Izloze vai pakāpenība? Kā tirgos Dziesmu svētku biļetes? 0
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju, 40 000 dalībnieku, 60 pasākumi, no kuriem trešdaļa – par maksu. Tomēr jau tagad skaidrs, ka ar 6,5 miljoniem eiro valsts budžeta finansējuma strauji kāpjošās inflācijas dēļ svētku norisei nepietiks un vajadzēs vismaz 3,2 miljonus papildus. Šādi skaitļi šobrīd raksturo XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII deju svētkus, kas noritēs nākamgad no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Tagad tie iegājuši karstākajā sagatavošanas posmā.
“Aktīvais svētku gatavošanas laiks rit pilnā sparā – jau šovasar ikviens interesents var iepazīties ar trīs lielo nozaru repertuāru visā Latvijā, skanot koru un pūtēju orķestru koncertiem, kā arī norisinoties tautas deju nozares koncertam Alūksnē,” vakar Dziesmu un deju svētku padomes sēdē teica kultūras ministrs, padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis. Dziesmu svētku virsdiriģents Ārijs Šķepasts, atsaucoties uz Mežaparka estrādes pārbūves arhitektu Austri Mailīti, ierosināja turpmāk estrādi saukt par Sidraba birzi, jo šis nosaukums labāk iemiesojot pārbūves ideju. Tomēr daudz vairāk laika sēdē tika veltīts praktiskiem jautājumiem, problēmām un jauninājumiem.
Pēc svētku izpilddirektores Dainas Markovas teiktā, kopš marta, kad viņa stājās šajā amatā, ir izveidots Dziesmu un deju svētku birojs, kurā pašlaik strādā pieci cilvēki, starp viņiem divi virsproducenti un – jaunums – tehniskais direktors. Svētku mākslinieciskajā padomē plānots projektus prezentēt līdz 2022. gada novembrim, bet iepirkumus iecerēts izsludināt ne vēlāk kā 2023. gada janvāra sākumā. Tiks arī izveidots drošības protokols, kas ir jaunums šajos svētkos.
Jau šā gada augustā esot jābūt skaidrībai par to budžetu, kuram inflācijas un citu ar ģeopolitisko situāciju saistīto sarežģījumu dēļ vajadzēs līdzfinansējumu, kas, pēc Naura Puntuļa teiktā, varētu būt no 3,2 līdz 3,5 miljoniem eiro.
Tomēr arī tas ir ar nosacījumu, ka svētku biļešu cenas pieaug par 30%, tāpat rīkotāji plāno par 30% palielināt citus pašu ieņēmumus. “Ņemot vērā nodokļu izmaiņas saistībā ar autordarbu apmaksu, sākot no 2023. gada, kā arī izejvielu, pārtikas cenu, degvielas, elektrības cenu un nakšņošanas izdevumu pieaugumu, prognozējam, ka būs nepieciešams papildu finansējums, lai realizētu iecerēto svētku programmu,” teic D. Markova.
Tomēr tiek uzsvērts, ka liela daļa pasākumu būs bez maksas, kā arī būs nodrošināta liela pieejamība digitālajā pasaulē.
Izskan arī, ka šie svētki nevar cerēt uz tik lielu ziedojumu apjomu kā 2018. gadā, jo ir mainījušies likumi, kas nosaka nodokļu atlaides ziedojošajiem uzņēmumiem. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece gan šajā saistībā norādīja, ka arī pašiem uzņēmumiem būtiski ir saprast, par ko tad tiek ziedots – par ideju vai arī par nodokļu atvieglojumiem.
Izloze vai pakāpenība?
Daina Markova atzina, ka viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kā aizvien, ir svētku biļešu tirdzniecība uz diviem pieprasītākajiem notikumiem – Noslēguma koncertu Mežaparkā un deju lielkoncertu Daugavas stadionā –, kas pārvērtās par lielu problēmu 2018. gada svētkos.
