Gada nospiedumi 2018 0
“Latvijas Avīze” katru nedēļu sāk ar iepriekšējās “nospiedumiem” – laikraksta pirmdienas numuros stāstām gan par nozīmīgākajiem, gan par mazāk pamanītajiem un arī par jautrākajiem notikumiem aizvadītajā nedēļā. Katru reizi esam atzīmējuši arī kādu cilvēku, kas īpaši izcēlies. Jaunā gada sākumā atgādinām par divpadsmit no viņiem.
JANVĀRIS
Zbigņevs Stankevičs
Katoļu baznīcas arhibīskaps
“Kristīgiem cilvēkiem ir asāka redze, viņi vieglāk atšķir īsto liberālismu no viltus liberālisma, no ideoloģizētā liberālisma, kuram nav nekā kopīga ar iecietību.”
(Intervijā “NRA”)
Katoļu arhibīskapa vārds janvāra ziņās izskanēja saistībā ar viņa pozīciju pret Stambulas konvenciju, jo tieši Stankeviča argumenti esot pārliecinājuši ZZS deputātus, ka šā dokumenta ratifikācija nav nepieciešama. Liberālo spēku aktīvi lobētais, bet konservatīvo kritizētais dokuments Saeimā atbalstu neguva. Tikmēr pašiem katoļiem 2018. gads noteikti atmiņā vairāk palika ar pāvesta Franciska vizīti Latvijā.
* Klupdama, krizdama – gada sākumā ieviestajai e-veselībai problēmas sākās jau pirmajā nedēļā – jaunā sistēma neesot gatava tik lielai slodzei. Stress gan ārstiem, gan farmaceitiem aptiekās, gan pacientiem. Piedzīvots arī pirmais hakeru uzbrukums.
* “Māja kuģis” – garus juridiska un ētiska rakstura strīdus raisīja žurnālistu atradums Pāvilostā. Tur pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas dokumentos noformēta kā peldlīdzeklis. Tas ļauj gan apiet būvniecības ierobežojumus, gan nemaksāt nodokli. Īpašnieks – miljonārs Argods Lūsiņš – solījis būvi aizvākt, tomēr tas joprojām nav noticis.
* Jau 30 gadu – laikraksts “Latvijas Avīze” janvārī atzīmēja apaļu jubileju.
FEBRUĀRIS
Ilmārs Rimšēvičs
Latvijas Bankas prezidents
“Šis nav vienkāršs gadījums, bet gan labi organizēta kampaņa, kuras mērķis ir par katru cenu mani dabūt nost no šā amata.”
(Intervijā “TVNET”)
Pamatīgs skandāls satricināja Latviju 17. februārī, kad tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Kriminālprocess sākts pēc likuma panta par “kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā”, un, kā vēlāk noskaidrojās, tas saistīts ar “Trasta komercbankas” lietu. Skandāls apauga ar detaļām, kam sekoja arī citas apsūdzības, bet starptautiskajos medijos tika publicēta kāda bilde, kur bankas prezidents redzams aizdomīgā kompānijā Kamčatkā. Tomēr mēģinājumi atcelt Rimšēviču no amata cieta neveiksmi.
* Banku nokauj 13 dienās – smagas apsūdzības par naudas atmazgāšanu un kukuļdošanu pret “ABLV” banku 13. februārī izvirzīja ASV finanšu noziegumu apkarošanas iestāde “FinCEN”. Pret “ABLV” noteiktas bargas sankcijas, tā faktiski zaudē iespējas veikt transakcijas ar ASV dolāriem, kas izrādījās nāvējoši – 26. februārī “ABLV” paziņoja par pašlikvidāciju.
* Noslēpumainie ģenerālprokurora “viesi” – Ērikam Kalnmeieram radušās aizdomas, ka viņa prombūtnes laikā māju apmeklējuši nezināmi cilvēki, kuri paslēpuši tur noklausīšanās ierīces. Medijiem pavēstītais stāsts gan rada jautājumus, vai ģenerālprokuroram nav piemetusies vajāšanas mānija.
