Notikumi, kas būtiski ietekmēja uzņēmējdarbību Latvijā. “Latvijas Bizness” atskatās uz aizvadīto gadu 1
Tricina padomes un valdes
Šogad Latviju piemeklēja īsta dažādu uzņēmumu padomju un valžu zemestrīce, kuras galvenais izraisītājs bija valsts. Viss sākās ar to, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nomainīja “Latvenergo” padomi. Šķiet, tas izkustināja tādu kā lavīnu un relatīvi īsā laikā tika nomainīta Latvijas Valsts televīzijas un radio centra, Lauku atbalsta dienesta un “Rail Baltic” vadība.
Finanšu ministrs Jānis Reirs un satiksmes ministrs Tālis Linkaits vadības maiņas procesā paveica būtiskas inovācijas valsts pārvaldes personālvadības principos – nomainot attiecīgi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību un “Latvijas dzelzceļa” valdi un izmaksājot minēto institūciju vadībai rekordlielas kompensācijas.
Vadības institūciju zemestrīcei treknu punktu uz “i” uzlika pašvaldību pārstāvju “padzīšana” no Ventspils un Rīgas brīvostu valdēm, mainot arī ostu pārvaldes principus. Cik sekmīgas būs visas šīs pārmaiņas, rādīs 2020. gads.
Latvija – Baltijas gēnu izpētes centrs
Pēc Ķīnas gēnu izpētes koncerna “BGI Group” mazmeitas uzņēmuma “MGI Latvia” Gēnu sekvencēšanas centra atklāšanas novembrī uzvirmoja diskusijas: “Vai vajadzēja ķīniešus ielaist?”
Uztraukums saprotams: pēc tam, kad vācu robotu ražošanas uzņēmumu “Kuka” pārņēma Ķīnas lieluzņēmums, Vācija plāno ierobežojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumu pārņemšanai no valstīm, kas neietilpst ES.
Taču šis gadījums tāds nav – Latvijā un ES augstās tehnoloģijas ienākušas, nevis tiek “zagtas”.
Ne investīciju lielums (15 miljoni eiro), bet gēnu izpētes tehnoloģiju unikalitāte un pieejamība ļaus Latvijai kļūt par visas Baltijas gēnu izpētes centru (pagaidām vēl Igaunija priekšā). Varēs izveidot nacionālo biobanku, sekmīgāk cīnīties pret vēzi slimajiem bērniem. Gadā paredzēts apstrādāt 10 tūkstošus paraugu, bet pēc automatizētās līnijas uzstādīšanas jauda palielināsies līdz 100 tūkstošiem paraugu gadā.
Uzņēmēju organizācija izgāžas divreiz
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izgāzusies divreiz. Pirmoreiz, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atklāja fiktīvas tirdzniecības misijas – kriminālprocesā par aizdomām par krāpšanos nodotas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas ar kopējo ERAF finansējumu 626 030 eiro.
Iekasētās nodevas no misiju tiešajiem organizatoriem 10% apmērā ir vieni no LTRK veiktspējas un varenības balstiem.
Otrā izgāšanās, kad LTRK nespēja termiņā noorganizēt Latvijas paviljona būvniecību starptautiskajā izstādē “Expo 2020” Dubaijā. Pēc līguma laušanas saprazdama, ka to vairs nepaspēs, valdība lems, labākajā gadījumā, par Latvijas stendu kopējā paviljonā.
Sāpīgākā atziņa sabiedrībai, ka valsts iestādēm labāk ņemt ārpakalpojumus un ka uzņēmēji efektīvāk pratīs apsaimniekot valsts naudu, ir izrādījies pašu uzņēmēju veiksmīgi uzturēts mīts.
Investoru moku ceļi
Latvija nekad nav bijusi ārvalstu investoriem īpaši draudzīga valsts, taču pat uz šī fona 2019. gads ir īpaši izcēlies.
Zviedru vēja parku attīstītājs “Eolus” visu gadu nespēj panākt, ka tiek apstiprināts vēja parku būvniecības projekts Tukuma un Dobeles novadā pat pēc tam, kad saņemts kopumā labvēlīgs ietekmes uz vidi novērtējums.
