Kuri šogad atzīti par gada tūrisma objektiem novados? 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā gadā Latvijas tūrisma objekti tika pamanīti gan pašu mājās, gan starptautiskā mērogā. Turklāt sadarbībā ar pasākumu rīkotājiem visa gada garumā tika organizētas dažādas aktivitātes, kas palīdzēja tūristu plūsmu vēl aktivizēt. Daži no iespaidu ceļojumiem ir pieejami publikai joprojām – arī pašā gada nogalē.
Drupas ar skatu nākotnē
Apbalvošanas ceremonijā Horvātijā Raunas pilsdrupas ar skatu torni ir saņēmušas starptautisko Eiropas Kultūras un tūrisma tīkla (ECTN) galveno balvu arheoloģijas objektu kategorijā.
Raunas pils celta 14. gs. otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā – no septembra līdz februārim. Sākoties Livonijas karam, pils būtiski necieta, jo krievu karaspēks to ieņēma bez cīņas, tās aizstāvjiem baidoties par Krievijas kņaza Ivana IV nežēlību, ja tie pretosies.
1582. gada revīzija liecina, ka tolaik pils vēl bijusi labā stāvoklī, taču vislielākos postījumus Raunas pilij nodarīja Polijas–Lietuvas konflikts ar Zviedrijas karalisti 17. gs. sākumā un vidū. 1683. gadā tika izdota pavēle likvidēt pils nocietinājumus – tika uzspridzināti priekšpils nocietinājumu posmi un starp tiem izveidotie aizsardzības torņi.
Lai gan pēc 1688. gada revīzijas galvenie pils korpusi atradušies salīdzinoši labā stāvoklī, tomēr apmēram simts gadus vēlāk tie jau bijuši drupās. Raunas pils ir pieskaitāma stiprākajām Vidzemes pilīm, un šobrīd pilsdrupas ir vienas no apjomīgākajiem un labāk saglabātajiem arheoloģijas pieminekļiem Latvijā. Šobrīd pilsdrupu tornī ir iekārtots skatu tornis.
Latgale ruļevoj!
Decembra sākumā tika pasludināti Latgales tūrisma gada balvas ieguvēji. Par aizvadītā gada labāko tūrisma produktu tika atzīts Līvānu stikla un amatniecības centrs, kur apskatāma garākā tautiskā josta Latvijā (94 m), bet kā labākais jaunais tūrisma objekts balvu saņēma atpūtas un izklaides parks “Škladi” Balvu novada Kubulos, kuru izveidojusi Rozīšu ģimene no Rīgas, taču uzņēmuma dibinātājs Dzintars ir dzimis šaipusē un Vīksnas pagastā atjauno dzimtas mājas, lai ģimene varētu atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latgalē.
Kubulos ir pieejamas divas lāzercīņu arēnas, kurās var piedalīties līdz pat divdesmit diviem dalībniekiem. Balvu novadā netrūkst skaistu dabas ainavu, tādēļ “Škladi” piedāvā velo nomu, lai varētu izmēģināt atjaunoto zaļo velo maršrutu pa apkaimes vēsturiskajām vietām. Atpūtas kompleksā ir arī 200 m² liela telpa gan dažādu svinību, gan semināru, meistarklašu un koncertu rīkošanai. “Pie mums Kubulos ir pieejama mierīga atmosfēra, kurā nesteidzīgi nobaudīt kafiju ar gardu kūciņu, bet mobilais burgera busiņš ir gatavs izbraukumiem pa visu Balvu novadu,” teic saimnieki.
Kurzemē pasniedz “Lielo Jēkabu”
Pēc divu gadu pārtraukuma, Kurzemes Tūrisma asociācija atjaunojusi tradīciju pasniegt tūrisma gada balvas “Lielais Jēkabs”, šogad pasniedzot balvu par ieguldījumu Kurzemes tūrisma attīstībā. Nominācijā “Vēsturisko vērtību un mūsdienu viesmīlības vēstnesis” Kuldīgas novads balvu pasniedza uzņēmējam Artim Rozītim. Viņš ir ne tikai “Stender’s Pica” picēriju tīkla un Baznīcas ielas apartamentu, bet arī Stafenhāgena nama īpašnieks Kuldīgā.
