Gada mocības: Bēgļi bēg tālāk 0
Gada nogalē atskatāmies uz dažādiem notikumiem Latvijas dzīvē – par ko jāpriecājas, par ko jākaunas, ar ko jālepojas un ko labāk būtu aizmirst.
Vēlā 5. februāra vakarā no Grieķijas Latvijā tika nogādāti pirmie seši patvēruma meklētāji, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība saskaņā ar ES pārvietošanas programmu. Vēlāk pēc šīs programmas Latvijā ieradās arī citi patvēruma meklētāji no Sīrijas un Eritrejas. Tomēr pēc dažiem mēnešiem atklājās, ka gandrīz visiem viņiem Latvija bijusi tikai īsa pietura ceļā uz “sapņu zemi” Vāciju.
Kā iemesls steidzīgajai aizbraukšanai tika minēts, ka Latvijā nav iespējams izdzīvot ar piešķirto pabalstu. Šīs atklāsmes šķita pārsteidzošas, jo Latvijas dienestu pārstāvji patvēruma meklētāju centros Grieķijā, Itālijā un Turcijā iepriekš bija informējuši interesentus par dzīves iespējām Latvijā. Ļoti ticams, ka patvēruma meklētāji bija tikai cerējuši iegūt starptautiskās aizsardzības statusu, lai pēc tam brīvi turpinātu ceļu uz noskatīto mērķi. Tomēr šī loģika nestrādā, jo Latvijā tiek izdoti ceļošanas dokumenti, bet ne darba atļaujas visā ES, līdz ar to patvēruma meklētāji var iegūt tikai nelegālu darbu ārzemēs un arī uz pabalstu var necerēt. Iespējams, daļai no viņiem nāksies atgriezties Latvijā.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šogad ES pārvietošanas programmā Latvijā tika uzņemti 169 patvēruma meklētāji, bet kopumā te ieradušies 343 patvēruma meklētāji. Bēgļa statuss 2016. gadā piešķirts 10, bet alternatīvais statuss 59 ES pārvietošanas programmā esošajām personām. PMLP rīcībā pagaidām neesot informācijas, kad Latvijā ieradīsies nākamā patvēruma meklētāju grupa. Tomēr nākamgad mūsu valstij būs jārod kāds risinājums. Lai nākotnē patvēruma meklētājus veiksmīgi integrētu Latvijas sabiedrībā gan politiķiem, gan sabiedriskajām organizācijām ir jāmeklē reālpolitiski risinājumi.
Visu 2016. gada Latvijas notikumu apskatu lasi “Latvijas avīzes” 30. decembra numurā vai e-izdevumā.