Jācer, ka šīs grūtības saistītas tikai ar to, ka ir plānots pirmais tik augstu vēja turbīnu parks.
Arī vācu budžeta veikalu tīkla “Lidl” ceļu uz Latvijas tirgu varētu raksturot kā mokošu – pirmie plāni izstrādāti jau 2003. gadā, tad krīzes ietekmē visi zemes gabali pārdoti.
Pēc tam interese atkal atjaunojās 2017. gadā un pēdējos gadus ris cīņa gan ar valsts pārvaldes iestādēm, gan arī iedzīvotāju protestiem. Tomēr šķiet, ka 2020. gadā izdosies sagaidīt pirmo “Lidl” veikalu Latvijā.
Ar līdzīgu pārliecību nākotnē nevar gan skatīties ukraiņu olu ražotājs “OvoStar”, kas jau pāris gadus nesekmīgi cenšas saskaņot vietu rūpnīcas būvei Latvijā. Bet gada nogalē ar ēkas nodošanu ekspluatācijā skandālā iekļuvušais “Z – Towers” attīstītājs “Towers Construction Management” draud tiesāties ar Rīgas pilsētas būvvaldi.
Atkritumu sāga nav beigusies
Šogad rīdzinieki nonāca atkritumu krīzes priekšvakarā. Proti, Rīgas pašvaldība un “Getliņi Eko” noslēdza 686,3 miljonus eiro vērtu līgumu, uz 20 gadiem uzticot Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu kopsabiedrībai “Tīrīga”.
Savukārt Konkurences padome, pamatojoties uz aizdomām par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un “Getliņiem Eko” un aizliedza “Tīrīgai” slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu.
11. septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, ko decembra sākumā pagarināja līdz nākamā gada 12. martam, paralēli nolemjot sākt Rīgas domes atlaišanas likumprojekta izstrādi, jo VARAM ieskatā, dome atkārtoti nav spējusi nodrošināt vienu no savām autonomajām funkcijām.
Tikmēr konkurences uzraugs sagaida atkritumu apsaimniekošanas regulējuma pilnveidošanu, lai līdzīgi monopola veidošanas gadījumi neatkārtotos.
Viens no lielākajiem
Laikā, kad visā pasaulē runā par klimata pārmaiņu un CO2 pēdas mazināšanu, kā arī zaļās enerģētikas lomas palielināšanu nākotnes ekonomikā, Salaspilī arī dara.
“Salaspils siltums” pēc vairāku gadu izpētes septembrī atklāja saules kolektoru parku, kurš gadā spēs saražot apmēram 20% nepieciešamās siltumenerģijas. Siltuma tarifu salaspiliešiem tas jau nākamgad samazinās par apmēram 10%.
Turklāt projekts realizēts brīdī, kad Latvijā ir lielas problēmas ar cita zaļā energoresursa – vēja – izmantošanu, kā arī pieņemti jaunie “Sadales tīkla” tarifi, kuri no 2021. gada arī elektroenerģijas ražotājiem liks maksāt par elektrotīkla uzturēšanu, par ko lielas bažas izteikusi zaļās enerģētikas nozare.
“Dzintara” skuju taka2019. gads nesis būtisku pavērsienu Latvijas kosmētikas leģendas AS “Dzintars” dzīvē – novembra sākumā tiesa vecāko kosmētikas ražotāju Latvijā pasludināja par maksātnespējīgu.
Problēmas uzņēmumā brieda ilgstoši – to ietekmēja vairākas krīzes, tādējādi samazinājās tradicionālie tirgi un pieauga parādsaistības, kopš 2008. gada uzņēmums strādājis tikai ar zaudējumiem. Eksperti norāda, ka strukturālās problēmas AS “Dzintars” vērojamas vismaz septiņus gadus.
Tas nozīmē, ka nav bijusi sabalansēta pārdošanas struktūra, vērojama neefektivitāte, nav savlaicīgi domāts par paaudžu nomaiņu. Noteicošais bijis ilggadējā uzņēmuma vadītāja Iļjas Gerčikova faktors.