* Rūgtās atvadas – kalpošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā beidza pazīstamais mācītājs Juris Rubenis. Baznīcas vadība noliedza, ka no tās puses būtu bijis kāds spiediens, tomēr Rubeņa piekritēji pārliecināti, ka tas ir tikai turpinājums jau iepriekš demonstrētajai nepatikai un greizsirdībai.
MARTS
Jānis Maizītis
SAB direktors
“Nekad nedrīkst pierast pie sajūtas, ka mums viss ir kārtībā.”
(Intervijā Latvijas Radio)
Par spīti nelielām aizkulišu intrigām pirms balsojuma, Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu 8. martā atkārtoti apstiprināja Maizīti par Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Sabiedrības uzmanības centrā viņš 2018. gadā nokļuva ne reizi vien – gan saistībā ar gaidāmo čekas maisu atvēršanu, gan valdības veidošanas procesā, komentējot premjera kandidātu iespējas saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
* “Biļešu parazīti” – ar negatīvām emocijām bija jārēķinās tiem, kuri vēlējās tikt pie Dziesmu un deju svētku biļetēm. Jau ierastajām garajām rindām pie kasēm nāca klāt arī pilnīgs haoss ar biļešu tirdzniecību internetā, kur daudziem stundām nācās noskatīties uz mirgojošu aplīti datora ekrānā, pie biļetēm tā arī netiekot. Tas tomēr netraucēja uzņēmumam “Biļešu paradīze” iekasēt īpašu maksu par darījumu, lai gan iepriekš bija ticis solīts, ka tādas nebūs.
* Labāk vēlu nekā nekad – Saeima beidzot pieņēma gala lēmumu par pāreju uz izglītību valsts valodā visās valsts un pašvaldību skolās. Pretojās tikai “Saskaņa”.
* Diplomātiskais karš – solidarizējoties ar Lielbritāniju, lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu paziņoja par Krievijas diplomātu izraidīšanu. Latviju nācās pamest Krievijas vēstniecības otrajam sekretāram, kā arī aviokompānijas “Aeroflot” pārstāvniecības vadītājam. Tas ir atbildes solis Skripaļu ģimenes indēšanas lietai, kur par Krievijas specdienestu līdzdalību vairs nav šaubu.
APRĪLIS
Raimonds Vējonis
Valsts prezidents
“Sabiedrības neuzticēšanās valsts varai un parlamentam bieži ir saistīta tieši ar to, ka neskaidrojam savu darbu un nesarunājamies ar sabiedrību saprotamā valodā.”
(Uzrunā Saeimai)
2018. gadu Valsts prezidents varēja sākt labā noskaņojumā, jo sabiedriskās domas aptaujas rādīja, ka viņš ir populārākais politiķis valstī, bet nākamie mēneši nāca ar dažādām ķibelēm un taisnošanos. Aprīlī Vējonis saņēma daudzas kritiskas piezīmes par slikto angļu valodu, uzstājoties ANO; vēlāk arī par kļūmēm, uzrunājot tautu Dziesmu svētku noslēguma koncertā un nepareizu taktiku valdības veidošanas procesā. Un fonā tam visam – runas par ne pārāk spožajām izredzēm tapt pārvēlētam amatā. Bet kas zina…
* Ciemos pie Trampa – par godu trīs Baltijas valstu simtgadei ASV prezidents Donalds Tramps 3. aprīlī Baltajā namā rīkoja tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti. Eksperti uzsvēra tikšanās ārpolitisko un vēsturisko nozīmi, bet Latvijā plaši tika apspriesta preses konferences epizode, kurā Vējonis nereaģē uz Trampa aicinājumu izvēlēties žurnālistu, kurš uzdos jautājumu.