Šim koka namam ir vairāk nekā trīssimt gadu, un tas saistīts ar leģendu, ka 1702. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā no 8. līdz 24. janvārim te uzturējies zviedru karalis Kārlis XII. Tā kā seno ordeņa pili zviedru karaspēks bija izpostījis, karalim naktsmājas deva Kuldīgas birģermeistars Vīnholds Mumme. Stafenhāgena nama koridorā var apskatīt tur iebūvētu milzīgu koka lādi (2×2,5 m), ko esot atstājis pats karalis. Tā kalpojusi kā viņa apģērba glabāšanas vieta. Namā apskatāms arī lielākais manteļskurstenis visā Kurzemē.
Savukārt Saldus novads balvu pasniedza stacijas “Airīte” saimniekam Pēterim Stumburam nominācijā “Izaugsmes stāsts industriālā un kultūras tūrisma attīstībā”. Viņš ar ģimeni un domubiedriem agrāko dzelzceļa staciju Saldus novada Zirņu pagastā pārvērtis ievērojamā kultūrvietā, kurā iekārtotā ekspozīcija atklāj Latvijas dzelzceļa vēsturi, piedāvā ceļotājiem naktsmājas un vietu dažādiem pasākumiem.
Unikāls multimediāls ceļojums
Līdz 8. janvārim iespējams piedzīvot unikālu ziemas nakts ceļojumu Zemgalē “Lai šoziem pavasaris tuvu!”. Tas ir vienā vakarā baudāms vienots gaismas un skaņu uzvedums divos cēlienos divās norises vietās – atjaunotajā kultūrtelpā “Mežotnes baznīca” un greznajās Rundāles pils zālēs. “Šajā izrādē nav aktieru, nav teksta, bet ir kaut kas cits ļoti būtisks, jo uzveduma galvenais varonis ir pats apmeklētājs. Ar gaismas, skaņu, mūzikas, apkārtējās vides saspēli stāsts tiek pasniegts cilvēkam visapkārt, ieceļot viņu šī stāsta centrā un ļaujot piedzīvot pavasara atnākšanu ne tikai dabā, bet arī savā apziņā,” atklāj idejas autors un režisors Kārlis Anitens.
“Man patīk ziema, bet es vēlos, lai šajā cilvēcei sarežģītajā laikā būtu emocionāla sajūta, ka pavasaris ir tuvumā – tepat aiz kalna –, lai pārtrauktu stindzinošās kara šausmas un iedotu gaismu, kur virzīties tālāk.” Par uzveduma iedvesmas avotu un centrālo asi kalpojis latviešu dzejnieces Annas Brodeles dzejolis “Egles zieds”, kurā egle ir tā, kas pirmā sajūt, ka pavasaris tuvu, Ziemassvētkos iemirdzoties gaišās ugunīs. “Mums vajag šo egles gaismu iedegt arī sevī, novilkt taisni caur dabas pavasari uz cilvēces pavasari. Ģeometrijā ir aksioma, ka caur diviem punktiem var novilkt tikai vienu taisni, tāpēc uzvedums vienlaikus notiek divās atšķirīgās vietās.”
Kultūrtelpā “Mežotnes baznīca” apmeklētājus gaida gaismas, skaņu un akustisku atbalsu izrāde, bet Rundāles pils cēliens veidots kā pastaiga pa pils zālēm, vērojot greznās lustras, ēnu spēles uz pavasarīgajiem sienu rotājumiem un klausoties meditatīvu mūziku. Iestudējums baudāms pašu izvēlētā secībā, jo biļete nosaka konkrētu sākumlaiku tikai baznīcā.