Viņam pieder “Dzintara” preču zīmes un oktobra beigās Gerčikovs izveidojis jaunu uzņēmumu “Dzintars beauty”. Vai produktu ražošana turpināsies un kādā statusā, laiks vēl rādīs, taču “Dzintara” dienas ir skaitītas.
“Škoda Vagonka” – lielais veiksminieks
Satiksmes ministram Tālim Linkaitam maijā piedraudot ar VAS “Pasažieru vilciens” likvidāciju, jau augusta beigās stājās spēkā pārvadātāju uzņēmuma un vilcienu ražotāja “Škoda Vagonka” noslēgtais līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi.
Kopumā desmit gadus ilgušais vilcienu iepirkuma cikls beidzās neticami ātri, neskatoties pat uz to, ka Čehijas uzņēmums tepat Latvijā ierauts korupcijas skandālā sakarā ar koncerna “Škoda” ražojumu piegādēm “Rīgas satiksmei”.
Paredzēts, ka visi jaunie vilcieni būs piegādāti līdz 2023. gadam, pirmajiem vilcieniem pienākot 2022. gada pirmajā pusgadā. Kopējā darījuma summa ir 242 miljoni eiro, tajā ietilpst arī uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļas pirmajiem pieciem gadiem un personāla apmācība.
Būvnieku karteļa sekas
Plašākai sabiedrībai kā zibens no skaidrām debesīm 3. septembrī nāca ziņa, ka KNAB kopā ar Konkurences padomi (KP) uzsākuši izmeklēšanas un ierosināts kriminālprocess par karteļa vienošanos publiskā sektora lielajos iepirkumos, kas veikti laika periodā no 2015. līdz 2018. gada pirmajai pusei.
Kratīšanas, amatpersonu nopratināšanas un dokumentu izņemšanas notika praktiski pie visiem lielāko būvkompāniju faktiskajiem līderiem, liecināt bija aicināti arī atsevišķi politiķi.
Karteļa vienošanos likumsargi vērtē kā vienu no smagākajiem noziegumiem sabiedrības apzagšanā, taču tās pierādīšana ir ļoti darbietilpīgs un arī garš process. Pēc skaļajiem notikumiem abu dienestu vadītāji atzina, ka izmeklēšana esot pašā sākuma stadijā, turklāt izgaismojās arī fakts, ka KP trūkst speciālistu un kapacitātes, lai aizdomas par būvnieku karteli pienācīgi izmeklētu un atzinumu sagatavotu ātrāk par diviem gadiem.
Tomēr pirmie rezultāti šīm likumsargu darbībām redzami jau tagad. Piemēram, notikušas ļoti nozīmīgas izmaiņas lielāko būvkompāniju īpašnieku un vadošo amatpersonu sastāvā, paātrinājusies nozares digitalizācija (BIS un BIM sistēmu ieviešana), lai nodrošinātu caurskatāmus iepirkumu procesus un godīgu konkurenci nozarē, apturēta pat valsts prezidenta Jūrmalas rezidences renovācija, lai pārliecinātos, cik atbilstošs ir pasūtījumu saņēmušais būvnieks.
Vēsture arī liecina, ka Konkurences padomes ierosinātās lietas parasti beidzas ar vainīgo atrašanu un sodiem, domājams, ka tā notiks arī šoreiz.
“Valmieras stikla šķiedra” grūtībās
Nopietnās grūtībās neizdevušos globālās paplašināšanās plānu dēļ šogad nokļuva viens no nedaudzajiem sekmīgi strādājošajiem vēl padomju laikos veidotajiem uzņēmumiem – “Valmieras stikla šķiedra”.
Tiesiskās aizsardzības pieprasīšana, 114 miljonus eiro lielu zaudējumu atzīšana un atziņa, ka izkļūšana no grūtās situācijas prasīs vismaz divus gadus. Būtiskākais būs tieši nākamais gads, kad līdz marta beigām jānokārto saistības pret kreditoriem par 35 miljoniem eiro, kā arī jāpiesaista kapitāls vai aizdevums 40 miljonu eiro apmērā.
