Gādā tērpu sakņu dārzam 2
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zeme ir kautrīga, un tai nepatīk būt plikai. Ne vasarā, ne ziemā, tādēļ tālredzīgs saimnieks piesedz savas barotājas kailumu. Piemēram, augsnē vienmēr var kaut ko veselīgu iesēt.
“Latvijas dabā nekur nav redzami kaili augsnes laukumi, ja ir, tad tur ir noticis kaut kas slikts (nogruvumi, augsnes erozijas u. c.). Tādēļ arī mēs domājam, kā savā saimniecībā visu gadu pēc iespējas nodrošināt šo saudzējošo piesegumu. Viens no variantiem – starp kultūraugu dobēm atvēlēt vietu citiem augiem,” savu pieeju skaidro z/s “Atvases” saimnieks Andris Mangulis. Viņa saimniecībā par šo tēmu tiek veikts pētījums projektā par Eiropas Zaļā kursa veicināšanu.
Sēj puķes
Pavasarī augu rindstarpās sīpoliem, burkāniem, kāpostiem un zemenēm tiek gādāti kompanjoni. Tie ir: samtenes, kliņģerītes, bastarda āboliņš, lavandas, salvijas u. c.
Par to, kādu pienesumu tie dod, vēl pāragri runāt, taču viens ir skaidrs – šādi lauki izskatās izcili skaisti. Gluži kā puķainas kleitas. Prieks par tām ir pašiem kopējiem, tauriņiem, bitēm un citiem lidoņiem. Augu rindas arī rada aizvēju dārzeņu dobēm.
Pēc ražas novākšanas viengadīgos augus var iestrādāt kā zaļmēslojumu. Tas atveseļo augsni un veicina tās auglību.
Vasaras beigās var sēt sinepes, eļļas rutkus, rudzus (vislabāk tos sēt mistrā). Daudzus no tiem tagad sēt uz lauka jau būs par vēlu, taču siltumnīcā tie vēl pagūs izaugt itin labi. Tomēr iesēt uz lauka rudzus vēl var paspēt. Šos sējumus tur līdz pavasarim, jo tas būs kā mētelītis ziemā, kas gan veicinās augsnes auglību, gan pasargās to no barības vielu izskalošanās (tā īpaši notiek siltajās ziemās, kad augsne nesasalst). Pavasarī zaļo rudzu masu iestrādā augsnē divas nedēļas, pirms šajā dobē paredzēts kaut ko stādīt.
Ielabojot augsni ar zaļmēslojumu un kūtsmēsliem, atsakoties no minerālmēsliem, zemnieks ir secinājis, ka atkrīt daudz problēmu, ar kurām cīnās tradicionālie, konvencionālo metožu piekopēji. Augi, kurus nestimulē mākslīgi iedotais slāpeklis, ir izturīgāki, tie mazāk slimo, arī kaitēkļu ir mazāk.
Uzmana augus
Veidojot sējumus un stādījumus, jārēķinās, ka arī tie ir jāuzmana. Piemēram, liela auguma samtenes pērn nomākušas kāpostus. Taču ar īsajām tie šogad sadzīvo labi.
Kad nāk kāda kaite vai kaitēklis, tad visi augi it kā mobilizējas kopā un palīdz cits citam. Taču tad, kad dzīve ir laba un mierīga, tie mēģina nomākt viens otru. Spēcīgākie parasti nav kultūraugi. Tādēļ arī aizsargsējumus pieregulē.
Dārzeņu laukā veikto izmēģinājumu rezultātus apkopo katru gadu, taču dārzkopībā pēc tik īsa laika neko nevar novērtēt. Sakarības un precīzākus secinājumus varbūt varēs izdarīt pat pēc gadiem desmit. Taču noteikti ir jau novērots, ka pēc samteņu masas iestrādes otrā gadā bija izcila sīpolu raža, salīdzinot ar citā augsnē augušajiem.
Tādēļ zemnieks iesaka nemest plinti krūmos tiem, kas pēc pirmā palīgaugu sēšanas gada it ka nekādu labumu savā dārzā nemanīs.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
