Gada reforma. Pedagogu algu modelis: lai vai kāds, bet beidzot tapis 7
Gada nogalē atskatāmies uz dažādiem notikumiem Latvijas dzīvē – par ko jāpriecājas, par ko jākaunas, ar ko jālepojas un ko labāk būtu aizmirst.
Pedagogu algošanas reforma tika solīta vairākus gadus, taču tika izstrādāta tikai šovasar un stājās spēkā aizejošā gada 1. septembrī.
Atgādinu būtiskākās izmaiņas: skolotājiem pilna slodze tagad ir 36 stundas nedēļā, kurā ietilpst gan mācību stundu (kontaktstundu) vadīšana, gan gatavošanās tām, gan mājasdarbu labošana un citi pienākumi. Par šo darbu skolotājiem jāpelna vismaz 680 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Iepriekš pedagogu slodze bija 21 kontaktstunda nedēļā un par to bija jāsaņem vismaz 420 eiro mēnesī. Pārējie minētie darbi skaitījās papildpienākumi, ko saskaņā ar normatīvajiem aktiem vajadzēja apmaksāt, bet bija skolas, kas naudas trūkuma dēļ pedagogiem maksāja tikai par kontaktstundām.
Kad jaunais skolotāju algu modelis stājās spēkā, sākotnēji tika radīts iespaids, ka tas ir ļoti neveiksmīgs un, neraugoties uz to, ka nu skolotāju algām ir vairāk naudas nekā iepriekš, teju visiem pedagogiem ienākumi samazinājušies. Pēcāk izrādījās, ka lielākajai daļai pedagogu atalgojums tomēr pieaudzis, kaut arī visbiežāk nedaudz. Visvairāk zaudētāju – Rīgā un Pierīgā, bet ieguvumus jūt nelielās (nevis ļoti mazās) skolas provincē. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini liecināja, ka vidējā skolotāju algu likme pieaugusi 543 skolās, bet tas nozīmē, ka vairāk nekā 200 skolās atalgojums nav palielinājies.
Lai kāds arī būtu modelis, IZM vadība jāuzslavē par spēju beidzot novest darbu līdz galam un drosmi īstenot pārmaiņas.
Tomēr jaunais atalgojuma modelis joprojām satur gana daudz risku: tas nav caurredzams, IZM atzīst, ka pati nesaprot, kā daļa pašvaldību tarificē skolotāju darba stundas. Daļai skolotāju ienākumu kritums tomēr bijis pārlieku liels. Šo problēmu šī gada nogalē atrisināja, skolotāju algām novirzot 1,7 miljonus eiro, ko ministrija iepriekš bija no algu fonda ietaupījusi, cerot šo naudu izmantot internātskolu uzturēšanai. Nākamā gada budžetā nauda šādai skolotāju trauksmes mazināšanai nav paredzēta.
Izaicinājums IZM būs arī turēties pie ieceres nākamajā mācību gadā pašvaldībām ļaut pārdalīt starp “savām” skolām tikai sešus procentus no piešķirtās mērķdotācijas skolotāju algām un 2018./2019. gadā nepieļaut šādu pārdali vispār. Aizliegums pārdalīt naudu varētu rosināt pašvaldības aktīvāk slēgt vai reorganizēt skolas, jo tās vairs nevarēs dotēt mazās skolas uz lielo rēķina.
Visu 2016. gada Latvijas notikumu apskatu lasi “Latvijas avīzes” 30. decembra numurā vai e-izdevumā.