* Oi, oi OIK – diskusijas par Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) nerimās visu gadu, un solījums to likvidēt kļuva par centrālo jautājumu vairāku partiju pirmsvēlēšanu kampaņā. Aprīlī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aicināja OIK regulējumu atzīt par neatbilstošu Satversmei, tomēr Satversmes tiesa atsakās ierosināt lietu. Jāmeklē cits risinājums.
* Vēlēšanas tuvojas – Saeima sāka pieņemt iedzīvotājiem dāsnākus lēmumus. Viens no tiem – tā sauktie atraitņu pabalsti. Pensionāri, kuru laulātais aizgājis viņsaulē, varēs 12 mēnešus saņemt pusi no aizgājēja pensijas.
MAIJS
Rolands Kalniņš
Režisors
“Mēs šodien pārāk bieži lietojam vārdu “leģenda”. Godīgi veikt uzticētos pienākumus nav varoņdarbs, bet gan katra cilvēka pienākums.”
(Intervijā “Latvijas Avīzei”)
Ar sirsnīgiem aplausiem un stāvovācijām, godinot 96 gadus veco latviešu kino režisoru Rolandu Kalniņu, 15. maijā beidzās filmas “Četri balti krekli” seanss slavenajā Kannu kinofestivālā Francijā. Padomju varas cenzētā un aizliegtā filma piecdesmit gadus pēc uzņemšanas beidzot piedzīvo atzinību pasaulē. Savukārt Latvijā režisors saņēma “Izcilības balvu” par starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā.
* Jauna kontrolētāja – ar naudas atmazgāšanu saistītie skandāli liek uzdot jautājumu, cik labi no valsts puses tiek uzraudzīta šī joma? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu jau divdesmit gadus nemanāmi vadījis Viesturs Burkāns, taču maijā iestāde, pārdēvēta par Kontroles dienestu, tika pie jaunas vadītājas. Tā ir advokāte Ilze Znotiņa.
* Valdība nesatricināma – opozīcija uzskata, ka veselības ministre Anda Čakša netiek galā ar saviem pienākumiem. Kritikas pamats – neskaidrības un neizdarības, ieviešot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru oponenti pieprasa vispār atcelt. Tomēr Saeimas balsojums bija par labu ministrei.
* Slepkavība Aizsaules ielā – maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus nogalināja 30. maija rītā, kad viņš brauca garām Rīgas Meža kapiem. Uzbrucēji šāvuši no automāta un ātri aizbēguši, savu transporta līdzekli sadedzinot turpat netālu. Saistībā ar noziegumu izskanējušas dažādas versijas, nogalinātā radinieki izsludinājuši arī 500 000 eiro naudas atlīdzību par noderīgu informāciju, taču izmeklēšana joprojām turpinās.
JŪNIJS
Artuss Kaimiņš
Saeimas deputāts, partijas “KPV LV” līderis
“Neķeriet stresu un neizdariet pārsteidzīgus spriedumus! Mēs jau ko tādu gaidījām, jo esam neērti valdošajiem. Viņi pret mums cīnās ar saviem netīrajiem ieročiem.”
(Žurnālistiem pēc aizturēšanas)
Nosvīdis un uztraucies izskatījās deputāts Artuss Kaimiņš, kad uzreiz pēc Saeimas balsojuma par izdošanu viņu aizveda KNAB darbinieki. Kriminālprocess sākts par partijas nelikumīgu finansēšanu, tomēr, kā izrādījās, politiski “KPVL LV” šis skandāls ir teju vai dāvana, kas ļāva pieaudzēt reitingu, un 13. Saeimas vēlēšanās par Kaimiņa partiju nobalsoja 120 264 vēlētāju, kas deva “KPV LV” 16 deputāta vietas.
* Paklupinātais – izgāzās pirmais mēģinājums atrast Valsts ieņēmuma dienesta vadītāju. Konkursā uzvarējušais Māris Skujiņš atsauca savu kandidatūru, kad medijos izskanēja informācija par viņa saistību ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu.
