Sākti stacijas un infrastruktūras izbūves darbi lidostā “Rīga”! Cik strauji uz priekšu virzās “gadsimta projekts” 12
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neraugoties uz dažādajiem izaicinājumiem un Covid-19 pandēmijas ietekmi, “Rail Baltica” projekta īstenošana visās trīs Baltijas valstīs uz priekšu pavirzījusies būtiski. Arī būvniecības galatermiņš – 2026. gads – joprojām paliek nemainīgs.
Šāds bija galvenais vēstījums, kuru “Rail Baltica” ieviesēji un uzraugi nodeva projekta “Industrijas dienā”. Tā galvenais mērķis droši vien bija uzrunāt un iedrošināt potenciālos sadarbības partnerus – globālās būvnieku kompānijas, lai tās piedalās, piemēram, Latvijas posma izsludinātajos konkursos.
Vietējie būvnieki jau ir izteikušies, ka pieredzes un finansiālā nodrošinājuma prasības “Rail Baltica” projektos ir tik augstas, ka Latvijas uzņēmumi vieni paši kā ģenerāluzņēmēji tajos kvalificēties nemaz nevar.
Lielā mērā pasākuma diskusiju sadaļā to apstiprināja arī galvenais projekta ieviesējs Latvijā, uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: “Šā gada novembrī izsludināts lielākais konkurss “Rail Baltica” projektā “Latvijā – pamattrases būvniecībai vairāk nekā 200 km garumā”. Esam pārliecināti, ka sadarbība ar pasaules līmeņa būvniecības nozares profesionāļiem ļaus mums sākt darbu pie trases izveides 2023. gadā.”
Līdz šim paveiktais
“Rail Baltica” Latvijā šis gads iezīmējies ar nozīmīgu progresu. Aktīvi norit būvniecības darbi vissarežģītākajos Latvijas projekta posmos – multimodālajā mezglā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, turklāt sākti stacijas un infrastruktūras izbūves darbi lidostā “Rīga”. Aktīvi norit darbs un sadarbība ar pašvaldībām pie reģionālo staciju jeb reģionālo mobilitātes punktu izveides Latvijā, lai nākamgad sāktu to projektēšanu.
Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve sākās jau 2020. gada 23. novembrī. Gada laikā stacijas “Dienvidu laukums” ir sagatavots jaunās stacijas ēkas būvdarbiem, kā arī jauno Eiropas platuma un vairāku esošā 1520 mm sliežu ceļu izbūvei, nepārtraucot stacijas darbību. Ieskatam daži no jau paveiktajiem darbiem: dienvidu puses būvlaukuma teritorijā veikti inženiertīklu nojaukšanas un izbūves darbi aptuveni 200 km garumā, izbūvēti 2 km gari ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī siltumtīkli un gāzes apgādes infrastruktūra, elektroapgādes kabeļi 6 km garumā, izbūvēti 40 km un demontēti 45 km telekomunikāciju tīklu, veikta dzelzceļa signalizācijas kabeļu izbūve 100 km garumā utt.
Pirms izsludināts starptautiskais iepirkums dzelzceļa pamattrases izbūvei, padziļināti veikta izpēte par citu valstu pieredzi līdzīgu projektu realizēšanā. Rezultātā nolemts vērienīgo iepirkumu par vairāk nekā 200 km izbūvi nedalīt mazākos, jo ar vienu līgumu kopējā cena varētu būt arī zemāka.
Attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem uzraugi atzīst, ka tajos ir atrunātas specifiskas situācijas un šobrīd problēmas līgumu izpildē nav radušās, ko sagaida arī turpmāk “pie saprātīgi pesimistiskiem būvniecības inflācijas rādītājiem”. Gadījumā ja būvniecības inflācija sasniegšot “neiedomājamus apjomus”, sarežģījumus paredzēts risināt, konsultējoties ar līdzīgiem pasūtītājiem rietumvalstīs – Vācijā un Francijā. Tur ar augstās inflācijas radītajām problēmām jau esot saskārušies, un tās būšot atrisinātas, pirms nonāks līdz mums.
Paredzēts, ka brauciena biļete ar “Rail Baltica” vilcienu būšot lētāka nekā ar lidmašīnu, taču precīzu cenu pagaidām neviens nosaukt nav gatavs. Arī attiecībā uz vilcieniem un ritošo sastāvu daudz lēmumu vēl esot priekšā, taču līdz nākamā gada beigām konkrētiem priekšlikumiem esot jau jābūt.
Pieredzes pārņemšana
Sākot “Rail Baltica” reālās būvniecības darbus, projekta ieviesēji bija pārliecināti, ka rezultātā ieguvēji būs ne tikai pasažieri, bet arī vietējie būvnieki, kuri būvobjektos plecu pie pleca strādās ar pasaules mēroga celtniecības uzņēmumiem, pārņemot pieredzi un prasmes. Vai tas reāli notiek, “Latvijas Bizness” jautāja būvsabiedrības “BERERIX” iesaistīto pušu attiecību vadītājam Andim Lindem, kurš jau gadu koordinē sadarbību Rīgas Centrālās stacijas pārbūvē.
“Rietumu kolēģu pienesumu tieši un nepārprotami novērtēt uzreiz ir grūti. Būvniecība vispār ir ēterisks bizness, lai arī kā to vērtētu no malas. Tajā notiek nepārtraukta cīņa ar izmaiņām un radoši risinājumi, kā nepieciešamās izmaiņas ieviest dzīvē. Klientu un sabiedrības vēlmes, projektētāja varēšana, un pa vidu būvnieks – viens kā koks. Vietējie būvnieki sabiedrībā ieklausās vairāk, ārzemnieki vienmēr ir racionālāki. Ir uzdevums, līgums un tikai saskaņā ar to notiek darbs,” filozofiski stāsta būvnieks.
“Ārzemniekiem ir citādas ne tik daudz tehnoloģijas, bet pieeja. Proti, ārzemniekiem šeit nav ne vecmammu, ne pazīstams Rīgas mērs. Kāds ir līgums un projekts, tā arī ir. Tas nav ne pluss, ne mīnuss, tā ir dzīve. Ja runā par “Rail Baltica” Centrālajā stacijā, izrādās, ka tagad nevienu neinteresē, cik kilometri jaunu sliežu jāieliek, kādi būs peroni vai uzgaidāmās telpas. Sabiedrībai galvenais jautājums ir, vai izdzīvos unikālais ozols pie uzbēruma autoostas teritorijā. Ārzemniekam nav saprotams, ka noteikti vajag tieši to ozolu, jo funkcionāli un vizuāli tamlīdzīgu koku, ko pārstādīt, varētu daudz vieglāk.
Jāatzīst, ka arī mūsu būvniecības uzņēmumiem tehnoloģijas, darba kvalitāte un iemaņas ir augstā līmenī, tomēr tīri objektīvi ir lietas, kur mūsējiem jāaug. Šobrīd, piemēram, izmantojam vāciešu un šveiciešu uzņēmumu pakalpojumus, kas nodarbojas ar visu veidu pāļu dzīšanu. Viņi ir daudz efektīvāki – ar šo uzņēmēju tehnoloģijām un mašīnām tiekam uz priekšu četras reizes ātrāk nekā ar vietējo jaudām. Tā arī ir būtībā vienīgā atšķirība,” vērtē Andis Linde.
