LETA

Gada laikā visvairāk sadārdzinās kartupeļi, krasākais cenu kritums olām (papildināts) 0

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada augustā, salīdzinot ar atbilstošu mēnesi pirms gada, samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem cenas palika nemainīgas. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%.

 

Lētākas olas, cukurs un kafija

 

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām 2013.gada augustā, salīdzinot ar 2012.gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam transporta precēm un pakalpojumiem, sakaru pakalpojumiem un ar mājokļa uzturēšanu saistītajām precēm un pakalpojumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pārtikas grupā cenas pieauga kartupeļiem (+18,6%), augļiem (+5,6%), pienam un piena produktiem (+3,1%). Savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams olām (-13,0%), cukuram (-6,0%), tējai un kafijai (‑6,5%). Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 4,1%, bet tabakas izstrādājumiem – par 3,6%.

Transporta grupā gada laikā cenas samazinājās degvielai (-3,3%) un automašīnām (-3,2%).

Sakaru pakalpojumi gada laikā kļuva par 6,8% lētāki, ko ietekmēja mobilo telekomunikāciju un interneta pieslēguma cenu samazinājums. Par 1,4% kritās mājokļa uzturēšanas cenas, samazinoties tarifiem siltumenerģijai par 7,4% un dabasgāzei – par 5,1%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija personīgās aprūpes precēm un medikamentiem, kāpušas arī cenas kafejnīcās un restorānos. Lētāki kļuva apavi, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtas.

Mēneša laikā cenas krīt par 0,8%

Augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,8%. Precēm cenas samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumiem par 0,1%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija sezonālam cenu kritumam pārtikai. Cenas nedaudz pazeminājās apģērbam un apaviem, kā arī alkoholam un tabakas izstrādājumiem.

Sezonālu faktoru ietekmē dārzeņiem un kartupeļiem cenas samazinājās vidēji par 27,9%. Cenas samazinājās svaigai gaļai (-1,4%), cukuram (-1,1%), zivīm un zivju izstrādājumiem (-1,5%). Salīdzinot ar jūliju, cenas pieauga olām (+6,0%), maizei (+3,7%), kā arī eļļai un taukiem (+2,0%).

Reklāma
Reklāma

Turpinoties sezonas preču izpārdošanai, apavu cenas samazinājās par 3,6%. Sākoties akcijām, augustā cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 2,3% un alum – par 1,4%.
Cenas palielinājās degvielai (+0,9%), auto transportam (+1,7%) un pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem (+2,1%).

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija vērojams personīgās aprūpes precēm un interneta pakalpojumiem, savukārt cenas pieauga medikamentiem, norāda CSP.

Tomātu un gurķu cienītājiem īsti svētki

Cenu samazinājums augustā salīdzinājumā ar jūliju ir bijis paliels, bet ne neparasts, portālam “LA.lv” vērtē “DNB Bankas” ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Vidēji mēneša deflācija augustā, kas galvenokārt saistīta ar svaigās pārtikas palētināšanos vasaras nogalē, ir bijusi ap pusprocentu, taču ir gadījušies arī vēl lielāki cenu kritumi. Neparasta turpretim ir deflācijas atgriešanās pie tik straujas ekonomikas izaugsmes kā šobrīd Latvijā vērojamā. Tā ir ne tikai patīkama, bet arī intelektuāli stimulējoša norise,” vērtē Strautiņš.

Pēc bankas ekonomista teiktā, par gada deflācijas atgriešanos augustā veikalu apmeklētājiem vēstīja “acīmredzamās beigas parādībai, kuru varētu nosaukt par šīs vasaras dārzeņu cenu anomāliju. Tās iepriekš bija krietni augstākas nekā attiecīgajos mēnešos ierasts, bet augusts tomātu un gurķu cienītājiem bija īsti svētki”.

Strautiņa vērtējumā, deflācijai augustā varētu būt veselīga ietekme ne tikai uz Latvijas iedzīvotāju ēdienkarti, bet arī uz valsts budžeta veidošanu. “Šobrīd notiek ļoti intensīva un bezatbildīga inflācijas gaidu kurināšana saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu un jācer, ka šai ziņai būs kaut neliels atvēsinošs efekts,” spriež ekonomists.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.