* Saules nogurdinātie – policija veica kratīšanu restorānu tīklā “Vairāk saules” pēc tam, kad radušās aizdomas par iejaukšanos kases aparātos un aplokšņu algu maksāšanu. Uzņēmuma īpašnieki kategoriski noraidījuši apsūdzības.
* Plāns izgāzies – partijas “Saskaņa” izziņotais prezidenta amata kandidāts daudziem bija pārsteigums – baptistu mācītājs Pēteris Sproģis. Pāris nedēļas uzstājies ar moralizējošiem apgalvojumiem par Latvijas sabiedrību, Sproģis pēkšņi pārdomāja – politikā tomēr neies.
JŪLIJS
Dace Melbārde
Kultūras ministre
“Tas ir galvenais kultūras ministra uzdevums – rūpēties, lai neviens mākslinieks neciestu, ja ir paveicis darbu, turklāt labā kvalitātē.”
(Intervijā “Latvijas Avīzei”)
Kultūras ministre šogad par darba trūkumu sūdzēties nevarēja, tad jau drīzāk par pārstrādāšanos – Dziesmu un deju svētki, Latvijas simtgades pasākumi un daudz kas cits. Uz kritiskām piezīmēm par kultūras nozares tēriņiem vai kvalitatīvo sniegumu ministre brīžiem reaģēja kā uz personiskiem apvainojumiem. Tomēr viņa ne tikai organizēja, bet arī pati centās izrādīt savu tuvību latviešu kultūrai, piemēram, EP konferencē Briselē savu uzrunu sākot ar dziesmu: “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā…”
* Latviskuma svinības – emocionāli aizvadīti Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētki.
* Karstā vasara – ar meža ugunsgrēkiem aizvadītajā vasarā cīnījās daudzviet Eiropā, un Latvija nebija izņēmums. Īpaši sarežģīta situācija bija Talsu novada Valdgales pagastā, kur pat nācās evakuēt iedzīvotājus, bet palīgā Latvijai ieradās helikopters no Baltkrievijas.
* Pret “ierasto kārtību” – Konkurences padome rosināja izbeigt CSDD monopolu un ļaut auto tehniskās apskates turpmāk veikt arī privātām kompānijām. Priekšlikums sabiedrībā uzņemts ar dalītām jūtām.
AUGUSTS
Solvita Āboltiņa
Latvijas vēstniece Itālijā, bijusī “Vienotības” līdere
“Pati lieliski apzinos, ka sabiedrībā esmu pretrunīgi vērtēta personība. Vienmēr esmu bijis cilvēks, kas runā tiešu valodu, un tas ne visiem patīk. Bet šobrīd ir noslēdzies būtisks posms manā dzīvē, durvis uz aktīvo politiku ir aizvērtas.”
(Intervijā “Mājas Viesim”)
Par savulaik ietekmīgāko politisko personu valstī uzskatītā Solvita Āboltiņa februārī pameta politiku, lai atgrieztos darbā Ārlietu ministrijā, un jau vasarā saņēma kāroto vēstnieces amatu Itālijā. Tomēr lielākā uzmanība viņai bija pievērsta augustā, kad nāca klajā izdevniecības “Latvijas Mediji” izdotā piecu autoru grāmata par bijušo “Vienotības” līderi – “Varēt”.
* Karavīri iziet no poligona – augustā notika Latvijā līdz šim lielākās militārās mācības “Namejs 2018” ar mērķi pārbaudīt bruņoto spēku gatavību aizsargāt valsti no jebkura veida apdraudējuma. Mācībās piedalījās vairāk nekā 10 000 dalībnieku.
* Sods par viltus ziņām – vairāku melu ziņu portālu uzturētājam Nikam Endziņam varbūt bija šķitis, ka ar cilvēku muļķošanu varēs pelnīt ilgi, kamēr pie viņa durvīm pieklauvēja policija. Liktenīga izrādījās internetā izplatītā informācija, ka Rīgā sabrucis lielveikals. Jaunietim divus mēnešus nācās pavadīt Rīgas Centrālcietumā, un priekšā vēl tiesu darbi.