Kultūrtelpa “Mežotnes baznīca”
Lai šādu multimediālu uzvedumu būtu iespējams šeit izveidot, jāzina Mežotnes evaņģēliski luteriskās baznīcas stāsts, kura atrodas blakus seno zemgaļu pilskalnam. Pirmā koka baznīca Mežotnē uzcelta jau 1582. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles par septiņdesmit jaunu baznīcu celtniecību, bet mūra baznīca ar pildrežģa konstrukcijas torni uzbūvēta 17. gs. otrajā desmitgadē. Pirmā pasaules kara laikā dievnams sašauts un nodedzināts, atjaunots un 1930. gadā no jauna iesvētīts.
1944. gada septembrī sašāva baznīcas torni, nodega jumts un sakristeja. Visa baznīcas iekārta pilnībā gāja bojā, saglabājās vien divi lietie zvani. Tikai 2019. gadā drupās esošās baznīcas torņa atjaunošanai Rundāles novada pašvaldība sāka īstenot pārrobežu sadarbības projektu, un 2021. gadā pēc 77 gadiem virs torņa beidzot pacēlās jumta kupols, ļaujot no torņa galerijas 27 metru augstumā vērot Mežotnes apkārtni – Zemgales līdzenuma ainavu ar rāmi plūstošo Lielupi.
Baznīcas torņa starpstāvos ir izvietota ekspozīcija, kas veltīta vēsturiskajiem notikumiem Mežotnes pilskalnā. Pateicoties vjetnamiešu mākslinieka Kao Vjeta Ngujena radītajai lielformāta gleznai, var apskatīt senās Mežotnes pilsētas apmērus – tā bijusi lielākā senpilsēta tagadējās Latvijas teritorijā (13 ha).
Savukārt lielformāta maketā attēloti zemgaļu pilskalna nocietinājumi 13. gadsimtā. Maketu atdzīvina seno cilvēku un dzīvnieku figūras sadzīviskās un kaujas ainās, kas izgatavotas, izmantojot 3D modelēšanu un drukas iespējas. Tornī apskatāmas arī seno zemgaļu arheoloģisko tērpu un rotu rekonstrukcijas, kuras darinājuši Bauskas novada amatnieki, izmantojot Mežotnes pilskalna apkārtnes un tuvāko zemgaļu zemju arheoloģiskos atradumus.
Gadu noslēgsim skrienot
Ir teiciens: kā Veco gadu pavadīsim, tā Jauno sagaidīsim. Lai nākamais gads būtu veselības pilns, gada nogalē tiek rīkoti dažādi skrējieni. Tradicionālais Ziemassvētku paskrējiens “Apkārt Alūksnes ezeram” startēs 24. decembrī plkst. 10 pie Alūksnes Kultūras centra un 21 kilometra garumā vedīs pa ļoti ainavisku apvidu.
“Lai radītu Ziemassvētku noskaņu, aicinām uz skrējienu ierasties rūķu cepurēs vai citā svētku ietērpā. Tie, kas šobrīd nejūtas gana stipri, lai pieveiktu visu distanci, var pievienoties sākumposmā un skriet līdz Lāzberģa pilij (ap 8 km), kur būs arī neliels kontrolpunkts ar iespēju tikt pie siltas tējas un kāda salda našķa,” sola organizatori.
Savukārt Aizkrauklē 27. decembrī ikviens novada iedzīvotājs un viesis aicināts piedalīties pirmajā Rūķu cepuru skrējienā, kur padomāts par visām vecuma grupām atbilstošām distancēm. Galvenais nosacījums dalībai – galvā jābūt rūķu cepurei.
Pulcēšanās skrējienam pie lielās Ziemassvētku egles Lāčplēša ielā 1 no plkst. 17.30, bet starts – plkst. 18. Paši mazākie rūķīši vecāku pavadībā varēs nočāpot Rūķu taku – aptuveni 800 metrus ap pilsētas dīķi, bet lielākie – izskriet Sniegbaltītes (ap 2 km) vai Lauska apli (4 km).
Lai visiem veselīgs un jauniem tūrisma atklājumiem bagāts Jaunais gads!
