Gadi māca baudīt dzīvi 0
“Aizejot pensijā, esmu atklājusi sev dzīvi – brīvais laiks, ko tagad izbaudu, un daudzo gadu pieredze man iemācījuši priecāties par lietām, kādas tās ir. Dzīvē ir daudz skaistuma, ko ikdienas darbu ritumā cilvēki nepamana. Kaut vai dārzs,” stāsta Zaiga Cēpure (70).
Vairāk nekā 49 saspringtajā mediķes darbā pavadītie gadi, ko viņa strādājusi līdztekus par Cēsu rajona ārsta vietnieci metodiskajā darbā un laboranti, šodien šķiet paskrējuši kā mirklis. “Mans darba mūžs pagāja trakā skriešanā, un vēl vakarā, kad pārnācu no slimnīcas, tā vietā, lai ietu strādāt dārzā, turpināju domāt, kas darāms nākamajā dienā. Nevarēju vienkārši aiziet uz dārzu un nodoties vienīgi tam, lai priecātos par skaistumu visapkārt, klausītos putnu dziesmās un vērotu dabas ziedēšanu, neskatoties pulkstenī,” Zaiga skaidro.
Viņa allaž dzīvojusi ar domu, ka katru dienu kaut kas jauns jāiemācās un labs jāizdara. Tā mūža garumā sakrājies tik daudz vaļasprieku, ka ne izskaitīt, un arī šodien laiks ir piepildīts. Viņa aizrāvusies ar nūjošanu un ik dienu dodas garās pastaigās, vingro, nodarbojas ar puķkopību un dārzkopību, strādā rokdarbus un rūpējas par ģimeni. Tikai tagad vairs nav jāgaida, ka naktī kāds piezvanīs un būs jāskrien noteikt asinsgrupu akūtam pacientam. Vienlaikus bijusī ārste ir laimīga, ka visu mūžu palīdzējusi cilvēkiem.
Atklāj retu slimību
Zaiga Cēpure dzīvo aktīvu un optimisma pilnu dzīvi par spīti retai un ļoti smagai slimībai – pulmonālajai hipertensijai. Viss sācies pirms pāris gadiem ar elpas trūkumu. Neraugoties uz to, ka vienmēr bijusi sportiska, piepeši viņa vairs nav varējusi pat tikt līdz darbam, jo, ejot pret kalnu, ik pa brīdim bijis jāapstājas atvilkt elpu.
Sākumā Zaiga domājusi, ka cieš vienkārši no sirds mazspējas. Taču tad izlasījusi, ka šādu simptomu gadījumā jāveic ehokardiogramma. Pārbaudē atklājies, ka seniorei ir stipri paaugstināts spiediens plaušu asinsvados. Ģimenes ārste tūlīt nosūtīja Z. Cēpuri uz Latvijas Kardioloģijas centru pie kardiologa Andra Skrides, kurš nodarbojas ar šā retā sindroma diagnostiku un ārstēšanu.
“Tagad, dzerot zāles, jūtos ļoti labi. Agrāk jau pirmajā kāpņu laukumiņā man trūka elpas, bet tagad neapstājoties varu uzkāpt līdz ceturtajam stāvam,” viņa saka. Diemžēl ļoti daudz cilvēku, kuri cieš no šīs retās slimības, par to nezina un vajadzīgo ārstēšanu nesaņem.
Tāpēc Zaiga Cēpure visiem iesaka – tiklīdz jūtams elpas trūkums, noteikti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Viņa iesaistījusies arī Pulmonālās hipertensijas biedrībā. Darbīgā kundze nejūt vajadzību pēc tās praktiskā atbalsta vai speciālajām nodarbībām un semināriem, taču biedrības kopā sanākšanas reizēs un saziņā ar citiem pacientiem smeļas gan emocionālu atbalstu, gan noderīgas zināšanas. Trešdien, Reto slimību dienā, viņi tiksies kopīgā geštaltterapijas nodarbībā un apmeklēs šīs biedrības organizētos koncertus.
Der izlaiduma kleita
Vienmēr optimistiskā seniore nekam neļauj kļūt par šķērsli aktīvam dzīvesveidam: “Vienkārši nevaru iedomāties, ka es gulšņātu vai vaimanātu. Esmu norobežojusies no savas kaites un par to vispār nedomāju.”
Ik rītu divas vai trīs stundas viņa velta savam pēdējā laika lielākajam vaļaspriekam – nūjošanai. Ar šo nodarbi viņa jau kļuvusi pazīstama plašā apkaimē, jo aicina izmēģināt arī citus un priecājas kādā no saviem maršrutiem sastapt jaunu nūjotāju. Jau vairākus desmitus gadu Zaiga stiprina kaulus arī vingrojot. Pateicoties veselīgiem ēšanas paradumiem un kustībām, šodien Z. Cēpure var lepoties, ka joprojām ietilpst savā vidusskolas izlaiduma kleitā. Arī no mums viņa atvadās, sakot: “Nu, meitenes, tad pērciet tik nūjas un sāciet staigāt!”