* Pircējiem jauns “templis” – slavenais “IKEA” lielveikals tagad arī Rīgā. Tā izveidē ieguldīti vairāk nekā 50 miljoni eiro. Pircēju interese ir milzīga – jau atvēršanas dienā to apmeklēja 20 000 cilvēku.
SEPTEMBRIS
Lidija Doroņina-Lasmane
Pretošanās kustības dalībniece
“Latvija bija okupēta valsts, un vara mūs visus bija nospiedusi uz ceļiem. Gan mani, gan manu pratinātāju, kas bija spiests vērsties pret mani. Tagad labprāt būtu aprunājusies ar šiem čekistiem, bet viņi jau ir miruši, tā nu sanāca, ka es viņus visus pārdzīvoju.”
(Intervijā “Mājas Viesim”)
Ziņa par to, ka viņa izvirzīta Nobela Miera prēmijai, Lidijai Doroņinai-Lasmanei nāca kā pārsteigums. Pieteikumā viņa raksturota kā latviešu disidente un sirdsapziņas cietumniece, kā arī norādīts, ka Eiropa un pasaule kopumā vēlu sāka apzināt komunisma terora un genocīda apmērus un tūkstošiem dzīvju, ko šī vara salauza un iznīcināja.
* Pāvests atlidojis – vienas dienas vizītē Latviju 24. septembrī apmeklēja Romas Katoļu baznīcas galva pāvests Francisks. Lai pienācīgi sagaidītu augsto viesi, Latvijas iedzīvotājiem šajā dienā bija piešķirta brīvdiena.
* Miljards par banku – vēl viens skaļš jaunums banku nozarē bija ziņa, ka par otrās lielākās Latvijas bankas “Luminor” stratēģisko investoru kļūs amerikāņu investīciju fonds “Blackstone Group”. Ieguldot darījumā miljardu eiro, amerikāņi iegūst bankas akciju kontrolpaketi (60%).
* Dzelzceļnieki atlaiž bosu – saprotot, ka nav izredžu palikt amatā, par atkāpšanos mēnesi pirms termiņa beigām paziņoja akciju sabiedrības “RB Rail” vadītāja Baiba Rubesa. Aizejot viņa veltīja pārmetumus saviem darba devējiem, pat izsakot bažas par “Rail Baltica” projekta nākotni, pretī saņemot pārmetumus par pašas darba kvalitāti.
OKTOBRIS
Jānis Bordāns
Saeimas deputāts, JKP priekšsēdētājs
“Pie varas esošie politiķi dzīvo bailēs no pārmaiņām – ka tik kaut kas nenotiek. Viņi kā vēži raujas atpakaļ un mēģina nocietināt savas pozīcijas, noraida tos, kas nāk ar jaunām vēsmām.”
(Intervijā “Latvijas Avīzei”)
“Pārmaiņas” bija viens no biežāk piesauktajiem vārdiem pēc 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Šī noskaņa deva iespēju Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam pirmajam tikt pie iespējas veidot valdību. Viņš sāka enerģiski un optimistiski, izsakot 80% pārliecību, ka viss izdosies, bet nekā. Partneri nokritizēja gan grandiozos tēriņu plānus, gan ministriju sadalījumu.
* Jaunās varas portrets – 13. Saeimas vēlēšanām raksturīga zema vēlētāju aktivitāte (54,56% no balsstiesīgajiem) un sadrumstalota politiskā ainava. Jaunajā parlamentā ievēlēti septiņi politiskie spēki (“Saskaņa”, “KPV LV”, JKP, “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība, ZZS un “Jaunā Vienotība”), un 51 deputātam nav iepriekšējas pieredzes parlamentā.
* Tagad visi zinās – aizejošā Saeima paguva pieņemt grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā turpmāk ievēlēt atklāti.
* Pieprasīta manta – Nacionālās enciklopēdijas sējuma “Latvija” pirmās tirāžas apjoms ir 3000 eksemplāru. Izrādās, visai Latvijai ar to krietni par maz, un grāmatas tiek izpirktas pāris dienās. Citiem gribētājiem jāgaida papildu tirāža.
