjiem, kuri nedod pietiekami daudz vietas upēm palu periodā, un meliorācijas grāvjiem, kas strauji aizvada ūdeni projām, un tie, pārāk strauji nonākot citā vietā, izraisa plūdus. Tomēr pasaules prakse rāda, ka dodot upēm vairāk vietas, piemēram, atjaunojot palieņu pļavas, mēs varam aizsargāt sevi pret plūdiem, kā arī uzkrāt vairāk ūdeņu sausuma periodiem un veicināt bioloģisko daudzveidību,” uzsver Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.
Pētījumā arī norādīts, ka
pašreizējiem ES tiesību aktiem ūdens jomā, galvenokārt Ūdens struktūrdirektīvai, ir jāsasniedz tās mērķi: nodrošināt labu gruntsūdeņu kvantitatīvo stāvokli, panākt labu virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli
un identificēt ievērojamu spiedienu, ko rada ūdens ieguve un plūsmas izmaiņas, piemēram, šķēršļu būvniecība. Tas viss ir jāsasniedz līdz 2027. gada beigām.
“Lai risinātu ES ūdens trūkumu, nepieciešama labāka pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Lai risinātu ES ūdens trūkumu, nepieciešama labāka pielāgošanās klimata pārmaiņām” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.
