Gadiem ieilgusi Pārdaugavas ielu sakārtošana tik ātri neatrisinās 0
Ielu stāvokli Rīgā iedzīvotāji vērtē visai atšķirīgi, diemžēl visbiežāk tomēr negatīvi. Neizpratnes pilnu vēstuli saņēmām no kāda Aizupes ielas iedzīvotāja, kurš vaicā, kādēļ 70 gadus pēc Otrā pasaules kara šī iela joprojām ir briesmīgā stāvoklī. Lūk pati vēstule:
“Labdien! Savā laikā Rīgas domei sūtītas gan individuālas, gan kolektīvas vēstules ar lūgumu uzlikt asfaltu Aizupes ielai. Ir bijušas dažādas atbildes. Gan tādas, kurās solīts iekļaut Aizupes ielu asfaltējamo ielu sarakstā, gan tādas, kurās teikts, ka tā jau ir iekļauta un ielu asfaltēs, tiklīdz būs finansējums, gan tādas, ka neesot līdzekļu un tātad neasfaltēs.
Audiencē pie Rīgas domes Satiksmes departamenta priekšnieka man darīja zināmu, ka esot politisks Rīgas domes lēmums nedot līdzekļus ielu asfaltēšanai. Protams, lai radītu iespaidu, ka kaut kas tiek darīts ielas stāvokļa uzlabošanai, Aizupes ielā uzbēra dolomīta maisījumu ar kaut ko, kas rada neciešamus baltus dolomīta putekļu mākoņus vasarā un neskaitāmas bedres pārējā laikā.
Laikā, kad Tēriņu ielā notiek kārtējais ielas remonts, Aizupes ielā kustība notiek dinamiski, to izmanto arī maršruta taksometri. Izbrīnu rada arī fakts, ka savā laikā šajā privātmāju rajonā, ko sauca par “nomaļniekiem”, ielas bija pilnīgi vienādas tehniskā ziņā, t. i., smilšainas. Tomēr laika gaitā uz Alsungas, Apguldes, Vecmoku un Codes ielas parādījās daļējs asfalta segums, bet Aizupes iela tā arī palika aizmirstībā.
Pēc Otrā pasaules kara ir pagājis 70 gadu. Vai tiešām pa šo laiku Rīgā nevarēja uzklāt asfaltu Aizupes ielā? Kungi Rīgas domē cīnās par varas saglabāšanu, tad, lūdzu, lai parāda reālos darbos, nevis tikai populistiskos saukļos.”
Pārsūtot šo vēstuli RD Satiksmes departamentam, ar tā sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Ahunas-Ozolas starpniecību saņēmām šādu skaidrojumu: “Informējam, ka Rīgā ir vairāk nekā 200 ielu ar grants segumu, kurām nepieciešama rekonstrukcija. Departaments ik gadu veic grantēto ielu seguma rekonstrukciju prioritārā secībā, izvērtējot maksimālo iespējamo ieguvumu un izlietojot finanšu līdzekļus.
Lai lemtu par ielas seguma maiņu, tiek vērtēti vairāki kritēriji – maksimāls ieguvums, izlietojot finanšu līdzekļus (iedzīvotāju skaits, kuri ik dienu izjutīs ieguvumu), tehniski ekonomiskais ieguvums (problēmas ar zemes īpašumiem u. c.), iespējas ielu izbūvēt atbilstoši Latvijas valsts standartam (lietus ūdens novades sistēma, atbilstošs ielas platums u. c.).
Mainīt ielu segumu departaments var tikai gadījumā, ja ir izstrādāts ielas tehniskais projekts. Aizupes ielas tehniskais projekts ir izstrādes stadijā. Lai atvieglotu iedzīvotāju pārvietošanās ērtības Aizupes ielā, pirms ziemas sezonas tiks veikti greiderēšanas darbi un regulāri uzturēšanas darbi.
Satiksmes departaments noraida jebkādus pārmetumus, ka ielas rekonstrukcija netiek veikta politiska lēmuma dēļ. Satiksmes departamenta prioritātes nākamajam gadam ir pabeigt iesāktos valsts nozīmes projektus, kas tiek līdzfinansēti ar Eiropas reģionālo fondu atbalstu, kā arī Ulmaņa gatves satiksmes pārvada pār dzelzceļu rekonstrukcija.”
