Ja no skursteņa kūp melni dūmi, tas ir nopietns drauds gan ēkas drošībai, gan dabai. Kādu malku gādāt? 14
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja no skursteņa kūp melni dūmi, tas ir nopietns drauds gan ēkas drošībai, gan dabai. Saimniekam steigšus jāpārdomā, ar ko un kā apsilda namu.
“No visiem aspektiem izvērtējot dažādus kurināmos kamīniem un plītīm, svarīgākais, lai tie būtu sausi,” skaidro Amatniecības un rūpniecības kameras meistars ar 20 gadu pieredzi kamīnu un plīšu mūrēšanā – Vitolds Untāls no Jelgavas.
Labai malkai mitrums ir 15–17% liels. Šādai malkai siltumatdeve ir vislielākā. Tas ir gan maciņam, gan videi draudzīgi.
Zaļa vai pietiekami neizkaltēta koksne rada piesārņojumu gan apkures sistēmai, gan dabai, taču vēlamo siltumu nedod. Turklāt tā skurstenī rada kvēpus, nosēdumus, kas var aizdegties.
Malka top lēnām
Pie pareizās malkas mājas apstākļos var tikt, ja malku žāvē vismaz divus gadus. Pirmajā gadā zaļo malku ieteicams paturēt ārā, saulītē. Piemēram, sakraut malkas apļus, grēdas piesaulītē. Tas mitrums, kas ārā apžūšanai sakrautajai malkai tiek no lietus, dziļi koksnē neiesūcas, un pagales atkal drīz vien izžūs.
Pamazām, kad sausā malka tiek nokurināta, tās vietā novieto apžāvēto. Svarīgi, lai škūnītim vēji brīvi staigā cauri. Sevišķi labi, ja malkas strēķim arī no apakšas var notikt vēdināšanās. Malka zaudēs kvalitāti, glabāta noslēgtā telpā (piemēram, pagrabā daudzdzīvokļu mājā).
Sludinājumos piedāvā iegādāties arī sausu malku. Tā maksā daudz dārgāk par zaļo.
Šim pirkumam meistars iesaka bruņoties ar koksnes mitruma mērītāju un pārbaudīt preci. Šādu mērītāju var iegādāties, sākot no pārdesmit eiro. Tas noderēs, arī pārbaudot krājumus paša šķūnītī – vai tie ir gana gatavi pārtapt siltumā.
Vislabāk izvēlēties jauktu lapu-skuju koku malku. Kā laba un skursteņiem draudzīga tiek ieteikta alkšņa malka. Tā ir arī lētāka, taču siltuma būs mazāk nekā no citiem kokiem.
Saimnieciski ir sazāģēt malkā arī kokus un resnākos zarus, kas radušies, kopjot augļu dārzu.
Labāk kursies malka, kas ienesta iepriekšējā dienā, lai apžūst.
Briketes vienmēr gatavas
Ko darīt, ja kurināmais vajadzīgs tūliņ vai nav tādas greznības kā savs pagalms malkas žāvēšanai? Savā lauku mājā meistars plītiņu kurina ar briketēm. To arī iesaka citiem.
Briketēm ir garantija, ka tās ir sausas.
Turklāt tas ir videi draudzīgs materiāls – speciāli to gatavošanai necērt kokus, bet izmanto dažādos kokapstrādes procesos radušās skaidas. Visprātīgāk ir iegādāties gan bērza, gan skujkoku briketes un kurtuvē likt no vienām un otrām. Bērzam arī briketēs ir liela siltumatdeve, bet mūrētajām plītīm pārkurināšana neder.
Ja kamīnam ir stikla durvis, tad nav ieteicams bērza un skujkoku kurināmais, citādi stikls aizkvēps ar darvu un sveķiem.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