“Ja tiktu atbalstīts variants ar izlozi, tad būtu jāsaprot, ka tā būtu izloze par tiesībām nopirkt biļeti, nevis pašu biļešu izloze,” uzsvēra svētku izpilddirektore. Procesā tiktu iesaistīts no datu drošības viedokļa stabils resurss – vietne “latvija.lv”, tomēr viens no pretargumentiem ir tas, ka šāda kārtība izslēgtu ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus.
Tā kā nav pārliecības, ka sabiedrības vairākums izprastu šīs izlozes būtību, svētku organizatori sarunās ar potenciālajiem biļešu tirgotājiem tomēr atzinuši, ka tas nebūtu labākais variants. Pēc Dainas Markovas teiktā, par tādu atzīts pakāpenības risinājums, kad biļetes uz dažādiem svētku pasākumiem tirdzniecībā nonāks pakāpeniski, izmantojot tradicionālo biļešu tirdzniecības veidu. Savukārt biļešu tirgotājs tiks izvēlēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem – publiskā iepirkuma procedūrā.
Jau tagad skaidrs, ka biļešu rezervācijas un ielūgumi veidos ļoti nelielu biļešu procentu (rezervācijas – tikai valsts augstākajām amatpersonām un diplomātiskajam korpusam, bet ielūgumi – 2%), tomēr joprojām nav atbildēts jautājums, kā pie biļetēm varēs tikt agrākie un esošie svētku dalībnieki. Kā uzsver svētku organizatori, starp viņiem ir gan tie, kas piedalījušies iepriekšējos svētkos, gan lielā sabiedrības daļa – Dziesmu svētku kopiena –, kas atbalsta ikkatru dalībnieku – izgludina kreklu vai ved uz mēģinājumiem. Šis jautājums, kā arī daudzi citi vēl tiks skatīti detalizēti – arī saistībā ar svētku nolikumu.
Daugavas stadiona segums – jau palietojies
Svētki noritēs aptuveni 30 Rīgas vietās, kuru vidū būs arī pilnībā pārbūvētā Mežaparka estrāde – tur paredzēti divi “a cappella” koncerti, viens ar pūtēju orķestru piedalīšanos – un Daugavas stadions, kur gan novērojamas problēmas ar tā seguma tehnisko stāvokli. Neraugoties uz to, ka šī norises vieta salīdzinoši nesen nodota ekspluatācijā, tas esot jau “palietojies”, un, dejojot ar pastalām, uz tā slīdot kājas.
Saistībā ar šiem svētkiem jauna, bet patiesībā vēsturiska norises vieta būs Esplanāde, kur plānots izveidot Dziesmu svētku parku – dalībnieku un skatītāju satikšanās vietu ar publiskiem demonstrējumiem, skatuvi un radio studiju.
Svētki notiks arī “Arēnā Rīga”, Ķīpsalas hallē, Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Rīgas Domā, “Hanzas peronā”, Rīgas dievnamos.
Kopumā Dziesmu svētki, kas nākamgad svinēs skaisto 150. gadskārtu, šoreiz tiek gatavoti un notiks ļoti sarezģītā situācijā – neprognozējamu ģeopolitisko un inflācijas faktoru, pārtikas sadārdzināšanās, dažādu piegāžu aizkavēšanās, ziedojumu apjoma samazināšanās dēļ. Turklāt galvassāpes organizatoriem sagādā arī objektīvi ārējie apstākļi – būvniecības un remonta darbi Rīgas satiksmes infrastruktūras objektos.
Jāņem vērā arī epidemioloģiskās situācijas negatīvā ietekme, kas rudenī var sagādāt atkal jaunus ierobežojumus. Kultūras ministrs N. Puntulis šajā ziņā gan bija apņēmīgs: “Mūsu politika atšķirsies no iepriekšējās, jo Dziesmu svētki būs jau pēc gada.”
Cik izmaksās svētki
XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētku plānotais budžets 2022. gada jūnijā (eiro)
Kopējais budžets: 6 500 000
Biļešu ieņēmumi: 3 988 665
Ziedojumi: 500 000
Citi ieņēmumi: 376 604
Kopā: 11 365 270
