Gada spārnotajam teicienam piesaka Sudrabas “tā neesmu es” un Kaimiņa “zini, kas es esmu?” 1
Nākamnedēļ, 2.februārī, taps zināmi akcijas “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” rezultāti, aģentūru LETA informēja akcijas organizatori.
Akcijai pieteikts daudz vārdu un teicienu, tostarp Ingunas Sudrabas (NSL) “tā neesmu es” un Artusa Kaimiņa (LRA) “zini, kas es esmu?” spārnotākā teiciena kategorijā.
Akcijas finālisti un laureāti tiks nosaukti preses konferencē plkst.11 Rīgas Latviešu biedrības namā. Akcija kļuvusi par ikgadēju tradīciju, un to organizē Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija.
Organizatori informē, ka katrā no kategorijām saņemts liels vārdu ieteikumu skaits un katrā kategorijā samanāmas gan svaigākas, gan jau iepriekš novērotas vēsmas. Pie svaigākajām pieskaitāma neparasti uzbangojusi vēlme latviešu valodu bagātināt ar apstākļa vārda formām – “gaismup”, “mežup”, “naktup” un tamlīdzīgi.
Spārnotie teicieni, kā allaž, nākuši no politiķu un citu publisku personu mutes, tāpat pieteicējiem prātā palicis dažs labs ziņu virsraksts. Starp populārākajiem ir Sudrabas frāze “tā es neesmu”, “Induļa un Ārijas kredīts” (Valda Dombrovska sievai Ārijai un premjera padomnieces vīram Indulim Dukanam piederošajai SIA “Land Development” izsniegtais kredīts valstij piederošajā “Hipotēku bankā”), Dona ar “neraudi, susuriņ” un Kaimiņa “zini, kas es esmu?”.
Tāpat pieminēta arī “Kaimiņa sivēnmāja” kā apzīmējums deputāta Kaimiņa darbībai Saeimā un teiciens “skaidrs kā Kaimiņš”, ar ko iesūtītāja iesaka aizvietot veco izteikumu “skaidrs kā bāreņa asara”.
Gada vārda pieteikumos tradicionāli atbalsojas politiskās un sabiedriskās dzīves vēsmas (“kremlini”, “sirdsprojekts”), jaunievedumi reklāmas jomā (“neglīte”), meklējumi pēc latviska apzīmējuma iepriekš nepazītiem un latviski nenosauktiem produktiem (“plastalas” kā gumijtupeles), un vērtīgi atradumi nākuši no bērnu mutes, piemēram, “lamu pirksts” kā vidējais pirksts, agrākos laikos gan pazīstams kā Garais Ansis. Izteikta šogad bijusi radoša tendence gada vārda godā iecelt pašdarinājumus – jaunvārdus, no kuriem viens ir “strēdzeklis”, lietojams satiksmes sastrēguma jeb “korķa” vietā.
Pie nevārdiem iekļuvušas kaitinošas nepareizības – greizi locīts “cept”: “cepj”/”cepju”/ “cepjam”, izplatīta ir arī pārākās un vispārākās pakāpes darināšanas sērga – “vispārdotākais”, “publicētākais” un tamlīdzīgi, svešvārdu nekritiska pārņemšana (“deliverēt”, “glamūrīgs”, “kapkeiks”, “tolerēt”, “kutikulēt” un citi). Iesūtītas arī liekvārdīgas frāzes, piemēram, “ieņemamais amats” vai “pigmeju pundurezis”.
Dabiskas atlases ceļā šogad kristalizējusies vēl ceturtā pieteikumu kategorija – ne īsti nevārdi, ne spārnoti teicieni, bet tādi kā domas samudžinājumi, nejēdzības. Par šīs kategorijas titulu varētu cīnīties tādas frāze kā “Uz ziemas sezonu Mežotnē tiks izņemts tiltiņš pār Lielupi”, “Šobrīd vidējais bērnu dzimšanas vecums sasniedzis 29 gadus”, rakstam par “Dinamo” hokeja klubu liktais virsraksts “Jaunas sejas kluba vaibstos”.
