Kas raksturo kārtīgu tontiņu? 9
Skarbs humors (ziemā mirt nevar, jo bēriniekiem sals kājas, vasarā arī ne – saskābs rasols), liela mute, runātīgums, dižošanās (ciemos neēdīs, lai nepadomā, ka mājās nav ko ēst) un apcelšanās, amizanti izteicieni (smukam jau nekā navajag; nu kā tev ar tiem prātiem?; Kalmuižas klebeklis; ko bāz’s visām pudelēm par korķ’?), tieksme būt smukam (arī deviņdesmit gadu vecumā uz godiem nevar ģērbt reiz jau vilktu kostīmu!), avantūrisms (kamēr radagabali ķoniņsvētkos līksmojas, Omiņš uz savu galvu iekāpj autobusā un kopā ar svešu brigādi aizlaiž ekskursijā), bet galvenais – dziļš un sirsnīgs dāsnums visās nozīmēs. Un mūzika – daudzi spēlē kādu instrumentu, un visi dzied!
Ak, un vēl… Alus, protams, alus! Turklāt – ar alu lielākā rikte sieviešiem – darījušas, garšojušas, bet svētkos, pie galda sēdēdamas, saldu miestiņu piedzērušas, ar saujām pa galdu plikšķinot, lielījušas savu turību, villaines, govis, vīrus un bērnus, protams, nopeļot pārējās! Kārtīgs tontiņš vismaz reizi mūžā (bērnībā) ir tā sagaršojies alu, ka gulējis plāceniski, – tā gājis i Līgai, i Ritai ar brāli. Dažam gadījies, ciemos braucot un no ragavām krītot, glābt alus mučeli. Citam – ačgārni uz zirga jāt un pāri galvai piezemēties.
Šodien visu paaudžu Tontegodu sievas riktē īstos ķoniņu tērpus – ar sudrabā kaltām mēlenēm, burbuļsaktām un visu, kā klājas. Pukojas par rumpjiem, kuriem vajadzētu vertikālas strīpas, lai šlankāk izskatās (tādu, redz, neesot!) un par kārtīgu audumu trūkumu (Omiņš gan noaustu!).
Par kurzemniekiem mēdz teikt – skarbi, lepni, nepieņem… Iespējams. Mums ar Kurzemes ļaudīm cita pieredze – ja pieņem, tad pamatīgi. Un tad var i paplēst jokus par divbeņķsēdētājiem politiķiem, gaidāmo pliko skrējienu Jāņos, astoņām trakām pirtniecēm un bakardi rumu, i parunāt par teātra šausmu stāstiņiem (nolūzušas galvas, lidojošas rokas un beigtas nāriņas), i noklausīties mistisku kriminālstāstu no Anrija dzimtas krājumiem, i uzsprāgt smieklos par Ritas dzelžainā nopietnībā izteikto atziņu – sieviete ir kā grāmata, ko vīrietim lasīt mūža garumā, un uz bibliotēku iet nevar!
