Gadsimta prāva ar 500 dalībniekiem 0
747 dienas. Tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai varētu notikt pirmā tiesas sēde pēc briesmīgās nelaimes 2013. gada 21. novembrī, kad, sabrūkot veikalam “Maxima”, bojā aizgāja 54 cilvēki un daudzi tika ievainoti. Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai vainīgos notiesātu, nav zināms. Tiesas procesa dalībnieki necer, ka lietu izskatīs gada laikā, optimisti paredzot piecus gadus, reālisti – septiņus, pesimisti – pat desmit gadus.
Rīgas tiesu apgabala prokurori Jekaterina Kušakova, Kaspars Cakuls un Agris Skradailis 80 sējumu biezu krimināllietas materiālu ir nodevuši Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai, kas šīs apjomīgās un sarežģītās bezprecedenta lietas iztiesāšanas procesu sāks 8. decembrī. Pirmā tiesas sēde notiks Ķīpsalas izstāžu kompleksa konferenču zālē, un, kā informē tiesas kanceleja, uz to aicināti aptuveni 500 lietas dalībnieku un 20 advokātu. Rīgā nav tik lielas tiesu zāles, kurā varētu uzņemt visus lietas dalībniekus, tāpēc Tiesu administrācija ir sameklējusi šo iespēju un par konferenču zāles īri dienā maksās 360 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes izstāžu centra BT1 direktors Jānis Zvirbulis šonedēļ esot ticies ar Zemgales priekšpilsētas tiesas administrācijas darbiniekiem, lai vienotos par tiesas sēdes vajadzībām atbilstošu zāles iekārtojumu. Zālē nebūs nepieciešams speciāls apcietinātajiem paredzēts norobežojums, jo neviena apsūdzētā persona nav apcietināta.
No šaubu ēnas jātiek vaļā
Vēl nav skaidri zināms, vai lietu iztiesās Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas Dainas Treijas nozīmētie tiesneši. Tiesas sēdes priekšsēdētājs Erlends Ernstsons un tiesnese Dzintra Zemitāne, uzskatot, ka viņiem ir interešu konflikts, sevi atstatījuši no lietas izskatīšanas, iesniedzot savu lēmumu tiesas priekšsēdētājai. Ernstsons norādījis, ka viņam ir virtuālā draudzība sociālajā vietnē “Facebook” ar apsūdzētā sagruvušās ēkas būvinženiera Ivara Sergeta advokātu Artūru Zvejsalnieku un cietušo Mārci Lioru Skadmani, kurš ir Latvijas–Lielbritānijas tirdzniecības kameras vadītājs. Savukārt tiesnese Zemitāne uzskata, ka viņa nedrīkst iztiesāt šo procesu, jo personīgi pazinusi bojā gājušo ugunsdzēsēju Vilni Šteinīti. Tiesas priekšsēdētāja Treija nav atzinusi šos lēmumus par vērā ņemamiem, jo tie nav balstīti uz Kriminālprocesa likumā norādītajiem interešu konfliktiem.
No šaubu ēnas, ko tiesneši ap sevi ir radījuši, jātiek vaļā, tāpēc pirmajā tiesas sēdē tikšot noskaidrots, vai procesā iesaistītās personas piekrīt, ka šie abi tiesneši netiek atstatīti no lietas izskatīšanas.
Tiesas priekšsēdētāja par trešo tiesnesi norīkojusi Aigu Freimani, bet par rezerves tiesnesi – Elīnu Leitāni, kura nepieciešamības gadījumā aizstās pamattiesas sastāvu.
Biedrības “Zolitūde 21.11.” pilnvarotā pārstāve Regīna Ločemele–Luņova diezgan droši apgalvoja, ka no cietušo puses neviens negrasoties izteikt neuzticību kādam no tiesnešiem, taču tik drošas informācijas nav no apsūdzētajiem. Ja gadījumā izskanēs neuzticības apliecinājums, pirmā tiesas sēde būs ļoti īsa, jo šis tiesas sastāvs nevarēs uzsākt lietas izskatīšanu un būs jāmeklē jauni tiesneši.
Mārcis Liors Skadmanis traģēdijas dienā zaudēja māsu, un viņš ir pārliecināts, ka nevar uzskatīt par personīgu draudzību sekošanu ziņām un informācijai, ko persona izplata virtuālajā pasaulē un kas neskar šīs personas privāto dzīvi.
“Judikatūrai, tiesām vajadzētu izanalizēt, vai konkrētu personu ievietotās informācijas lasīšanu sociālajās vietnēs var uzskatīt par draudzību ar konkrēto cilvēku,” iesaka bojā gājušās sievietes brālis un piebilst, ka viņam nav personīgas draudzības ar pieminēto tiesnesi. “Tīri cilvēcīgi var saprast, ka tiesnesis ir meklējis iemeslus, lai atteiktos no šīs apjomīgās, smagās lietas, bet šaubos, vai tas ir pareizākais ceļš,” secina Latvijas–Lielbritānijas tirdzniecības kameras vadītājs.