NOVEMBRIS
Ināra Mūrniece
Saeimas priekšsēdētāja
“Man ir gods, ka no manis viestās uzrunas “tautieši” vairs nekautrējas arī citas valsts augstākās amatpersonas.”
(Intervijā “Latvijas Avīzei”)
Atšķirībā no smagā valdības veidošanas procesa jaunās Saeimas vadību izdevās ievēlēt ļoti ātri – amatā palika līdzšinējā parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Sākot iezīmēties “jauno” un “veco” partiju blokiem, izšķirošo lomu nospēlēja “Saskaņas” lēmums balsojumā nepiedalīties vispār, līdz ar to Mūrniecei pietika ar 44 balsīm.
* Latvijai 100 – Latvijas simtgade sagaidīta un nosvinēta.
* “Latvijas tautas priekšā zvēru” – vairāki jaunievēlētās Saeimas deputāti bija nolēmuši pārsteigt sabiedrību, svinīgo solījumu dodot latgaliešu vai ventiņu dialektā, bet Janīna Kursīte – pat lībiešu valodā. Atsauksmes gan liecina, ka ne visi sapratuši, ko tautas kalpi ar to grib pateikt.
* Divi mēri vienā dienā – gandrīz vienlaikus amatu zaudēja otrās un trešās lielākās Latvijas pilsētas vadītāji. Liepājā tas notika pēc agrākas vienošanās un ilggadējais pilsētas mērs Uldis Sesks nodeva valdīšanu savam vietniekam Jānim Vilnītim. Savukārt Daugavpilī gāztajam Rihardam Eigimam pēcnācēju nav izdevies atrast joprojām.
DECEMBRIS
Krišjānis Kariņš
EP deputāts, “Jaunās Vienotības” premjera kandidāts
“Es negribu nevienu vēlētāju mānīt – iet uz Saeimas vēlēšanām, bet pēc pusgada atkal kandidēt uz Eiropas Parlamentu. Taču, ja man būs iespēja, es ļoti labprāt kļūšu par valdības vadītāju.”
(Intervijā “Latvijas Avīzei”)
“Jaunās Vienotības” pārstāvis Krišjānis Kariņš piekrita mudinājumiem veidot valdību, neskatoties uz to, ka viņa partija Saeimā ieguvusi tikai astoņas deputātu vietas, kas ir mazāk nekā visām pārējām, un pats Kariņš nemaz nebija kandidējis. Situācijā, kad divi valdības veidošanas mēģinājumi izgāzušies, viņš ir kompromisa kandidāts, tomēr gadumiju Latvija sagaida ar veco valdību.
* KNAB Ziemassvētku tūre – par skaļu gada nogali parūpējās KNAB, veicot vairākas operācijas, no kurām skaļākā – “Rīgas satiksmes” lieta. Tās ietvaros veiktas vairāk nekā 30 kratīšanas, bet starp aizturētajiem ir uzņēmējs Māris Martinsons, “Rīgas satiksmes” vadītājs Leons Bemhens un citi. Arvien skaļāk skan apsūdzības par Rīgas domes vadības atbildību, taču par atkāpšanos paziņo tikai vicemērs Andris Ameriks.
* Aizdomīgais pakts – neilgi pirms plānotās ANO Migrācijas pakta pieņemšanas atklājās, ka Latvijā par to nav notikušas nekādas diskusijas. Valdības politiķi pinās pretrunās, bet pēc sabiedrības iebildumiem Saeimas vairākums tomēr nobalsoja, ka Latvijai nav jāpievienojas šim dokumentam.
* Sētā nāk rūķis ar čekas maisu – dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē tiek publicēti gandrīz 30 gadus slepenībā turētie PSRS Valsts drošības komitejas dokumenti. Čekas maisi beidzot ir vaļā, un nekādas “raganu medības” arī nav sākušās.
