Gadiem krātas dusmas var radīt veselības problēmas 0
Sveicināti! Gribēju pajautāt par dusmām. Mani mācīja, ka dusmoties ir slikti, un jaunībā man izdevās “norīt” gandrīz visu savu neapmierinātību. Taču nu man jau drīz 40 un arvien grūtāk kļūst noslēpt dusmas un tikt ar tām galā vienatnē. Varbūt tas nav saistīts ar dusmām, taču man bieži sāp galva, paceļas asinsspiediens. Vai tiešām dusmoties ir tik slikti? Vineta
Ilze Akmene, psihoterapijas speciāliste: “Sveicināti! Dusmas pašas par sevi nav ne pozitīvas, ne negatīvas. Drīzāk dusmu galaprodukts – emociju izvirdums – ir nepatīkams, neatkarīgi no tā, vai piedzīvojam to paši vai redzam, kā tas notiek ar citiem. Līdz ar to no paaudzes uz paaudzi nereti ceļo šī “gudrība”, kā no spēcīgām dusmu izpausmēm izvairīties, jo tās taču sašūpo mieru, izjauc ģimenes emocionālo komfortu. Un bērniem tiek iemācīts, ka mūsu dzimtā visi paši tiek galā ar dusmām, ka labi bērni nedusmojas utt.
Diemžēl gadiem apspiestas dusmas var novest pie psihosomatiskām izpausmēm, tādām kā jūsu minētās galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens, kuņģa un zarnu trakta kaites, sirds un asinsvadu slimības. Lai gan cēlonis tam var būt psihosomatisks, noteikti gribu piebilst, ka ar minētajām problēmām jāvēršas pie ārsta.
Jūsu varā ir, izprotot savu veselības problēmu iemeslus, novērst vai vismaz samazināt minētos simptomus nākotnē.
Svarīgi, kā dusmas tiek izpaustas. Maza bērna un pieauguša cilvēka dusmu izpausmēm nevajadzētu būt vienādām – pieaugušajam būtu jāmāk dusmas paust konstruktīvi.
Nereti dzirdēts viedoklis, ka dusmām nedrīkst ļaut vaļu, jo tad tās var izlauzties destruktīvi un pat postoši.
Piemēram, Grenlandes apceļotājs Juris Ulmanis bija atradis lielisku frāzi – tas nav okei, ka tu tā dari. Kādam varbūt šķiet – kas nu tās par dusmām? Bet svarīgi par savu neapmierinātību ar situāciju runāt, cik vien ātri var – tiklīdz ir piemērota situācija, pateikt cilvēkam, kas jūs sadusmojis, ka tas nav okei.
Protams, katrs atrod vārdus, kādi ir piemēroti viņam, bet uzskats, ka dusmas nozīmē vienīgi masīvu agresīvu izlādi, skandālu, tautas valodā runājot, histēriju, ir nepamatots. Dusmoties adekvāti nozīmē darīt zināmu cilvēkam, kura rīcība jūs sadusmojusi, ka tā jums šķiet nepieņemama.
Visbiežāk ar šiem vārdiem pietiek, lai otrs cilvēks saprastu, ka pārkāpis jūsu personiskās robežas, un padomātu, kā izturēties turpmāk, lai attiecības saglabātos labas. Savukārt cilvēkiem, kuri nevēlas neko mainīt savā uzvedībā, kaut arī jums tā šķiet nepieņemama, varbūt nav vietas jūsu dzīvē, vai arī kontakti ar viņiem jāierobežo līdz minimumam.
Nereti, kaut arī izpaužot savas dusmas nobriedušā un adekvātā veidā, nekliedzot un nevienu nepazemojot, cilvēkus māc bažas, ka viņus vairs nemīlēs un necienīs, ja reiz viņi atļāvušies paust savu neapmierinātību. Patiesībā ir gluži otrādi – dusmošanās palīdz nospraust savas robežas un likt citiem ar tām rēķināties, kā arī aizstāvēt savas tiesības, un tas rada apkārtējos cieņu.
Katrā ziņā, ar tādu citi cilvēki nerēķinās kā ar nopietnu spēlētāju dzīves laukumā. Pašcieņā ietilpst apziņa, ka es esmu tikpat vērtīgs un labs kā citi cilvēki un arī man kaut kas var nepatikt.
Nav jau arī iespējams, ka mums patiktu pilnīgi viss. Kā jau minēju, galvenais ir, kā mēs to izpaužam – pārdomāti vai vienkārši apvainojot otru. Lai par ko dusmas būtu radušās, vienmēr iespējams atrast veidu, kā tās izpaust, lai nenodarītu pāri nevienam.
Jūsu organisms sūta signālus, ka jums jāiemācās tikt galā ar savām emocijām un sajūtām, jāiemācās ar tām apieties. Ir saprotami, ka nav viegli to izdarīt, ja arī vecāki to nav pratuši – bijuši aizņemti ar saimnieciskām rūpēm, ģimenes izdzīvošanu. Kāds sacīs, ka arī šodien daudzi domā par izdzīvošanu. Jā, taču laiki ir mainījušies, mūsu dzīvē ir ienācis emocionālās inteliģences jēdziens, kas prasa, lai mēs savas emocijas prastu regulēt. Turklāt šī prasme nemaksā neko – tas ir jautājums par paša gribu un mērķtiecību. Lai jums izdodas dusmas paust konstruktīvi!