Ivars Bušmanis: Eiropas Centrālā banka gādā, lai celtos cenas 6
Paradoksāli: iestāde, kas izveidota, lai garantētu cenu stabilitāti, tagad drukā klāt naudu un dara visu, lai cenas celtos. Runa ir par Eiropas Centrālo banku (ECB), kura no pirmdienas, 9. marta, sākusi uzpirkt eirozonas nacionālo valstu vērtspapīrus. Paplašinātas aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) katru mēnesi par 60 miljardiem – tā, lai līdz 2016. gada septembrim būtu notērējusi 1,1 triljonu eiro un panākusi cenu celšanos vidēji par 2 procentpunktiem.
Valstij trūkst naudas, un tā aizņemas no Eiropas svaigi piedrukātās banknotes, pretī dodot parādzīmi, kurā apņemas atmaksāt ne vēlāk kā pēc 30 gadiem. Šādi Mario Drāgi, ECB prezidents, cer atdzīvināt ražošanu Eiropā un radīt jaunas darba vietas, tādējādi veicinot patēriņu un panākot inflācijas kāpumu līdz veselīgajiem 2% gadā.
To, ka piedrukāta nauda veicinās inflāciju, pieredzēsim noteikti. Jau otrdien manījām pirmos rezultātus: eiro vērtība nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējos 12 gados, un nu eiro ir līdzvērtīgs ASV dolāram. Otrā ir labā ziņa. Investoru pārliecības indekss eirozonā, pēc “Sentix” aptaujas datiem, martā palielinājies līdz 18,6 punktiem salīdzinājumā ar 12,4 punktiem februārī.
Visbūtiskākais šajā piedrukāšanā ir jautājums, vai jaunā pieejamā nauda veicinās tautsaimniecības attīstību. ASV Federālo rezervju banka un Anglijas bankas, arī Japāna tā reiz darījušas, uzpērkot valdības vērtspapīrus, atvieglinot kreditēšanos un paātrinot ekonomikas aktivitātes. Vai ASV un Britānijas panākumi garantēti arī Eiropai? Eksportam ārpus ES (arī uz ASV) ceļš ir brīvāks…
Šaubos ļoti. Rubļa vērtības krišanās pērn Krievijai pavērusi tādas pašas iespējas. Nu un? Eiropai, tāpat kā savulaik PSRS, plāns “Panākt un apdzīt Ameriku!” var neizdoties. ES tā arī nav izdevies 2010. gadā kļūt par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē – šāds mērķis bija uzstādīts Lisabonas stratēģijā 2000. gadā. Dēļ savas nespējas konkurēt 15 gadu laikā Eiropas Savienība no ASV ir tikai attālinājusies, turpretim Šveice – apsteigusi. ES atpaliek arī no Japānas un Singapūras.
Arī Drāgi apzinās, ka “jaunā politika nav sudraba lode un tā tikai rada pamatu izaugsmei”. “Tas paliek valdību ziņā – īstenot strukturālās reformas,” viņš atgādināja.
Kas Latvijai? 0,4% no tā! Latvijas Bankā lēš, ka tas būšot vairāk nekā 100 miljoni naudas tieši, bet pirktspējas palielināšanās Eiropā mūsu eksporta precēm – netieši.
Esiet droši: to, ko mēs Latvijā nespēsim paņemt un ieguldīt attīstībā, to Grieķija notērēs un vēl paprasīs “Eiropas šūpuļa naudai”. Ja atvieglinātā kreditēšana Latvijā un citviet Eiropā nespēs atdzīvināt ražošanu un ar jaunām darbarokām radīt pievienoto vērtību, tad bez inflācijas palielināšanās citu mērķi nesasniegt.
Tādā gadījumā taisnība izrādīsies Luksemburgas un Brenguļu iedzīvotājam dr. Kārlim Āboliņam, kurš visai provokatīvā viedoklī (“LA” 2. martā “Kvantitatīva mīkstināšana, reformas, helikopters un pilsoņu nauda”) aicināja šo ECB piedrukāto naudu no helikoptera sadalīt uz Eiropas pilsoņu galviņām – pa 3000 eiro katram. Tā ātrāk panākot uzlabojumus ikviena dzīvē. Tad arī vieglāk pieciest inflāciju kā neizbēgamu labas dzīves blakusparādību.
