Kā G7 plāno alternatīvu Ķīnas “Jaunajam zīda ceļam” 10
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ķīna nepiedalās G7 samitā, taču tās politikas un ekonomikas analīze ir apspriedes darbakārtībā.
Grib kopīgu nostāju pret Ķīnu
G7 valstu līderi, kas pulcējušies Kārbisbejas kūrortā Anglijas dienvidos, vēlas panākt vienošanos par kopīgu nostāju pret Ķīnu, demonstrējot, ka pasaules lielākās demokrātijas var piedāvāt alternatīvu Pekinas pieaugošajai globālajai ietekmei.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, kurš vadīja ASV, Francijas, Japānas, Itālijas, Britānijas un Vācijas līderu diskusiju par Ķīnu, aicinājis rast vienotu nostāju, lai stātos pretī Pekinas mestajam izaicinājumam. G7 plāno piedāvāt jaunattīstības valstīm infrastruktūras projektu, kas varētu kalpot kā alternatīva “Vienas joslas un viena ceļa” iniciatīvai, kurā Ķīna gatava ieguldīt triljoniem dolāru.
Pekina pastāvīgi pārmet Rietumiem vēlmi Ķīnu iegrožot un atzīmē, ka daudzas lielvaras joprojām sekojot novecojušajiem imperiālistiskajiem priekšstatiem. Pasaules rūpnieciski attīstīto valstu septiņnieks plāno vērienīgu infrastruktūras iniciatīvu trūcīgajās valstīs, šādi cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas daudztriljonu dolāru ierosmei, kas tiek dēvēta par “Jauno zīda ceļu”.
Ekspertu vērtējumā, infrastruktūras objektu trūkums vairākās pasaules daļās ir aptuveni 40 triljonu dolāru apjomā, un šī iniciatīva iecerēta, lai palīdzētu to aizpildīt. Kaut arī nekādas finansiālas saistības pagaidām nav veiktas, ASV, tās G7 partneri, privātais sektors un citas ieinteresētās puses drīzumā varētu mobilizēt simtiem miljardu ieguldījumiem infrastruktūrā zemu un vidēju ienākumu valstīs.
“Infrastruktūras attīstība tiks īstenota finansiāli, ekoloģiski un sociāli atbildīgi, piedāvājot saņēmējvalstīm ilgtspējīgu un caurredzamu finansējuma avotu, lai apmierinātu to infrastruktūras vajadzības”, teikts paziņojumā. “Tas nav tāpēc, lai liktu valstīm izvēlēties starp mums un Ķīnu. Tas ir tāpēc, lai piedāvātu apstiprinošu, alternatīvu redzējumu un pieeju, ko tās varētu izvēlēties,” norādīja ASV administrācijas amatpersona.
“Tas kontrastē ar to, kā dažas citas valstis īsteno aktivitātes infrastruktūras jomā,” viņš piebilda. Ķīnas “Jaunais zīda ceļš” ir izpelnījies strīdīgus vērtējumus. Kritiķi norāda, ka trūcīgās valstis šīs pieejas rezultātā nokļūst parādu slazdā un politiskajā atkarībā, bet dabas aizsardzības standarti tiek apieti.
Turklāt Ķīnas uzņēmumi un darbaspēks ir vienīgie, kas tiek iesaistīti. Tā notiek Pakistānā, Šrilankā, Mozambikā, vairākās Klusā okeāna salu valstīs un citviet, tostarp Eiropā, piemēram, Horvātijā. Ja valsts nespēj atmaksāt aizdevumu, līgumā ir paredzētas arī politiskas saistības. Ķīna investē ceļos, dzelzceļos, ostās un citos infrastruktūras projektos, lai izveidotu jaunus tirdzniecības sakarus Eiropā, Āfrikā, Latīņamerikā un Āzijā.
Nosoda Ķīnas praksi izmantot spaidu darbu
Lai gan ir zināmas atšķirības G7 valstu vērtējumā par Ķīnas politiku un ekonomiku, analītiķi atzīmē, ka šā gada samita paziņojums būs visizsmeļošākais Pekinas politikas raksturojums kopš prezidenta Sji Dzjiņpina nākšanas pie varas 2012. gadā.
G7 paziņojumā nosodīta Ķīnas prakse izmantot spaidu darbu Sjiņdzjanas apgabalā un veikt citus cilvēktiesību pārkāpumus pret tur dzīvojošo uiguru minoritāti. Kā intervijā izdevumam “Politico” izteicies ASV delegācijas pārstāvis, “Francija bija gatava atbalstīt kritiku pret Ķīnu par spaidu darba izmantošanu, bet Vācijas un Itālijas diplomāti bija izvairīgāki, taču sarunu gaitā pušu nostāju izdevās tuvināt”.
Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka diskusijas par Ķīnu bijušas “ļoti aizraujošas un interesantas”, un uzsvēra savu viedokli, ka G7 vajadzētu rast līdzsvaru. “No vienas puses, mēs zinām, ka G7 valstu un Ķīnas sociālās sistēmas ir atšķirīgas. Mēs kritizējam cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā, lai tas būtu Sjiņdzjanā vai Honkongā. Mēs arī, protams, pieprasām brīvu pieeju starptautiskajiem ūdeņiem (Dienvidķīnas jūrā). Tās ir ļoti svarīgas lietas,” viņa teica.
“No otras puses, mums ir arī kooperatīvas saites daudzās jomās. Piemēram, klimata jomā, kā arī brīvajā tirdzniecībā,” atzina Merkele. Vācijas kanclere teica, ka visas G7 valstis ir apņēmušās ievērot uz likumiem balstītu starptautiskās un daudzpusējās sadarbības mehānismu attiecībās ar Ķīnu.
“Ņemot vērā, ka pirms trim gadiem vairākas valstis pat negribēja pieminēt Ķīnu G7 nobeiguma paziņojumā, tā ir virzība uz priekšu,” atzina ASV administrācijas pārstāvis. G7 līderi arī aicinājuši Ķīnu sadarboties ar Pasaules veselības organizāciju, nodrošinot caurskatāmu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā sākās globālā Covid-19 pandēmija.
G7 apspriedes laikā tika publiskots Baltā nama paziņojums, ka 15. jūlijā ASV oficiālā vizītē apmeklēs Angela Merkele. Vācijas kanclerei tā būs atvadu vizīte, jo viņa paziņojusi, ka pēc Bundestāga vēlēšanām septembrī aiziet no lielās politikas, bet viņa būs pirmā Eiropas politiķe, kas Vašingtonā tiksies ar prezidentu Baidenu.
