Gads rindā uz mājas nodošanu. Ne jau cilvēku vainas pēc – tā ir birokrātija 35
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīdzinieks Ralfs Rozītis pauž izbrīnu par Valsts zemes dienestu, kurš neļauj viņam nodot ekspluatācijā Carnikavā uzbūvēto privātmāju.
Lai ēku nodotu ekspluatācijā, vispirms viņam jāpasūta ēkas kadastrālā uzmērīšana, ko 20. oktobrī arī izdarījis, samaksādams par pakalpojumu. Bet pēc nedēļas no Valsts zemes dienesta (VZD) saņēmis atbildi, ka uzmērīšana varot notikt… 2023. gada septembrī.
Ko iesākt, neviens nezina
“Sākumā likās, ka man acis nerāda vai ieviesusies kāda pārrakstīšanās kļūda,” stāsta Ralfs, “bet ne! Uz uzmērīšanu un mājas nodošanu ekspluatācijā man jāgaida teju gads!”
Kad, piezvanot uz VZD, Ralfs jautājis kādai darbiniecei, ko tagad iesākt, viņa atbildējusi īsi: “Es nezinu…”
“Ja mājas būvniecībai cilvēks aizņēmies naudu privātuzņēmumā vai bankā, kā tas bieži notiek, un ar noteiktām saistībām pret aizdevēju, tad tagad viņš tās nevar izpildīt valsts dēļ,” spriež Ralfs. “Pieļauju, ka tādā pašā ķezā esmu iekūlies ne tikai es, bet simtiem vēl citu jaunbūvju īpašnieku, kuri gribētu nodot ēkas ekspluatācijā.”
Pieprasījums trīskāršojies
Uz manu jautājumu, kāpēc uz būvju kadastrālo uzmērīšanu jāgaida gandrīz gads, VZD pārstāve Baiba Kantiņa atbild, ka pašlaik pēc šī pakalpojuma esot liels iedzīvotāju pieplūdums. Iemesls tam esot Būvniecības likumā ieviestā prasība, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim jānodod ekspluatācijā ēkas, kuru būvniecība bijusi uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra.
“Šogad māju īpašnieki ir sevišķi sarosījušies, tāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieprasījums pēc šī pakalpojuma trīskāršojies,” skaidro VZD pārstāve. “Esam saņēmuši pat pieteikumus uzmērīšanai tādām būvēm, kuru būvniecība bijusi iesākta vēl pagājušā gadsimta 60. gados.
Tāpēc pašlaik māju īpašniekiem jārēķinās, ka Latvijas reģionos pakalpojuma izpildes laiks ir aptuveni seši mēneši. Bet Rīgas reģionā līdz pat deviņiem mēnešiem. Kamēr visi šie īpašumi nebūs apsekoti, rindas nekļūs mazākas un laiks īsāks.”
Trūkst uzmērītāju
VZD pārstāve taisnojas, ka ātrāk uzmērīt neesot iespēju, tāpēc ka būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālistu skaits Latvijā esot ierobežots. Nacionāla mēroga būvprojektus, kā arī tos, kurus īsteno ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, VZD skatot tā, lai neapdraudētu to īstenošanu.
Atgādināšu, ka no šī gada 1. oktobra pašvaldības var pacelt nekustamā īpašuma nodokli tām ekspluatācijā nenodotajām dzīvojamām ēkām, kuru būvniecība bijusi uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra un kuras to īpašnieki izmanto. Kā “Latvijas Avīzē” rakstīju šī gada jūlijā, par paaugstinātās likmes piemērošanu ēkām, kuras līdz šī gada 30. septembrim nebūs nodotas ekspluatācijā, īpašniekus jau bija brīdinājusi Jelgavas pašvaldība, Carnikavas novada pašvaldība un vairākas citas.
VZD lūdzis atlikt nodokļa piemērošanu
Jautāta, ko iesākt Ralfam Rozītim un citiem iedzīvotājiem, kuriem VZD nespējas dēļ par ekspluatācijā nenodotu ēku pašvaldības var uzlikt 15 reižu lielāku paaugstināta nekustamā īpašuma nodokli, Baiba Kantiņa atbild, ka VZD esot vērsies Latvijas Pašvaldību savienībā ar lūgumu atlikt paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu ekspluatācijā nenodotajām ēkām. Daudzas pašvaldības šim VZD lūgumam jau esot atsaukušās, ieviešot grozījumus saistošajos noteikumos.
Vienā rindā ar gulētājiem
“Var jau saprast Valsts zemes dienestu, kuram trūkst darbinieku ēku uzmērīšanai,” spriež Ralfs Rozītis, “bet iznāk pavisam ačgārni. Tie būvju īpašnieki, kuri gulēja uz ausīm un par nodošanu ekspluatācijā nelikās ne zinis gadiem ilgi, pašlaik stāv vienā rindā ar mani un vēl simtiem citu, kuri pūlas visu izdarīt laikus un pēc visām likuma prasībām.”
