Latvijas gada būve – ārzemēs 0
Uz labākās būves titulu pretendē daudzdzīvokļu ēka Londonā, Blenda biroju ēka Gēteborgā un Starptautiskās lidostas skrejceļa rekonstrukcija Viļņā.
Eksports – kvalitātes rādītājs
Latvijas būvkompānijas arvien vairāk ceļ ārzemēs. Darbs ārzemēs, kur dominē tradicionāli augstas prasības pret būvdarbu organizāciju un to kvalitāti, pierāda mūsu būvnieku konkurētspēju un darba kvalitāti. Gada balvai nominācijā “Būve ārzemēs” iesniegti trīs projekti – daudzdzīvokļu ēka “Lombard Wharf” (12 – 14 Lombard Road, Batersija, Londona, Lielbritānija), galvenais darbuzņēmējs SIA “Skonto Plan”, Blenda biroju ēka (Lindholmspiren 7, Gēteborga, Zviedrija), galvenais darbuzņēmējs AS “UPB”, un Starptautiskās lidostas skrejceļa un gaismu signalizācijas sistēmas rekonstrukcija Viļņā, Lietuvā, galvenais būvuzņēmējs AS “A.C.B.”.
“Perfekti izpildot visas ārzemju būvuzņēmēju prasības, mūsu būvnieki uzskatāmi parāda, ka varam droši konkurēt ārvalstu tirgos un veiksmīgi tajos iekļauties. Kādreiz mēs neticējām, ka tas vispār ir iespējams. Vēl nesen bijām tikai nenozīmīgi spēlētāji – apakšapakšapakšuzņēmēji. Tagad tas ir vērtīgu zināšanu eksports,” atzīmē skates žūrijas loceklis Leonīds Jēkabsons, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.
“”Lombard Wharf” arhitektūras ziņā ir viens no “Skonto Plan” izteiksmīgākajiem un interesantākajiem projektiem. Ēkas viļņotā kontūra, paaugstinātās prasības attiecībā uz konstruktīvajiem risinājumiem, lai nodrošinātu nepieciešamās dizaina un BREEM prasības, kā arī ēkas izvietojums šaurā zonā pie Temzas no projekta komandas pieprasīja īpašu un pārdomātu pieeju visos posmos, kā projektēšanā, tā ražošanā un montāžā. Esam īpaši gandarīti par iegūto “What House Awards” sudraba godalgu labākā ārējā dizaina kategorijā dzīvojamajām ēkām Lielbritānijā,” stāsta projekta vadītājs Mārcis Vidass.
“Blenda projektā UPB nodrošināja trīs būvkonstrukciju tipus – alumīnija stiklotās konstrukcijas, dzelzsbetona konstrukcijas un metāla konstrukcijas. Apvienotais risinājums ļauj veikt efektīvāku objekta būvniecību un samazina kopējo projekta laiku un izmaksas. Šādos projektos pasūtītājam tiek nodrošināta pilna ēkas ārējā čaula viena līguma un vienas atbildības ietvaros,” informē Edgars Kudiņš, UPB mārketinga speciālists.
“Eksporta” anatomija
Līdz šim ceļu būves uzņēmums “A.C.B.” renovējis skrejceļu Rīgas Starptautiskajā lidostā un veicis darbus arī NATO lidostā Lielvārdē. Pērn tas rekonstruēja Viļņas Starptautiskās lidostas skrejceļu. No pagājušā gada marta tas aktīvi plānoja darbus un projektēja, bet no 14. jūlija līdz 17. augustam, kad lidosta pilnībā tika slēgta, 35 dienu laikā rekonstruēja skrejceļu 150 tūkst. m2 platībā.
Lidostas rekonstrukcijā piedalījās ap 200 uzņēmuma un piesaistītie speciālisti, kā arī 300 transporta un tehnikas vienības. Laika posmā, kad lidosta tika slēgta, rekonstrukcijas darbi noritēja bez apstājas 24 stundu režīmā vairākās maiņās. Tika atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžu sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tika uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļauj būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tika pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt skrejceļa apgaismojuma sistēmai tika izmantoti mūsdienīgie LED gaismekļi, kas nodrošinās labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti.
Unikāla pieredze
“Rēķinot darba apjomus, paveikšanas tempu un pamatīgos šķēršļus, ko radīja “tropiskais” lietus, tas ir unikāls gadījums. Lai paveiktu tik milzīgus darbus tik īsā laikā, ļoti ilgu laiku veltījām plānošanai. Vienmēr bija jābūt soli priekšā notikumiem. Jāparedz dažāda notikumu gaita. Vienmēr bija jābūt plānam B, ja lietas neiet tik gludi, kā gribētos. To var salīdzināt ar aktiera darbu. Vispirms jāuzraksta scenārijs, jāveido režija, dekorācijas un tērpi. Tikai tad, kad viss sagatavots, uz scēnas uznāk aktieris un savāc aplausu ražu. Tāds triumfa brīdis bija uznāciens ar daudzajām un modernajām tehnikas vienībām. Jāatzīmē, ka tika izmantota tikai jaunākās paaudzes “Cat” tehnika. Lai gan tehnika tika noslogota vairākas maiņas pēc kārtas, tā bija ļoti stabila un nepievīla,” stāsta Dzintars Blumers, “A.C.B.” Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcijas projekta vadītājs.
“Kad sākām sadarbību ar lietuviešu partneriem, saskārāmies ar atšķirīgu mentalitāti. Lai rastos savstarpējs cilvēcisks kontakts, biežāk birojā un objektā rīkojām plānošanas sapulces. Tagad esam ieguvuši pārliecību, ka spējam realizēt apjomīgus projektus ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Zināmā mērā tas paceļ mūsu latiņu, ļauj apzināties savas spējas un nojaukt robežas starp Latvijas būvniecības tirgu un “ārpasauli”,” secina Dzintars Blumers.
“Gada labākā būve Latvijā 2017”
* Skati organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 nozares vadošajām profesionālajām organizācijām.
* Žūrijas sastāvā ir 44 eksperti no 23 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām un augstskolām.
* Uz otro kārtu virzītas nominācijā “Pārbūve” – 17 būves, nominācijā “Publiskā jaunbūve” – 16 būves, nominācijā “Inženierbūve” – 16 būves, nominācijā “Ainava” – 9 būves, nominācijā “Restaurācija” – 6 būves, nominācijā “Atjaunošana” – 6 būves, nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” – 5 būves, nominācijā “Būve ārzemēs” – 3 būves.
* Fināls notiks RTU Arhitektūras fakultātē 20. martā no plkst 9 līdz 17.
* Skates uzvarētāju apbalvošanas ceremonija un būvniecības nozares līderu dalīšanās pieredzē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 28. martā veidos “Būvniecības dienu”.
