“Tomēr inflācijas augstākais punkts vēl priekšā!” Ekonomisti norāda uz gada inflācijas rekordu un prognozē nākotni 28
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Patēriņa cenas Latvijā gada laikā – šogad septembrī salīdzinājumā ar 2021. gada septembri – palielinājušās par 22,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērš uzmanību – Latvijas iedzīvotāji par to pašu produktu un pakalpojumu klāstu samaksāja par piektdaļu vairāk nekā 2021. gada septembrī.
Analītiķi arī prognozē, ka tuvākajos mēnešos gaidāms inflācijas maksimums un nākamā gada sākumā inflācija Latvijā sāks mazināties. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere paredz, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu sasniegt 16,5%.”
Centrālās statistikas pārvaldes vērtējumā lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bijusi cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupām, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājies par 51,6%, informē CSP. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija elektroenerģijai, siltumenerģijai, cietajam kurināmajam un dabasgāzei. Sadārdzinājās atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī mājokļa īre.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 7,9%. Gada laikā dārgāki kļuva zobārstniecības pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi, kā arī brilles un kontaktlēcas.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 7,8%. Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 17,5%.
Mēneša inflācija – 1,6%
Mēneša inflācija bijusi 1,6% – par tik palielinājies vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, izglītībai, mājokļa iekārtai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, informē CSP.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+5,7%), galvenokārt baltmaizei. Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+5,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,9 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+4,2%), cūkgaļa (+4,7%), piens (+4,1%), mājputnu gaļa (+2,8%), piena produkti (+2,7%), sviests (+6,7%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+7%). Cenas palielinājās arī cukuram (+6,2%), augu eļļai (+4,4%), saldētām zivīm (+9,1%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga šokolādei (+2,9%) un olām (+2,1%).
Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 4,8%. Sākoties jaunās rudens sezonas kolekcijas preču tirdzniecībai, cenas kāpa apģērbiem par 3,6%, apaviem – par 9%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7%. Būtiskākais cenu pieaugums grupā mēneša laikā bija siltumenerģijai (+9,2%). Neskatoties uz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu, vidējais cenu līmenis elektroenerģijai septembrī pieauga par 1,8%.
Dažas preces kļuvušas lētākas
Sezonālu faktoru ietekmē būtiskākais cenu kritums mēneša laikā pārtikas preču grupā bijis svaigiem dārzeņiem (–5,5%) un kartupeļiem (–11,8%). Lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis (–9,4%).
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi, salīdzinot septembri ar augustu, kļuva lētāki vidēji par 1,4%, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kritums par 2,1%. Benzīna cenas kritās par 5,8%, auto gāzes – par 0,4%, savukārt dārgāka bija dīzeļdegviela – par 0,4%. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Septiņu gadu inflācija – 39,1%
Statistiķi arī aprēķinājuši, kāda bijusi inflācija pēdējo septiņu gadu laikā. Proti, salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada septembrī bija par 39,1% augstākas. Precēm cenas septiņu gadu laikā pieaugušas par 42,1%, bet pakalpojumiem – par 29,1%.
Ekonomisti: Augstākais inflācijas punkts vēl priekšā
Banku analītiķi domā, ka gada inflācija Latvijā šogad vēl augs, bet no nākamā gada tai būtu jāsāk samazināties.
* SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro, ka joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports. Inflācijas uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot, tomēr pamattendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībā uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku spēsim novērtēt gada beigās, nākamā gada sākumā, min Gašpuitis.
Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laika apstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās, un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu pazemināties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, tā dzesējot inflāciju.
“Tomēr inflācijas augstākais punkts vēl priekšā un nenoteiktība tik izteikta, ka tikai nākamā gada sākumā spēsim daudz reālāk novērtēt ilgāka termiņa inflācijas perspektīvas. Tas var nozīmēt gan ilgstoši paaugstinātu inflāciju, gan negaidīti krasus īslaicīgus deflācijas periodus,” pauž Gašpuitis.
* Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš spriež, ka tuvākajos mēnešos Latvijā ir gaidāms inflācijas maksimums un nākamā gada sākumā inflācija Latvijā sāks mazināties. Āboliņš prognozē, ka līdz gada beigām inflācija Latvijā varētu sasniegt arī 25%, tomēr pasaulē inflācija vairs nav vienvirziena ceļš un straujais dabas resursu cenu lēciens vismaz daļēji ir apstājies, savukārt atsevišķu resursu, piemēram, metālu un pārtikas, cenas ir sākušas pat samazināties. Energoresursu cenas Eiropā gan joprojām ir ļoti augstas, un tās tikai tagad pilnā mērā sāk atspoguļoties siltumenerģijas tarifos, atzīst Āboliņš.
* Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda – lai gan atsevišķu globālo resursu cenas septembrī samazinājās, Latvijas inflācijas statistikā attiecīgajā mēnesī tas vēl neatspoguļojās. Siltumapgādes cena Latvijā, ko lielā mērā ietekmē pieejamā dabasgāzes cena, turpināja augt, lai gan dabasgāzes cena biržā septembrī nedaudz noplaka.
Opmane skaidro, ka šāda situācija veidojas, jo siltumenerģijas ražotāji resursus iepērk un līgumus noslēdz dažādos laika periodos, un, lai gan dabasgāzes cenas mazināšanās sniedz cerību par, iespējams, zemākiem tarifiem nākotnē, tuvākajos mēnešos joprojām gaidāmi diezgan strauji siltumapgādes tarifu lēcieni augšup, ko daļēji ierobežos valsts atbalsts.
Septembrī Latvijā pieauga cena arī elektroenerģijai. Lai gan elektrības tirdzniecības cena Latvijas tirdzniecības apgabalā septembrī mazinājās, tomēr jaunie fiksētie līgumi tika slēgti par salīdzinoši augstām cenām. Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana veido vien nelielu daļu no kopējā rēķina, un arī patērētāju izdevumus elektroenerģijai tas ietekmēja nedaudz, norāda Opmane.
Viņa informē, ka dažādām precēm un pakalpojumiem gala cenu, ar kuru sastopas patērētājs, ietekmē gan globālo resursu cenu pieaugums (pašlaik daļai resursu jūtams neliels atslābums), gan dažādi valsts atbalsta pasākumi (arī šeit tuvākajos mēnešos gaidāms cenu mazinošs efekts), gan darbaspēka izmaksas (kas, piemēram, ceļot minimālo algu, varētu noteikt papildu spiedienu uz galaproduktu cenu) un dažādi citi faktori, kas nosaka to, cik lēti vai dārgi ir saražot vajadzīgo produkciju.
Arī Latvijas Bankas ekonomiste prognozē, ka turpmākajos mēnešos inflācija saglabāsies augsta, taču nākamā gaida laikā cenu pieauguma temps mazināsies.
* “Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare uzsver, ka inflācija ir sasniegusi jaunu šī gadsimta rekordu – gada griezumā cenas pieauga par 22,2%, un Latvijas iedzīvotāji par to pašu produktu un pakalpojumu klāstu samaksāja par piektdaļu vairāk nekā 2021. gada septembrī. Būtiskākais cenu pieauguma virzītājs septembrī bija ar mājokli saistītie pakalpojumi, kas gada griezumā auga par 51,6%, skaidro Komare.
Iestājoties rudenim, aktuālāka kļūst apkures pieslēgšana. Kaut gan septembrī reti kur jau tika pieslēgta apkure, tomēr Centrālā statistikas pārvalde apseko patēriņa grozā ietilpstošo preču un pakalpojumu cenas visu gadu, un apkures tarifu kāpums var tikt fiksēts arī mēnešos, kad iedzīvotāji nesaņem apkures rēķinus.
* “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka stāvoklis ir sarežģīts, bet nepavisam ne bezcerīgs. Viņš uzskata, ka līdz nākamā gada beigām inflācija varētu samazināties līdz nullei un pat aiziet zem tās. Ekonomista ieskatā, tas gan nenozīmē, ka ekonomiskā situācija tad būs ļoti iepriecinoša. Neizbēgama ir ekonomikas recesija eirozonā, ir lieli riski arī pasaules ekonomikai kopumā.
Strautiņš arī atgādina, ka laikā kopš pagājušā gada vasaras inflācija ir nodarījusi lielu kaitējumu Latvijas iedzīvotāju pirktspējai, turklāt šogad kopumā vidējais algu pieaugums atpaliek no vidējā cenu kāpuma apmēram par 10 procentpunktiem. “Sagaidāms, ka noturīgs dzīves līmeņa kāpums atsāksies 2024. gadā. Lai arī notikumi biržās jau skaidri iezīmē ceļu uz cenu stabilizāciju, laiks līdz nākamajai vasarai patērētājiem vēl būs grūts,” prognozē Strautiņš.