Interesanti, ka 2. novembrī, kad satikos ar Ralfu Rozīti, viņš parādīja 28. oktobrī no VZD saņemto vēstuli, kurā rakstīts, ka sakarā ar būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu skaita pieaugumu plānotais ēkas apsekošanas periods – 2023. gada 11.– 22. septembris. Bet, kad tajā pašā dienā jautāju VZD, kāpēc uz uzmērīšanu Ralfam jāgaida gads, jau nākamajā dienā gan no īpašnieka, gan VZD saņēmu vēsti, ka pakalpojuma izpildes laiks mainīts un būs 2023. gada 6.–17. februāris…
Pēc tā iznāk vēl ačgārnāk. Mājas īpašniekam, kurš pasūdzas “Latvijas Avīzē”, VZD tomēr atrod iespēju saīsināt pasūtījuma izpildes laiku līdz aptuveni četriem mēnešiem, skaitot no 20. oktobra, kad Ralfs Rozītis bija iesniedzis būvju uzmērīšanas pieprasījumu Būvniecības informācijas sistēmā. Bet kā būs ar simtiem citu ralfu, kuriem jānodod uzceltās mājas? Vai viņiem arī vispirms jāvēršas pēc palīdzības “Latvijas Avīzē”?
Vaino maksimālo būvniecības termiņu
Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, noteikts maksimālais individuālo dzīvojamo māju būvdarbu termiņš – astoņi gadi, skaitot no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanu.
Likums skar ģimeņu privātmājas, saimniecības ēkas vai dārza mājas, kurām būvatļaujas bijušas izsniegtas pirms 2014. gada 1. oktobra un kurām nebija norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.
Pēc likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” un vietējo pašvaldību izdotajiem saistošajiem noteikumiem ekspluatācijā nenodotas ēkas īpašniekam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā līdz brīdim, kad ēka tiek nodota ekspluatācijā. Ar paaugstināto nodokli īpašumu apliek jau no nākamā mēneša pēc būvniecības termiņa izbeigšanās.
2012. gada 10. janvārī Ministru kabinetā apstiprinātajos Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos noteikts, ka būves kadastrālo uzmērīšanu izpilda šādos termiņos:
līdz 22 darbdienām vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot ēku ar kopējo būvtilpumu, kas lielāks par 5000 m3;
līdz 15 darbdienām kadastrāli uzmērot ēku ar kopējo būvtilpumu, kas nepārsniedz 5000 m3.
Jāmaina sistēma
Būvuzņēmuma “YIT Latvija” valdes loceklis Andris Božē: “Būvniecības likumā izdarītie grozījumi, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, noteica, ka visas būvatļaujas, kas izsniegtas pirms šī datuma, pēc astoņiem gadiem – 2022. gada 1. oktobrī – būtībā zaudē spēku, tātad visi būvdarbi jāpabeidz. Turklāt tas attiecas uz visām būvēm – gan biroju, gan daudzstāvu dzīvojamām ēkām ar 100 dzīvokļiem, gan ģimeņu privātmājām vai dārza mājām.
Ekonomikas ministrija toreiz skaidroja, ka, ieviešot šos likuma grozījumus, valsts gribēja cīnīties ar cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri ļaunprātīgi nenodod ēkas ekspluatācijā un vienlaikus jau sākuši tās lietot.
Šāds paskaidrojums man liekas dīvains, jo es nevaru iedomāties, ka var lietot biroju ēku, industriālo vai tirdzniecības centru, nenododot to ekspluatācijā. To varbūt var attiecināt uz ģimeņu privātmājām, kaut arī tās vietējā būvvalde varētu viegli pārbaudīt arī bez šādām likuma prasībām.
Man nekā nav saprotams, kāpēc būvju kadastrālā uzmērīšana joprojām ir valsts monopols. Tagad skaidri redzams, ka monopolists netiek ar to galā – cilvēkiem un uzņēmumiem jāgaida mēnešiem ilgi. Piedevām par ekspluatācijā nenodotu ēku vēl draud vairākkārt lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Un tas laikā, kad iedzīvotājiem jau tā grūti samaksāt par milzīgajiem elektrības un siltuma rēķiniem.
Sertificētie mērnieki, kuri strādā privātfirmās, drīkst uzmērīt zemi. Bet ēkas nezin kāpēc nedrīkst! Turklāt ēku uzmērīšana būtībā ir nevajadzīgs, dārgs un laikietilpīgs pasākums, tāpēc ka katrai ēkai jau ir izpilddokumentācija, kas jau apliecina, ka ēka ir izbūvēta saskaņā ar projektu.
Ēku uzmērīšana jānodod privātuzņēmumu rokās, kas izmantotu sertificētos mērniekus, līdzīgi kā tas ir citās valstīs. Otrs atrisinājums – iekštelpu kadastrālā uzmērīšana jāatceļ vispār, aizstājot to ar būves izpildmērījumiem, kurus paraksta sertificēts arhitekts.”
