G7 grib skaidrību Sīrijas jautājumā. Kremlī noplakusi jūsma par Trampu 4
Septiņu vadošo rūpniecisko valstu ārlietu ministru apspriedē, kas vakar sākās Itālijā, centrālā tēma ir Sīrija, Itālijai cerot sarunu nobeiguma paziņojumā aktualizēt prasību ANO panākt sešus gadus ilgās karadarbības izbeigšanu. Ārlietu ministriem jāsagatavo tēzes G7 valstu vadītāju apspriedei maija beigās Sicīlijā.
Pretrunīgi paziņojumi no ASV puses
G7 apspriedē Itālijas, Vācijas, Francijas, Britānijas, Kanādas un Japānas ārlietu ministriem ir pirmā iespēja uzdot tiešu jautājumu ASV valsts sekretāram Reksam Tilersonam, vai Vašingtona pēc pagājušajā nedēļā veiktā raķešu trieciena Damaskas režīma aviobāzei ir apņēmusies gāzt Sīrijas diktatoru Bašaru al Asadu.
Pirms stāšanās amatā ASV prezidents Donalds Tramps bija izteicies, ka viņš vēlētos mazāk iejaukties ārvalstīs nekā viņa priekšteči un varētu izlikties neredzam cilvēktiesību pārkāpumus, ja tas būtu ASV interesēs. Šādā kontekstā ASV raķešu trieciens atmaksā par Asada spēku veikto ķīmisko uzbrukumu savas valsts civiliedzīvotājiem ir samulsinājis daudzus Rietumu diplomātus, atzīmē aģentūra “Reuters”. Saglabājas neskaidrība, vai Vašingtona tagad grib panākt Asada atkāpšanos, par ko iestājas daudzas Eiropas valstis, vai raķešu trieciens bija tikai brīdinājuma signāls. ASV vēstniece ANO Nikija Heilija paziņojusi, ka režīma maiņa Sīrijā esot Trampa prioritāte, taču ASV valsts sekretārs Tilersons gandrīz vienlaikus izteicies, ka prioritāte ir tā dēvētās “islāma valsts” sakāve. “Mēs neredzam iespēju iedibināt mieru (Sīrijā), ja Krievija turpina piesegt Asadu, kā arī neredzam mieru šajā reģionā, ja Asads paliek Sīrijas valdības galva,” teica Heilija. ASV politiķu pretrunīgie paziņojumi ir samulsinājuši un likuši vilties Eiropas sabiedrotajiem, kas grib skaidru ASV atbalstu politiskam risinājumam Sīrijā, kas saistīts ar varas maiņu Damaskā. Analītiķi atzīmē, ka ASV Valsts departamentā un arī citās ministrijās joprojām ir simtiem neaizpildītu amata vietu, kas kavē saskaņotas politikas izstrādi.
Krievija ir līdzatbildīga Asada režīma noziegumos
Trampa administrācijas amatpersonas ir ieteikušas Krievijai atteikties no Asada režīma atbalstīšanas vai riskēt ar attiecību tālāku pasliktināšanu ar ASV, ziņo aģentūra “Associated Press”. Veidojot strīdīgu fonu ASV valsts sekretāra Tilersona trešdien paredzētajai vizītei Maskavā, ASV puse apgalvo, ka, atbalstot Sīrijas prezidentu Asadu, Krievija uzņemas vismaz daļēju atbildību par ķīmisko uzbrukumu civiliedzīvotājiem Idlibas apgabalā, kur mokošā nāvē gāja bojā desmitiem cilvēku, tajā skaitā bērni. Pēc ASV izlūkdienesta informācijas, Šairatas aviobāzē, pret kuru tika veikts ASV raķešu trieciens, darbojās arī Krievijas militārpersonas, kas nevarēja nezināt, ka Asada spēku arsenālā joprojām ir ķīmiskie ieroči, kam it kā vajadzēja būt iznīcinātiem jau 2013. gadā. “Es ceru, ka Krievija nopietni apdomās tās turpinošos aliansi ar Bašaru al Asadu, jo katru reizi, kad notiek kāds no šiem briesmīgajiem (ķīmiskajiem) uzbrukumiem, tas pietuvina Krieviju kādam atbildības līmenim,” Tilersons teica intervijā raidsabiedrībai ABC īsi pirms došanās vizītē uz Maskavu. ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Herberts Makmāsters paziņojis, ka no Krievijas jāpanāk atbilde uz jautājumu, kas tai iepriekš bijis zināms par Asada spēku gatavoto ķīmisko uzbrukumu, jo Krievijas armija sadarbojas ar Asada spēkiem jau kopš 2015. gada. “Kā tas var būt, ka Šairatas aviobāzē ir Krievijas militārpersonas, bet tās sakās nezinām par Sīrijas gaisa spēku gatavoto un veikto masu slepkavniecisko uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem,” intervijā “Fox News” teica Makmāsters.
Kremlī noplakusi jūsma par Trampu
Kremlis paziņojis, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina darba kārtībā pagaidām neesot tikšanās ar Tilersonu, bijušo naftas firmas “ExxonMobil” vadītāju, kuram Putins 2012. gadā pasniedza Tautu draudzības ordeni. Cerības uz sadarbību naftas ieguvē Krievijas ziemeļos sagrāva Kremļa veiktā Krimas apgabala aneksija un iebrukums Austrumukrainā. Analītiķi atzīmē, ka pēc ASV raķešu trieciena Damaskas režīma aviobāzei Kremlī ir pavisam noplakusi jūsma par Donalda Trampa varbūtējo pretimnākšanu sankciju atcelšanā pret Krieviju apmaiņā pret sadarbību cīņā pret terorismu. ASV vēstnieks Krievijā Džons Tefts gan vēl marta beigās paziņoja, ka Tilersons varētu tikties ar Putinu “tuvākajā nākotnē”, ziņo AP. “Trampa administrācijas darbības pirmie trīs mēneši ir bijusi kā auksta duša,” (Kremļa cerībām uz attiecību uzlabošanu), uzskata domnīcas “Rand Corp” analītķis Semjuels Šaraps. Viņaprāt, pat ja sarunās aiz slēgtām durvīm varētu tikt panākta kāda vienošanās, publiski neizbēgami tiks uzsvērta viedokļu atšķirība Sīrijas un citos jautājumos. “Putins nekādi negrib tikt uzskatīts par ASV valsts sekretāra drauģeli,” teica Šaraps. ASV bijušais vēstnieks Krievijā Maikls Makfols uzskata, ka atbildi uz jautājumu par ASV un Krievijas attiecību nākotni var dot tikai abu valstu vadītāju Trampa un Putina personiskās tikšanās rezultāti, bet virsotņu tikšanās pagaidām nav ieplānota.
