Gadījuma darbs jeb haltūras: kādu nodokļu režīmu tam var piemērot? 23
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Kā iespējams oficiāli noformēt gadījuma darbu? Kādu nodokļu režīmu piemērot gadījuma darba strādniekam?” – jautā Māris N.
Darba attiecības regulē Darba likums, savukārt uzņēmuma līgumu, pakalpojuma līguma slēgšana notiek saskaņā ar Civillikuma normām, norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas pārstāve Dace Stivriņa. Darba tiesisko attiecību gadījumā darbiniekam tiek noteikts darba laiks, ierādīta darba vieta, kā arī piešķirti rīki un līdzekļi norādītā darba veikšanai. Nepieciešamība pakļauties darba devēja iekšējai kārtībai un darba izpildes kontrole arī liecina par to, ka starp personām pastāv nevis uzņēmēja un pasūtītāja, bet gan darba devēja un darbinieka attiecības.
Piemērotākais nodokļu režīms jāizvēlas pašam
Par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā norādāms, ka darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot Darba likuma 44. pantā noteiktos gadījumus. Atbilstīgi likumā minētajam darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot arī gadījuma darbu, kas uzņēmumā parasti netiek veikts.
“Līdz ar to, ja ir nepieciešamība uzņēmumā darba tiesisko attiecību ietvaros veikt gadījuma darbu, kas uzņēmumā parasti netiek veikts, ir slēdzams rakstveida darba līgums uz noteiktu laiku. Šādā darba līgumā obligāti jānorāda tā beigu termiņš vai arī apstākļi, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu,” uzsver VDI pārstāve.
Valsts ieņēmumu dienestā paskaidro, ka piemērotākais nodokļu režīms jāizvēlas personai pašai, vienojoties ar otru līgumslēdzēju. Ja par gadījuma darbiem tiek slēgts darba līgums, tad darba devējs ietur un maksā nodokļus no darba algas. “Jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, ārpus darba tiesiskajām attiecībām uzskatāma par saimniecisko darbību. Tāpēc, veicot gadījuma darbus ārpus darba tiesiskajām attiecībām un saņemot par to atlīdzību, personai vispirms jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam,” norāda VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Jāizvērtē nodarbošanās raksturs un atbilstība
No saimnieciskās darbības ienākuma var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā kārtībā. Pensionāriem un I un II grupas invalīdiem par noteiktām saimnieciskās darbības jomām (piemēram, zāles pļaušanas un krūmu griešanas pakalpojumu sniedzējam, skursteņslauķim) un izpildoties noteiktiem kritērijiem ir iespēja izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, kas ir fiksēts maksājums (17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā). “Gadījuma darbu veicējs, reģistrējot saimniecisko darbību, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmuma nodokli, tomēr jāņem vērā – izvēloties šāda nodokļa režīmu, nodoklis tiek aprēķināts no visiem ieņēmumiem, neatskaitot nekādus ar darba veikšanu saistītos izdevumus, kā arī par to periodu, kad bijis mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, nebūs tiesību piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un citus atvieglojumus (piemēram, par apgādību, par invaliditāti),” paskaidro VID pārstāve.
Ja persona gadījuma darbus sniedz juridiskai personai (uzņēmumam) uz uzņēmuma līgumu pamata, tad persona var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēja. Šādā gadījumā uzņēmums no fiziskās personas atlīdzības ieturēs nodokļus (iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) tādā pašā kārtībā kā algotam darbiniekam. Ja uzņēmuma līgums par gadījuma darbu veikšanu ir slēgts ar fizisku personu, tad gan obligāti jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam.
